Latvijā
Politika

Melnās mapes man nav, bet zināšanas esmu uzkrājis. Saruna ar Juri Jurašu0


Juris Jurašs
Juris Jurašs
Foto: Karīna Miezāja

Valdības veidošanas sarunu karstumā “LA” redakcijā viesojās viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem Juris Jurašs. Sarunā gan par aktualitātēm, kā top iespējamā Jāņa Bordāna valdība, gan par to, kas gaidāms, ja bijušais KNAB darbinieks Juraša kungs saņemtu nozīmējumu uz iekšlietu ministra posteni.

Kādi ir jaunā deputāta Juraša pirmie iespaidi, pieredze, pārsteigumi Saeimā?

Bez lieliem pārsteigumiem. Iepriekšējā 16 gadu pieredze KNAB ir pietiekama, lai saprastu, ka ir lietas, ko politiķi runā publiski medijiem, un pavisam citas – aiz slēgtām durvīm. Esmu radis strādāt savstarpējās uzticēšanās komandā un turoties pie dotā vārda, bet politikā, cik esmu pieredzējis, bez shēmošanas vingrinājumiem neiztiek. Reizēm tas liekas kā pašmērķis – spēlēt spēlītes zem paklāja un mazāk domāt, kā sastrādāties, meklēt kopsaucējus.

Iekšlietu ministrijā ilggadēji bijāja valsts sekretāru Andri Stari. Stāstīja, ka ģenerālim Starim esot “melnās mapes” par redzamām personām. Jums arī varētu būt iespaidīga informācijas bāze par politiķiem.

Melnās mapes man nav, bet zināšanas esmu uzkrājis. Turklāt ne baumu, bet ļoti ticamā līmenī, kas ir kas, kas kuram aiz ādas un aiz muguras. Runa ir ne tikai par atsevišķiem politiķiem, bet arī sponsoriem, grupējumiem, cilvēkiem, kuri labprāt izmanto politiku, lai gūtu un palielinātu ietekmi. Tas palīdz izprast, kāpēc kaut kas šodien notiek tā un ne savādāk.

Uz vēlēšanām īpaši jaunie saraksti cēla tiesiskuma karogu. Pirmām kārtām to darīja jūsu partija, un godīgu politiku prasa arī vēlētāji. Bet televīzijā Pabrika kungs jautā – ko tiesiskuma reforma nozīmē JKP izpratnē? Lūdzu, izskaidrojiet kolēģim, lasītājiem!

Ne es, ne Juta Strīķe un Jānis Bordāns, kas bijām saistīti ar tiesībsargājošām iestādēm un tiesu varu, neesam pieskaņojušies modē nākušam strāvojumam. Tiesiskas valsts veidošanu gadiem turējām par savu uzdevumu, bet šobrīd problēmas ar tiesiskumu novedušas, ka 28 gados Latvija nav kļuvusi par augstas labklājības valsti, ar kuru vairākums iedzīvotāju lepojas, vēlas šeit dzīvot un celt nākotni bērniem, mazbērniem.

Uzticības krīze sabiedrības un varas attiecībās pastāvīgi bijusi iemesls, lai tūkstoši dotos prom no dzimtenes. Noskaņojums, ka valsts lietas kārto godprātīgi, cilvēku interesēs, ir nemainīgi zems. Parlamentam, valdībai, tiesu varai pilsoņi lāgā netic. Tam par pamatu ir desmit un ilgāk gadu vilktie procesi. Uzņēmēji, kas gribētu investēt, nejūtas droši tiesu sistēmas nesakārtotības dēļ.

Spriedumi mēdz būt dīvaini, prāvošanās gara, aizdomas par korupciju tiesu namos – nereti dibinātas. Kaitējumu nodarījusi maksātnespējas administratoru mafija, ar viltu likvidējot vēl darboties spējīgus uzņēmumus, pārņemot to aktīvus, labi nopelnot.

Cilvēki gribētu caurspīdīgākus tiesu procesus, tīrāku politiku.

Tieši tā. Arī godīgu konkurenci, un uzskatu, ka Latvijā darbojas būvniecības kartelis, kurš ne tikai “sit” pa nozares kolēģiem, bet vēl vairāk iekaitē valstij, jo ar aizliegtas vienošanās paņēmieniem celtnieki panāk, ka valstij, pašvaldībām jāpārmaksā miljonu summas objektu pasūtījumos.

