Vijas Spekkes glezna “Bēgļi – gūstekņi”.
Vijas Spekkes glezna “Bēgļi – gūstekņi”.
Publicitātes foto

Izstādīs bēgļu tēmai veltītus Vijas Spekkes mākslasdarbus 0

Pievieno LA.LV

Kalnciema kvartāla galerijā no 26. aprīļa līdz 10. maijam apskatāma akvarelistes Vijas Spekkes izstāde “Bēgļi – gūstekņi”, kas radās 1991. gadā, līdzdzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem.

Kas to būtu domājis? 9 lietas, kas deviņdesmitajos bija ikdiena, bet tagad kļuvušas par turīgo privilēģiju
Dzīvoklis Jūrmalā ar skatu uz jūru sajūsmina cilvēkus līdz brīdim, kad viņi ierauga tā cenu
Veselam
Ne tikai atmiņas zudums: ārsti atklāj sešas slēptās demences pazīmes, kuras bieži tiek ignorētas
Lasīt citas ziņas

Izstādes idejas autore ir tuva Vijas Spekkes radiniece Diāna Jance: “Mūsu dzimtā ir kāds sens stāsts. Droši vien tādu stāstu latviešiem ir daudz. Reiz kāds austrumu izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tika nosaukta vārdā – par Latviju. Visticamāk, viņš bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis.. Visticamāk, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem. Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski. Un tieši šis austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko tagad pazīst kā “Billītes” un bija vecvectēvs vienam no latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem – Edvartam Virzam…”

Bēgļu tēma uzrunā visu tautību, dažādu laiku, reliģiju un varu vajātos. Tik maz vardarbīgu konfliktu kā šobrīd, Eiropā nav bijis gandrīz nekad. Tai pašā laikā šī drošība ir ļoti trausla. Lai kā gribētos, ka uzvarētu humānisms, varas un naudas kāri ir grūti apstādināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstādē skanēs kurdu tautības sīriešu komponista Moutaza Ariana skaņdarbi “Meklējot mieru” un ” Migranti”. Jau četrus gadus viņš ir bēglis Turcijā, pelna iztiku kā ielu muzikants un sapņo savas kompozīcijas reiz atkal dzirdēt īstā koncertā.

Vija Spekke dzimusi Rīgā 1922. gadā. Mākslas jomā izglītojusies Romā, Oksfordā un Veronā. Gandrīz visu mūžu māksliniece, kurai īpaši tuvs ir akvarelis, dzīvo Itālijā. Viņas darbos satuvinās romāņu un baltu kultūras, Vidusjūra saplūst ar Baltijas jūru. Dzimtenē un Latvijas mākslas vidē viņa atgriezās tikai 1993. gadā. Mākslinieces gleznās reizēm ieskanas dzimtas dzejnieku, mūziķu un vēsturnieku likteņi.

Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10 līdz 22, izņemot svētdienas.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.