“”Iekļaujošais” citiem bērniem spēra, dūra ar šķērēm! Nekad vairs!” Latvieši skarbiem vārdiem nopeļ skolās notiekošo haosu 0
Iekļaujošā izglītība Latvijā pēdējos gados kļuvusi par vienu no visvairāk apspriestajiem tematiem izglītības sistēmā. Ideja ir cēla – nodrošināt, lai ikviens bērns neatkarīgi no veselības stāvokļa, attīstības īpatnībām vai mācīšanās grūtībām varētu mācīties kopā ar vienaudžiem un saņemt nepieciešamo atbalstu. Taču realitātē šis ceļš nereti ir sarežģīts gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem.
Skolās trūkst speciālistu, asistenti ne vienmēr ir pieejami, mācību programmas ir pārāk intensīvas, bet pedagogi bieži vien paliek vieni ar situācijām, kurām nav bijuši sagatavoti. Rezultātā iekļaujošā izglītība daļā sabiedrības tiek uztverta nevis kā iespēja, bet kā haoss, kurā cieš gan bērni ar īpašām vajadzībām, gan pārējie skolēni. Vai Latvija patiesībā ir gatava iekļaujošai izglītībai? Savs viedoklis ir gan skolā strādājošajiem, gan, protams, mammām, tētiem un visiem pārējiem soctīklos.
Kāds lsm.lv rakstā paustais viedoklis izraisījis rezonansi sociālajos tīklos. Citējam: “Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda pauda stingru nostāju: “Skola ir mācību iestāde, mēs neesam sociāla vai ārstniecības iestāde. [..] Es neuzskatu, ka mums ir jānodarbojas ar bērnu psihoemocionālo audzināšanu skolās.”
Viņa īpaši uzsvēra, ka skolai nav jāpārņem vecāku funkcijas, piemēram, zāļu lietošanas kontrole.
Turpretī psiholoģe Ineta Kona norādīja uz psihologa kā “tulka” lomu, kas palīdz sistēmai saprast bērna uzvedības cēloņus. Viņa par psihologa nozīmi skolā norāda: “Ja mēs meklējam ārpus skolas palīdzību, tad mums ir vispirms jāizgaismo situācija, bet mēs jau esam tur iekšā, mēs esam profesionāli cilvēki.” Viņa uzskata, ka psihologs skolā var laikus identificēt problēmu un iesaistīties tās risināšanā, kamēr tā nav samilzusi.
Tomēr pastāv stratēģisks risks: ja skola kļūst par sociālās aprūpes centru, cieš tās primārā funkcija – izglītības nodrošināšana. Kā norādīja Taranda, “liekot stutes tur, kur tās nav vajadzīgas”, tiek veicināta vecāku pasivitāte un novirzīta pedagogu enerģija prom no mācību vielas apguves. Pilnu lsm.lv rakstu lasi šeit.
Perfekti pateikts – skola nav ārstniecības iestāde!!! Līdz aknām izjūtu šito. Pakaļā to iekļaujošo izglītību! https://t.co/Bkb6famghp
— Dadzh (@Dadzh) February 15, 2026
Man 2.klasē bija 5 “iekļaujamie” – viens no tiem īpaši smags gadījums, kurš citiem spēra, dūra ar šķērēm utt. 0 pedagoga palīgu, 0 asistentu. Pie skolas vienīgā spec.ped. un psihologa nevarēja tikt, jo vina katra bija 1, skolēnu – pāri tūkstotim.
Paldies, nekad vairāk!— Teorijā anonīms konts (@mali_gili) February 15, 2026
Mārupe ir labi atpirkusies, 57 un 59 diagnozes māca atsevišķās klasēs, visdrīzāk atsevišķās noslēgtās telpās. Lēti tas nav, bet vismaz pārējie skolēni netiek terorizēti. Babīte nabagāka – nevar atļauties, visa skola ir trakomāja
— bubinators 🫃🏻 🏳️🌈 / very nepareizais (@ubinators) February 15, 2026
iekļaut var visu, bet līdz zināmai robežai..vienā brīdī iekļaušana notiek uz citu rēķina un tad tas vairs nav ne skaisti, ne labi 🫣 un jā – iekļaujamā iemešana klasē ar 30 citiem bērniem pilnīgi bez nekāda papildus atbalsta ir "pamešana zem vilciena" nevis iekļaušana 😬
— TOFIKS (@tofikblogs) February 15, 2026
Jā, lasīju, labs raksts. Nu vismaz IZM skaidri pasaka, ka cēlonis balagānam ar iekļaujošo izglītību ir migrantu apmācības vajadzības, kam upurēti 90 miljoni EUR, kas agrāk gāja speciālajām skolām.
— bubinators 🫃🏻 🏳️🌈 / very nepareizais (@ubinators) February 15, 2026
Īsti nepiekritīšu direktores viedoklim. Vismaz obligātās izglītības apjomā skola pilnīgi noteikti ir sociāla iestāde.
— Artis Mednis (@mediamasterLV) February 15, 2026
Kā nu ne, naudas taupīšanas nolūkos visu apvienot
— KAAAARENa (@LinesHappylines) February 15, 2026
Mums trūkst godīgas diskusijas par šo!
— Lara Sara MH (@lara_smh) February 15, 2026
Gudri ļaudis teica, ka, ja sajaukt mucu medus ar mucu $ūdu, sanāks divas mucas $ūdu, nevis divas mucas medus.
— Darya (@DarjaDarta) February 16, 2026
Dzene kūdī sabiedrību uz naidu, cerībā tikt uz Saeimu.
— Mary_K (@K72381261K) February 16, 2026
Palasot rakstu piekrītu tur rakstītsjam, tikai kapēc bilde neatbilstoša rakastam?
— Jānis Četvergs (@4diena) February 16, 2026
Iekļaujošā izglītība ir ierēdņu nekompetences paraugs. Kāds padzirdēja, ka kaut tur REiropā tāda ir un ņēmās to ieviet te, bez atbilstošiem resursiem, bez skolotāju kompetences ar ko tādu tikt galā, gan jau saies. Nesagāja.
— Zīgerists (@zigerists) February 15, 2026
Mums tak ir daudz brīnišķīgu politisku partiju. Varbūt kāda iestājas par speciālo skolu atjaunošanu, un parasto skolu atbrīvošanu no šīs nastas.
Mana balss garantēta.
— valkovskis (@realvalkovskis) February 16, 2026
Ko tu domā par iekļaujošo izglītību? Vai tev ir pozitīvs vai negatīvs stāsts no skolas dzīves? Uzraksti uz [email protected]