Tā ir budžetnauda, ko varēja virzīt sociāliem mērķiem, veselības aprūpei vai policistu algām. Piemērus var minēt daudz un dikti, sākot ar leģendāro zelta tiltu. Atbalstu kultūras infrastruktūras attīstību, taču betonā, restaurācijā varam ieguldīt atbilstoši valsts ienākumiem. Mežaparka brīvdabas estrādei novirzīti 70 miljoni valsts un pilsētas naudas. Vai varam atļauties būvēt tik dārgi un prioritāri tērēt tieši šim mērķim?

Nesaprotu, kā gada laikā tāme var pieaugt par 30%, lasi, 30 miljoniem eiro, kā tas ir Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecībā? Mūsu finansisti rēķina, ka minimālās pensijas palielināšanai līdz 200 eiro vajadzētu 60 miljonus. To varētu segt, ja valdība ar līdzekļiem apietos saimnieciskāk, saprātīgāk. Un vairumam tēriņu apakšā ir politiskas shēmas, kā pakalpot sponsoru interesēm.

Situāciju aprakstījāt. Jūs piedāvājāt apvienot drošības instances dūrē, lai apkarotu korupciju. Tiesa gan, KNAB nav drošības dienests, taču, kā saprotu, domājāt, ka augsta korupcija rada draudus iekšējai drošībai.

Pamatdoma ir, ka drošības iestāžu Latvijā ir pārāk daudz, funkcijas bieži pārklājas. Manā skatījumā SAB un Drošības policiju var apvienot. Pašreiz gandrīz katrā resorā izveidots savs antikorupcijas kantoris. Iekšlietu ministrijā – ministra pārraudzībā iekšējās drošības birojs.

Līdzīgi robežsardzē. KNAB veidoja kā specializētu centrālo iestādi, kas cīnītos ar kukuļņemšanu. Tagad pilnīgi no lieka radīt paralēlas struktūras, kas izmeklēs tikai resoriskos noziegumus. Tā šķērdē finanšu resursus un kadrus. Kaut pusi no IeM biroja štata pieliktu KNAB – rezultāti nebūtu sliktāki, kompetence būtu apvienota. Finanšu ministrijā – VID pretkorupcijas “armiju”, to daļu, kas attiecas uz izmeklēšanu, operatīvos darbiniekus nodotu KNAB – arī būtu spēka koncentrācija pašdarbības vietā. Tā dažādi dienesti darbojas uz savu roku, un arī Valsts policijai neviens nav atņēmis tiesības jebkurā amatvietā izmeklēt ar kukuļošanu saistītus noziegumus.

Korupciju tiešām definē starp lielākajiem valsts drošības apdraudējumiem. Ja nerunājam par blēdīgu ceļu policistu vai būvinspektoru, bet koruptantiem augstākajā līmenī – kāpēc lai lietas neizmeklētu spēcīga valsts drošības iestāde? Šāds modelis strādā Igaunijā. Ieguvums ir, ka iestādes nevis neveselīgi konkurē, intrigo, slēpj informāciju, bet vienotiem spēkiem kopdarbībā profesionāli veic pienākumus.

Mums pārmet ceļa bruģēšanu uz policejisku valsti. Parasti to piesauc cilvēki, kas baidās no tiesiskuma nostiprināšanas, no jaudīgām izmeklēšanām, un kas vēlētos sekmīgi turpināt nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Viņu interesēs ir vāja policija, nekvalificēts KNAB, citi dienesti, kam jārīkojas un jāsauc likumpārkāpēji pie atbildības.

Tas diezgan labi izdevies. Ģenerālprokurors ik gadu atkārto, cik zema ir policijas izmeklētāju profesionalitāte, bet vai kāds gādā, lai prasmes uzlabotos?

Ja viss, ko ģenerālprokurors spēj, ir runāt un pārmest… Galvenais ir atjaunot tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāju, operatīvo darbinieku mācību programmu. Nevar salīdzināt iemaņas un praksi, ko guva tie, kuri savulaik beidza Policijas akadēmiju, ar pašreiz Policijas koledžā apmācīto prasmēm. Akadēmijā bija pieci studiju gadi, pēc kuriem gandrīz ar pirmo dienu varēja patstāvīgi veikt izmeklēšanu.

Šobrīd līmenis krities. Plus ilgstoši bija mazs atalgojums, zems profesijas prestižs, kadru mainība. Noziegumus spēja reģistrēt, bet gandrīz bezcerīgi – atklāt, ja vien vainīgo nenoķēra pa karstām pēdām. Ņemot vērā ekonomisko faktoru, nez vai vērts atjaunot akadēmiju, taču profesionālu kriminālistu gatavošanai jāatrod gan nauda, gan apmācību veids.

Nesen no KNAB atvadījās izdienas gadus sasnieguši izmeklētāji.

