“Nekur neesmu izpaudusi savus datus, tikai veicu ikdienas pirkumus” – Līga zaudējusi 200 eiro un kļuvusi par krāpnieku upuri, neko pat nedarot
0
Stāstus par dažāda veida krāpniecību dzirdam katru dienu. Nu jau visiem ir skaidrs, ka krāpnieki kļūst arvien gudrāki un radošāki, taču ir sajūta, ka arī sabiedrības informētības līmenis paaugstinās. Vairs jau nav viegli mūs apvārdot telefona zvana laikā, ir skaidrs, ka savi dati nav izpaužami nepazīstamiem cilvēkiem un internetā uz nezināmām saitēm nav droši spiest.
Tomēr mūsdienās iespējams kļūt par krāpnieku upuri, arī esot ļoti uzmanīgam. Tā gadījies mūsu lasītājai Līgai, kura dalījās ar redakciju savā stāstā. Un šis stāsts var kļūt par vērtīgu mācībstundu arī citiem.
Līga stāsta: “No rīta dzirdu, ka noskan telefons, domāju, ziņa no māsas. Pieceļos, paskatos, kontā mīnus 100 eiro – kāds samaksājis “Cool Latvia”.
Ieeju kontā un ieraugu, ka ir vairāki mīnusi par it kā veiktiem pirkumiem dažādās vietās šorīt, lielākoties mistiskos interneta veikalos.
Vienmēr esmu bijusi uzmanīga ar naudu, brīnījusies, kā no cilvēkiem var izkrāpt tādas summas, kā cilvēki dalās ar šiem datiem, bet es nekur ne ar ko neesmu dalījusies. Tikai veikusi ikdienas maksājumus.
Iespējams, pie kāda bankomāta ir kāds krāpnieku karšu lasītājs bijis? Nezinu, kā rīkoties turpmāk, mana ticība bankām ir pazudusi. Turēt skaidru naudu turpmāk? Gan banka, gan policija (devos tur uzrakstīt iesniegumu) saka, ka zaudēto naudu – teju 200 eiro, diezin vai izdosies atgūt.
Paldies Dievam, ka es to ziņu sadzirdēju un nobloķēju pati uzreiz visu, citādi zaudējumi būtu lielāki. Tāpat tagad 4 dienas man jāgaida jauna karte, arī mana internetbanka ir bloķēta, kā lai es iztieku kaut vai bez pārtikas iegādes šīs dienas?”
Skaidrs, ka šādi var gadīties jebkuras bankas klientiem, taču, kā noskaidrojās, Līga ir “SEB bankas” kliente, tāpēc ar jautājumiem par šo situāciju vērsos tieši pie šīs bankas pārstāvja.
Komentē “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis: “Situācijas, kad maksājumu kartes dati tiek izmantoti bez īpašnieka ziņas, ir iespējama, ja kartes informācija ir noplūdusi, piemēram, no uzlauztām interneta veikalu datu bāzēm vai ievadīta nedrošās vietnēs. Krāpnieki bieži izmanto šos datus, lai veiktu pirkumus interneta veikalos, kuros nav nepieciešama stingrā autentifikācija (piemēram, ar internetbankas pieejas datiem).”
Eksperts arī skaidro, ka naudas atgūšana ir atkarīga no darījuma veida:
· ja maksājums veikts bez stingrās autentifikācijas, to parasti var apstrīdēt un atgūt līdzekļus;
· ja darījums apstiprināts ar stingro autentifikāciju (internetbankas pieejas datiem) vai PIN kodu, atgūšanas iespējas ir minimālas.
Kā sevi pasargāt?
· Nesaglabājiet kartes datus interneta vietnēs, kur iepērkaties.
· Ideālā gadījumā pirkumiem internetā būtu jāizmanto atsevišķa karte un konts. Tas samazina risku, ja kartes dati tiek nozagti.
· Pārvaldiet kartes limitus internetbankā vai mobilajā lietotnē – atslēdziet darījumus internetā, ja tos neveicat, un nosakiet saprātīgus pirkumu limitus.
· Pievērsiet uzmanību e-veikala drošībai – adresei jāsākas ar “https”, nevis “http”, un vietnē jābūt skaidri norādītai informācijai gan par uzņēmumu, gan par atgriešanas politiku utt.
· Ja pamanāt neatļautu darījumu, nekavējoties bloķējiet karti un sazinieties ar banku. SEB piedāvā iespēju apstrīdēt darījumu internetbankā sadaļā “Konti – Konta pārskats”, izvēloties “Apstrīdēt darījumu”.
