Scenāriji un pieņēmumi 109
Pamatscenārijs paredz, ka krievi par prioritāti piešķirs Suvalku koridora, kas iet starp Baltkrievijas ziemeļrietumiem (ap Grodņas) un Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu, pārciršanu, lai neļautu NATO pastiprināt vai apgādāt Baltijas valstis, kamēr Krievijas bruņutehnikas un gaisa desanta vienības ieņems pašas Baltijas valstis.
Scenārijs arī paredz, ka krievi centīsies sagatavoties un uzbrukt pietiekami ātri, lai nedotu NATO laiku, lai pirms iebrukuma Suvalku koridorā un Baltijas valstīs ievestu lielus papildspēkus no ASV, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas.
Kā raksta ISW, Krievijas iebrukuma spēki lielā mērā sastāv no vienībām jaunizveidotajos Ļeņingradas un Maskavas militārajos apgabalos, jo šie spēki varētu pārvietoties uz uzbrukuma pozīcijām un uzsākt iebrukumu daudz ātrāk nekā lielāki Krievijas spēki, kas piesaista vienības Kaukāzā netālu no Vidusāzijā vai Tālajos Austrumos.
Lai ģenerētu Krievijas kaujas spēku, kas nepieciešams Baltijas valstu ieņemšanai ar samazinātu triecienspēku, visticamāk, būtu nepieciešams pastiprinājums arī no centrālās Krievijas. Šim scenārijam būtu nepieciešama daudz lielāka un lēnāka Krievijas spēku mobilizācija, ko NATO redzētu un uz to spētu reaģēt.
Visa būtība ir ļoti skaidra, raksta ISW.
Neatkarīga Ukraina ar spēcīgu militāro spēku un prorietumniecisku valdību padarīs Krievijas uzbrukumu NATO daudz grūtāku, riskantāku un Maskavai dārgāku.
Savukārt uzvarošā Krievija, kurai izdotos pilnībā iznīcināt Ukrainu, relatīvi īsā laikā radīs lielus konvencionālos militāros draudus NATO. Būs daudz grūtāk atturēt no turpmākās Krievijas agresijas, kā arī grūtāk un daudz dārgāk to sakaut, ja atturēšana neizdosies.
Tāpēc izvēle ASV šodien ir skarba, taču atbilde ir skaidra. Amerikas interesēm tagad un nākotnē daudz labāk būtu nodrošināt palīdzības atsākšanu Ukrainai tagad, nevis ļaut Krievijai uzvarēt.