Biroja darbinieki bija profesionālā briedumā, 20 un vairāk gadu strādājuši tiesībsargājošās iestādēs. Ko izdarīja KNAB priekšnieks Straume? Pabeidza bijušā vadītāja Vilnīša iesākto “reorganizāciju” – korupcijas apkarotāju apkarošanas programmu, vērtīgu, pieredzes bagātu kadru izformēšanu. Tā aiz sistēmas durvīm izlikta virkne pieredzējušu profesionāļu, kuri varēja sekmīgi strādāt valsts, finanšu policijā un citur. Manuprāt, tā ir absurda vērtīgu cilvēkresursu izniekošana.

Valdības veidošanas partneri saka – Jurašs un Strīķe nav viss “tiesiskums” valstī. Neatbalsta drošības, izmeklējošo iestāžu apvienošanu zem viena jumta.

Neuzstājam uz konkrēto pārveidojumu, bet noteikti gribam efektivizēt struktūras, kas cīnās pret korupciju, un valsts drošības instances. Līdzšinējais darbs nav apmierinošs, jo cik un kāda līmeņa spiegus “izcēluši” igauņi, kamēr mūsējo tīklos iekrituši pensionāri ar sadzīviskas dabas pārkāpumiem. Arī Drošības policijas lietvedībā nezinu nosaukt nozīmīgas atklātas lietas.

Interesanti, ka pēc jaunās Saeimas vēlēšanām dienesti sarosījušies. Finanšu policija tūlīt beigšot lielas izmeklēšanas izstrādes, kur iesaistītas ietekmīgas personas, prokuratūra virzīs uz tiesu Trukšņa un Krūmiņa lietu.

Tai jau pierādījumi tika vākti, kamēr es vēl biju KNAB.

Kad runājat ar partneriem, cerams, visas partijas atbalsta ierakstu valdības deklarācijā, ka valstī jāceļ tiesiskums, jāapkaro korupcija?

Cik esmu klāt sarunās, JKP politiķu zināšanu bāze un prasmes tiesiskās vides sakārtošanā netiek apšaubītas. Mūsu pozīciju lielā mērā respektē, jo tiesiskums, taisnīgums ir pamatu pamats. Nesakārtojot tiesisko vidi, ir bezjēdzīgi risināt pārējo. Esmu dzirdējis par uztraukumiem, ka iekšlietu ministra postenī varētu nonākt JKP pārstāvis.

Tās nav gluži raizes, ka te radīs “policejisku valsti”, bet aiz bažām slēpjas bailes, ka tiešām veiksim reālas pārmaiņas, aktivizēsim izmeklēšanas. Ka resoru nevar dot Strīķei, Jurašam, visskaļāk runā tie, kas jūtas apdraudēti.

Ja tiesu sistēma ir neapmierinoša, un to pauž sabiedrība vai ārvalstu investori, sistēma jāmaina. Tas jādara jauniem vadītājiem. Strīķes kundze nav slēpusi, ka ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, KNAB direktoru būtu jāatceļ no amatiem. Sarunu partneri stāsta, ka JKP esot saraksts ar vairākiem desmitiem atlaižamo amatpersonu. Vai tāds saraksts eksistē?

Par sarakstu ir izdomājums, bet konservatīvo politiķi redz un saprot, ka atslēgas vadītāji, kuriem būtu jādarbojas tiesiskuma stiprināšanā, to nedara. Ir ieņemtajiem amatiem nepiemērotas personas. Nepiemērotība ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir uzpērkams, negodprātīgs, bet arī bezdarbība mēdz būt ļoti kaitīga.

Ja amata ieņēmējs nenodrošina to, ko no viņa sagaida sabiedrība un ko uzdod likums, tad vietā jāmeklē cilvēks, kurš spēj pildīt pienākumus. Tā ir taisnība, ka sistēmas sekmīgu darbību veicina cilvēki, jo īpaši vadītāji. Kur ir motivēti, ar pozitīvām ambīcijām apveltīti, zinoši profesionāļi, tie veido darboties spējīgu sistēmu. Kur ir pasīvi, negodprātīgi krēslā sēdētāji, tur lietas nenotiek, kā vajadzētu.

Latvijas tauta, piemēram, nesen atbrīvoja no darba 65 deputātus.

Jā, pietiekami kritisks darba vērtējums, un ir birums amatpersonu, kuras arī varēja strādāt daudz, daudz labāk. Ja tā būtu bijis, mēs šodien nerunātu par tiesiskuma krīzi, par grūtībām piesaistīt investīcijas, par nevēlamām “blaknēm” uzņēmējdarbības vidē, par valsti pametušiem cilvēkiem un par to, ka mazākās pensijas nenodrošina dzīvi pat minimālas iztikšanas līmenī. Bijušajiem KNAB darbiniekiem ir sapratne, kādēļ sistēma tā veidojusies un kurām amatpersonām vajadzētu atstāt krēslu neatbilstības dēļ.

