Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/Sergei Bobylev, Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP

Ja karš beigtos šodien, cik ilgā laikā Krievija spētu atjaunot savu militāro kapacitāti? 119

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir paziņojis, ka pēc starptautisko militāro ekspertu novērtējuma, lai gan viņš neatklāja, kas tie ir šie starptautiskie eksperti, bet Krievija nākamreiz kādai NATO valstij varētu uzbrukt tikai 2029. gadā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
Lasīt citas ziņas

“Nu, man liekas, ka tā ir tāda vairāk kā spekulēšana. bet labi, ka par to runā, jo valstis sagatavosies tam, visas tomēr bruņosies – tas ir fakts, pietiekami daudz līdzekļu noteikti tiks ieguldīti aizsardzībā,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.

Viņš gan pievērš uzmanību faktam, ka nav redzēts, ka Krievija būtu uzbrukusi kādām spēcīgām valstīm. “Atkārtošu vēlreiz, ko visu laiku, – ir jādara mājasdarbi! Jāpaliek stiprākiem un vienotākiem, jāaudzē militārā kapacitāte.” Teiksim, ja tagad karš beigtos pēkšņi uz vietas vienas stundas laikā, lai Krievija atjaunotu šo savu militāro kapacitāti, tas nebūs ne mēnesis, ne gads, ne divi, optimistiski noskaņots ir Slaidiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

NATO ir vairāk nekā 300 000 karavīru augstas gatavības režīmā

NATO valstis ir ievērojami pārsniegušas mērķi turēt augstas gatavības režīmā 300 000 karavīru, ceturtdien paziņojusi augsta ranga NATO amatpersona. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā NATO līderi vienojās masveidā palielināt karavīru skaitu, ko alianses komandieri var izvietot 30 dienu laikā.

“Sabiedroto iesniegtie piedāvājumi ievērojami pārsniedz mūsu noteikto 300 000 karavīru skaitu,” sacīja amatpersona. “Tie ir spēki, par kuriem sabiedrotie mums teikuši: “Tie jums ir pieejami jau tagad šādā gatavības līmenī”,” atklāja amatpersona.

Pagājušajā gadā NATO samitā tika pieņemti plāni, kuros pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām tika noteikts, kā katrai ASV vadītās alianses dalībvalstij būtu jārīkojas Maskavas iebrukuma gadījumā.

NATO komandieri pašlaik cenšas pārliecināties, vai viņiem ir iespējas īstenot šos plānus, ja tas būtu nepieciešams. Taču alianse saskaras ar pretgaisa aizsardzības līdzekļu, tālas darbības rādiusa raķešu un citu svarīgāko ieroču trūkumu.

“Ir lietas, kuru mums kā aliansei pašlaik nav pietiekami daudz, un mums tās ir jārisina,” atzina amatpersona.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.