Iestāšanās maksa būs 1 miljards dolāru! Tramps izgudrojis jaunu organizāciju – alternatīvu ANO 0
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija virza iniciatīvu izveidot jaunu starptautisku institūciju ar nosaukumu Miera padome. Pastāvīga dalība tajā būs iespējama tikai valstīm, kas iemaksās vismaz 1 miljardu dolāru. Par to teikts struktūras statūtu projektā, ar kuru iepazinās aģentūra “Bloomberg”.
Saskaņā ar dokumentu Tramps kļūs par pirmo Miera padomes priekšsēdētāju un iegūs ekskluzīvas tiesības noteikt dalībvalstu sastāvu. Formāli lēmumi tiktu pieņemti ar balsu vairākumu, katrai valstij paredzot vienu balsi, taču jebkurš lēmums stātos spēkā tikai pēc priekšsēdētāja apstiprinājuma.
Statūtos norādīts, ka katras dalībvalsts pilnvaru termiņš nepārsniegs trīs gadus no statūtu spēkā stāšanās brīža, ar iespēju to pagarināt pēc priekšsēdētāja lēmuma. Tomēr šis ierobežojums neattiecas uz valstīm, kas pirmajā gadā iemaksās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru, tādējādi faktiski nodrošinot beztermiņa dalību.
Miera padome dokumentā raksturota kā “starptautiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt stabilitāti, atjaunot uzticamu un likumīgu pārvaldību un nodrošināt ilgstošu mieru reģionos, kurus skāruši konflikti vai kas atrodas apdraudējumā”. Organizācija varēs sākt darbu pēc tam, kad statūtus atbalstīs vismaz trīs valstis.
Statūti Trampam piešķir arī papildu pilnvaras, tostarp tiesības apstiprināt organizācijas oficiālo emblēmu, noteikt sanāksmju darba kārtību, kā arī to norises laiku un vietu. Klātienes sēdēm ar balsstiesībām jānotiek vismaz reizi gadā, savukārt papildu sanāksmes varēs sasaukt pēc priekšsēdētāja ieskatiem. Izpildpadome pulcēsies vismaz reizi ceturksnī, taču bez balsstiesībām.
Atsevišķi aprakstīts arī dalībvalstu izslēgšanas mehānisms. Priekšsēdētājs varēs ierosināt valsts izslēgšanu no Miera padomes, tomēr šo lēmumu varēs bloķēt, ja pret to iebildīs divas trešdaļas dalībvalstu.
Iniciatīva izraisījusi nopietnas bažas vairākās valstīs. Kritiķi uzskata, ka Tramps mēģina izveidot ANO alternatīvu vai pat konkurentu, kuru viņš iepriekš vairākkārt asi kritizējis. Pēc diskusijām informētu avotu teiktā, vairākas valstis jau koordinē kopīgas darbības, lai pretotos piedāvātajam formātam.
Papildu neapmierinātību raisījis arī tas, ka statūtu projekts paredz finanšu līdzekļu kontroli priekšsēdētāja rokās, ko diplomāti uzskata par nepieņemamu lielākajai daļai potenciālo dalībvalstu.
Kāda ASV amatpersona apstiprināja Bloomberg, ka dalība Miera padomē iespējama arī bez iemaksas, taču tieši 1 miljarda dolāru maksājums nodrošina pastāvīgās dalības statusu. Viņš arī norādīja, ka savāktie līdzekļi tiks tieši novirzīti padomes mandāta īstenošanai, tostarp Gazas atjaunošanai, uzsverot, ka “gandrīz katrs savāktais dolārs tiks izmantots organizācijas uzdevumu izpildei”.
Iepriekš Tramps jau aicinājis vairākus pasaules līderus, tostarp Argentīnas prezidentu Havjeru Mileju un Kanādas premjerministru Marku Kārniju, piedalīties īpašā Miera padomē Gazas jautājumos, kuru plānots izveidot šīs struktūras ietvaros. Šī ideja izraisījusi asu Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu reakciju, kurš paziņojis, ka iniciatīvas detaļas ar Izraēlu nav saskaņotas.
Baltajā namā arī paziņots par pirmā izpildkomitejas sastāva veidošanu vēl pirms Miera padomes oficiālas darbības sākuma. Tajā iekļausies valsts sekretārs Marko Rubio, īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs, prezidenta znots Džareds Kušners un bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.