Nu, sakiet, iekšlietu ministr Juraš, kam jāpamet posteņi? Bičkovičam, Kalnmeieram, Straumem?

Nenoliegšu, viņi nav piemēroti amatiem. Novērojamas dažas pazīmes pie varas esošo partiju apkalpošanai. Amatvīri zaudējuši distanci, kādai ieņemamajā stāvoklī jābūt pret politiku. Daudziem no jūsu uzskaitītajiem tuvojas likumā paredzētais termiņš, kad savs amats būs jāatstāj. Skaidrs, būsim ieinteresēti, lai viņu vietā nāk aktīvāki un profesionālāki pienākumu pildītāji.

Vai solījums izpildāms, zinot, cik izpildvarai “nedemokrātiski” iejaukties, izdarīt spiedienu ģenerālprokurora darbībā, cik neatkarīgi ir mūsu tiesneši?

Bet tā nedrīkst būt, ka tiesnesis, piemēram, negrib vai nevar izskaidrot, ko nospriedis. Agrāk jau esam runājuši – visus krāpniekus, korumpantus nevar noķert ar kukuli kabatā, un korupcijas lietas tiešām ir vissarežģītāk atklājamās.Tas ir galējais līdzeklis – kā medicīnā, kur ielaistā slimībā, kad preventīvie līdzekļi palaisti garām, spiests iejaukties ķirurgs ar griezējrīku.

Manuprāt, tiesu varas zarā ētikas, kvalifikācijas vērtēšanā darbs netiek veikts profesionāli. Bija dīvainības maksātnespējas lietu iztiesāšanā. Iesaistītie – vieni un tie paši tiesneši un zināmi administratoru grupējumi. Pieņemsim, vienreiz varēja pieļaut kļūdu. Bet, “kļūdām” atkārtojoties, ir divi varianti. Vai nu trūkst profesionālo iemaņu, vai tiesnesis rīkojies negodīgi. Ja to nevar pierādīt, būtu vismaz iedevuši dzelteno kartīti kā futbolā.

Lai likuma piemērotājs apzinās, ka nākamreiz pēc līdzīga rezultāta sekos sarkanā kartīte. Šādas bardzības nav, sistēmu turpina piesmiet kuro reizi pēc kārtas. Kaut vienīgais kvalifikācijas vērtētāju slēdziens būtu – tu neatbilsti, tāpēc ar šīs kategorijas lietām vairs nestrādāsi. Redzot noteiktas indikācijas, tiesnešiem pašiem, rūpējoties par mantijas godu, būtu jādara viss, lai aizdomas novērstu, “ieēnotos” tiesnešus noņemtu no trases.

Tas skaidrs, ka tiesu vara Latvijā neatbilst mūsdienīgām prasībām, un stagnējošais Bičkovičs nav savā vietā. JKP deputāti par svarīgu uzdevumu uzskata apgabaltiesu priekšsēdētāju lomas, atbildības palielināšanu. Kā tas panākams?

Jau minēju, ka tiesnešiem jāprot izskaidrot, ko nolēmuši, nevis aizbildināties – es esmu tik neatkarīgs, ka nenolaidīšos, lai sāktu iztirzāt savu spriedumu. Bieži vien tas ir tāpēc, ka tiesnesis nemaz nevar saprotami, ar juridiskiem argumentiem pamatot, kāpēc tā lēmis. Un par to tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs – gan par lēmumu kvalitāti, gan par caurspīdību tiesās.

Ja ir pazīmes, ka taisno tiesu ietekmējuši slēpti blakus apstākļi, tam nepieciešams vērtējums. Jautājums – vai tiesu sistēmā ir griba pēc atklātības? Savukārt politiķu atbildība ir raudzīties, kurš tiek iecelts par AT priekšsēdētāju. Vai tas ir uz reformām un pozitīviem pārkārtojumiem tendēts administrators.

To attiecinu arī uz KNAB vadītāju, Valsts policijas priekšnieku, ģenerālprokuroru. Saeimas pienākums ir virzīt amatos godprātīgus profesionāļus, kuri risina sistēmā iekapsulējušos problēmjautājumus.

Vēl viens JKP plānotais darbs – izveidot tiesu, kas specializētos ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanā. Tas laikam gan nepieciešami, ja rajonu tiesās skata smagas apsūdzības, kur dots miljona kukulis, šķetina sarežģītas shēmas, un kompetences ne vienmēr pietiek.

