Ilustratīvs foto. AS “Latvijas elektriskie tīkli” Ventspils apakšstacija.
Ilustratīvs foto. AS “Latvijas elektriskie tīkli” Ventspils apakšstacija.
Foto: Ieva Lūka/LETA

“Jaudas ir pietiekamas.” Visa Baltijas energosistēma ir gatava pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka 90

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

“Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi,” sacīja Irklis.

CITI ŠOBRĪD LASA
AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

“Tā kā no jaudu pietiekamības viedokļa mēs esam nodrošināti. Tas, kas būs jādara, būs jāizmanto uz vietas pieejamā infrastruktūra, lai balansētu tīklu un nodrošinātu tīkla stabilitāti. Bet arī no šī aspekta mēs redzam, ka jaudas ir pietiekamas,” sacīja Irklis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šāda situācija var atstāt ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām, bet ne uz apgādes drošību.

Irklis intervijā skaidroja, ka gatavošanās atslēgties no BRELL loka notiek vairākos līmeņos. Viens ir fiziskās infrastruktūras attīstība, otrs – IT sistēmu attīstība, trešais – sadarbība ar Baltijas valstīm, kā arī sadarbība ar Poliju un citiem Eiropas operatoriem, lai šo projektu realizētu līdz galam.

Infrastruktūras attīstībā šobrīd notiek aktīvi darbi, un lielākā daļa no tiem līdz 2025.gada februārim būs pabeigti.

“Vēsturiski jau realizēti ir tādi projekti kā “Kurzemes loks” un Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums. Tie ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis tagad varētu sinhronizēt savas elektroapgādes sistēmas ar pārējo Eiropu,” sacīja Irklis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pabeigta arī Valmieras-Tartu savienojuma rekonstrukcija un līdz gada vidum būs pabeigta savienojuma Valmiera-Tsirgulina rekonstrukcija. Līdz ar to būs trīs faktiski pilnībā jauni savienojumi ar Igauniju.

Aktīvā stadijā pašlaik ir arī projekts par sinhronajiem kompensatoriem katrā no Baltijas valstīm – trīs būs Igaunijā, trīs Latvijā, trīs Lietuvā. Pirmo no tiem – Grobiņā – visdrīzāk izdosies pabeigt šī gada beigās, un nākamie divi – Ventspilī un Līksnā – būs 2025.gada laikā, sacīja Irklis.

Reklāma
Reklāma

Papildus tam būs arī elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kuru iepirkums tagad noslēdzas. Paredzēts, ka bateriju projekts tiek realizēts līdz 2025.gada beigām, tādā veidā nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, lai stabilizētu tīklu un nodrošinātu tajā nepieciešamās balansējošās jaudas, kad būsim sinhronizējušies ar Eiropas tīkliem.

Irklis intervijā sacīja, ka bateriju iepirkums nedaudz aizkavējās. Bija plānots, ka tas noslēgsies jau pagājušā gada vidū, bet toreiz bija tikai viens pretendents un ar salīdzinoši augstāku cenu, nekā bija plānots. Tādēļ iepirkums tika pārtraukts.

“Tagad var teikt, ka, lai arī mēs esam nedaudz pazaudējuši laiku, mēs noteikti esam ieguvuši finansiāli daudz izdevīgāku piedāvājumu,” norādīja Irklis.

Vienlaikus pašā sinhronizācijas brīdī baterijas vēl nebūs gatavas. Irklis norādīja, ka sākotnēji sinhronizācija bija plānota 2025.gada beigās 2026.gada sākumā, bet pagājušā gada vasarā Baltijas valstis vienojās, ka sinhronizācija ir jāveic paātrināti līdz 2025.gada februārim, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus.

Attiecīgi viss notiek ātrāk, un līdz februārim darba kārtībā būs ne visi sinhronie kompensatori un arī baterijas vēl nebūs gatavas darbam, intervijā sacīja Irklis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.