Jebkuras jomas speciālistam skaidrs, ka tiesnesis nav universālais kareivis, kurš noorientējas it visā. Līdzīgi izmeklēšanā – iecirkņa policijas darbinieks kvalitatīvi netiks galā ar mēnešiem izplānotu reiderisma shēmu, kur saveidots astoņkājis, lai pārņemtu kādu uzņēmumu. Tāpēc svarīgi radīt izmeklēšanas struktūrvienības ar prasmi izmeklēt smagas komerclietas un ar kvalitatīviem pierādījumiem nogādāt attiecīgi sagatavotam tiesnesim.

Ārsti arī specializējas pa nozarēm, un nepārtraukti praktizē, lai savā arodā parādītu atzīstamu sniegumu un medicīniskās palīdzības spējas. Sabiedrība sagaida ne tikai augsti kvalificētus tiesnešus, bet ātrāku, nevis bezgalīgi ievilcinātu tiesu. Šobrīd marinējas pat elementārākas lietas par daudzsējumu Lemberga lietu. Ja sodu nepiespriež ātrā, taisnīgā tiesā, tas nelabvēlīgi ietekmē citus potenciālos pārkāpējus – gan kaut kā izsprukšu no soda.

Tieši uz to norāda ārzemju finanšu pārkāpumu izmeklētāji – jums Latvijā likumi sarakstīti puslīdz okei. Bet jānotiek profesionālai nodarījumu izmeklēšanai, iztiesāšanai, vainīgajiem jāsaņem, ko pelnījuši.

Piekrītu, bet saprotu izmeklētājus, kuri izdara smagu darbu pirmstiesas izmeklēšanā. Reizēm veicot arī laikietilpīgas kustības, kuras varētu nedarīt, taču to prasa prokuratūra, kam to prasot tiesa. Finālā sistēma ir smagnēja, garumgara, pārkrauta ar izpētāmo materiālu.

Daži politiski jautājumi. Jūs spriežat tāpat kā Bordāna kungs, ka par 80% ir cerība uz viņa valdības apstiprināšanu.

Nemanipulēšu ar procentiem, bet koalīcijas veidošanā nedrīkst vilcināties. Mēģināt torpedēt procesu, zīmēt shēmas nav atbildīga politika. Bordāns pierādījis, ka var darboties komandā kā uz rezultātu tendēts līderis un premjera amatam ir piemērots. Mēneša garumā konstruktivitātes bijs par maz, ambīciju un slēpto atbalstītāju ietekmes uz politiskajiem spēkiem – par daudz. Pat ja politiķis no savas puses gribētu sadarboties, virzīties uz priekšu, jūtams, ka dažkārt viņu attur, piebremzē.

JKP nav sponsoru diktāta?

Nav.

Kāpēc tad atstumjat ZZS un izliekaties, ka citu partiju aizmugures spēlētāju klātbūtne nav īpaši traucējoša?

Pašlaik neatkāpjamies no domas, ka ar ZZS kopā vienā valdībā nestrādāsim. ZZS ir lielā mērā atbildīgi par negācijām, kādas notikušas, kaut gan ir līdzatbildīgie.

Pirms un pēc vēlēšanām bija Alda Gobzema ieteikumi, ka “KPV LV” un JKP varētu apvienoties vienā politiskā spēkā, un tagad viņa politiskais spēks ir atbalstošākais koalīcijai Bordāna vadībā. Bet “KPV LV” liels atbalstītājs ar padomu un sev piederošā presē ir Šlesers.

Man nav tādas informācijas par atkarību no Šlesera. Varu nojaust, pieļaut, ceru, ka “KPV LV” spēs darbos pierādīt, ka tā nav taisnība!

KNAB operatīvās daļas šefs Jurašs 2011. gadā noklausījies “Rīdzenes” sarunas – jums nav skaidrs, kam pieder “Dienas Bizness”, kur popularizē “KPV LV” līderus?

Esmu ļoti reāls, lietas redzu diezgan labi. Bet nevaram norobežoties valdības veidošanā no visiem. JKP mērķis nav darboties opozīcijā, kamēr gūstam tādu vēlētāju atbalstu, ka valdību sastādām vieni paši.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Nolaupa, aizved uz mežu un piekauj ar beisbola nūju 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Pūce apņēmības pilns turpināt iesākto pašvaldību reformu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pūce apņēmības pilns turpināt iesākto pašvaldību reformu 1
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru
2 stundas
GS
Gundega Skagale
Dabā
Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu
23 minūtes