Ekonomika
Bizness

“Jaunie vecāki laimīgi brauc mājās ar jaundzimušo, bet jāskatās uz krematoriju!” Ko valmierieši domā par to, ka kļūst par “bēru galvaspilsētu”?3


Tā izskatīsies SIA “Vidzemes krematorija” iecerētā krematorija Valmierā, ja to ļaus uzbūvēt.
Tā izskatīsies SIA “Vidzemes krematorija” iecerētā krematorija Valmierā, ja to ļaus uzbūvēt.
“Vidzemes krematorija” vizualizācija

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Gluži kā veikali, kas, iekarsuši konkurences cīņā, jaunos apbūves gabalus noskata viens otra durvju priekšā, Valmierā ar apbedīšanas pakalpojumu biznesu saistīti vietējie uzņēmēji iecerējuši būvēt jaunu krematoriju vien 900 metrus no pašreizējās Valmieras krematorijas.

Valmieras pilsētas dome būvniecības ieceri nodevusi sabiedriskajai apspriešanai, kas norisināsies līdz 21. augustam. Domes Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece skaidro, ka formāli iecerētā krematorija Valmieras pilsētā ir pirmā, jo tā krematorija, kas Valmierā darbojas jau četrus gadus, atrodas Kocēnu novada teritorijā, lai arī dabā – pavisam netālu.

Viņa arī neslēpj, ka kaislības ap vēl vienas krematorijas celtniecības ieceri pilsētā jau sit augstu vilni un tajās iesaistījušies gan iedzīvotāji, gan konkurējošie uzņēmēji.

“Dome vienīgi vēlas izdarīt tādu izvēli, kas iedzīvotāju interesēm būtu atbilstošākā,” tā Kristīne Melece par iniciēto sabiedrisko apspriešanu.

Pandēmijas laikā ceļas cenas

Kremācijas bizness ir augošs, to atzīst gan pašreizējās Valmieras krematorijas īpašnieki – SIA “Apbedīšanas nams – krematorija”, gan jaunās krematorijas idejas iniciatori no SIA “Vid­zemes krematorija”. Atšķiras vienīgi redzējums par šī pieauguma apmēriem.

SIA “Vidzemes krematorija” īpašnieks Jānis Lecis, stāstot par to, kādēļ Valmierā nepieciešama vēl viena krematorija, akcentē izmaiņas pieprasījumā: “Situācija mainās par labu kremācijai pat pa mēnešiem. Var prognozēt, ka šī augošā pieprasījuma ap­stākļos klientu pietiks arī divām krematorijām: cilvēkiem vienīgi būs dota iespēja izvēlēties.” Jaunās krematorijas iecerētās jaudas un investīciju apmēru, kāds būtu nepieciešams tās uzbūvēšanai, Jānis Lecis nevēlējās atklāt.

Savukārt SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” īpašnieks Sergejs Pizāns uzsver, ka jau pašlaik, strādājot ar maksimālo jaudu, divas Latvijas krematorijas – viņam piederošā Valmieras krematorija un pašvaldības īpašumā esošā Rīgas krematorija – spēj apkalpot visu teorētisko Latvijas pieprasījumu:

“Pēc statistikas, Latvijā diennaktī nomirst vidēji virs 70 cilvēkiem.

Ja būtu tāds pieprasījums, tad krematorijas pakalpojumu Latvijā jau pašlaik varētu saņemt viņi visi. Mūsu Valmieras krematorijā tiek sniegti vidēji seši kremācijas pakalpojumi dienā, un mēs stabili varētu ik dienu veikt arī 15 kremācijas. Šogad esam iegādājušies un uzstādījuši arī otru kremācijas krāsni. Pagaidām mums ir lielas jaudas rezerves.”

Jautāts, vai doma par jaunu krematoriju gadījumā nav radusies Covid-19 pandēmijas laikā, redzot šausminošo mirstības statistiku, kādu piedzīvoja atsevišķas valstis, Jānis Lecis atbild izvairīgi, taču norāda, ka tieši pandēmijas laikā pašreizējā Valmieras krematorija esot ievērojami paaugstinājusi pakalpojumu cenas.

Komentējot maksu par pakalpojumu, Sergejs Pizāns savukārt uzsver, ka tā nepārsniedz noteiktā apbedīšanas pabalsta apmēru.

Valmiera iesaistās diskusijā

Tikmēr valmierieši jau steidz izteikt savu vērtējumu jaunās krematorijas iecerei sociālajos tīklos. Nevarētu teikt, ka attieksme pret vēl vienas krematorijas būvniecību ir viendabīga. Vislielāko kritiku izpelnās otrajai krematorijai izvēlētā vieta – tiešā slimnīcas tuvumā.

“Acu priekšā skats, kur jaunie vecāki laimīgi brauc mājās ar jaundzimušo, bet jāskatās uz krematoriju! Vai arī smagi slimi cilvēki cīnās par dzīvību, un acu priekšā tas monstrs…” sociālajā platformā “Facebook” komentē Gundega Krūmiņa.

Pašreizējā Valmieras krematorija Kocēnu pagastā, kas pieder SIA “Apbedīšanas nams – krematorija”.
Publicitātes foto

“Slimnīca viennozīmīgi būtu blakus jaunajai krematorijai, tomēr jānorāda, ka jau pašlaik turpat blakus ir arī morgs, pret ko taču nevienam nav iebildumu,” uztraucošo aspektu cenšas atspēkot Jānis Lecis un turpina: “Valmierā ir tikai viena kapsēta, kur cilvēkiem pašlaik tiek ierādītas apbedījuma vietas, tādēļ mums ir svarīgi, lai jaunā krematorija atrastos tās tuvumā.”

Pēc daudzu valmieriešu domām, zemes platības, kur iecerēta krematorija, tomēr būtu daudz labāk izmantojamas autostāvvietas ierīkošanai, jo auto novietošana slimnīcas tuvumā parasti esot problemātiska.

Galvenais pretējo viedokli pārstāvošās nometnes arguments ir iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot kremācijas pakalpojumus par zemāku cenu, ko nodrošinātu konkurence. “Domāju, ka ar monopola beigšanos cilvēki būs tikai ieguvēji,” savu viedokli “Facebook” pauž Liene Freimane. Savukārt Modris Rivža komentē, ka valmieriešiem par vēl vienas krematorijas ideju “neesot ko cepties”: “Drīzāk jāpriecājas, ka tā tiek celta lokālā tautsaimniecība.”

Kurai valmieriešu grupai visbeidzot izrādīsies viedokļa pārsvars, būs iespējams uzzināt pēc domes rīkotās sabiedriskās apspriešanas.

Klienti no Rīgas

Jaunās krematorijas idejas iniciatori no SIA “Vid­zemes krematorija” uzsver, ka kremēšanas pakalpojuma sniegšanā ir plānojuši orientēties uz visu Vid­zemes reģionu.

Savukārt SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” īpašnieks stāsta, ka katru mēnesi viņu pakalpojumu izmanto tikai aptuveni 20–25 cilvēki no Valmieras un tuvējām pilsētām. “Lielākā daļa mūsu klientu ir rīdzinieki,” skaidro Sergejs Pizāns.

Līdz ar to jo dīvaināka šķiet konkurentu iecerētās krematorijas vietas izvēle, kas salīdzinoši nelielajai Valmierai sagādātu papildu slodzi, organizējot vēl vairāk izvadīšanas pasākumu tik plaša reģiona ietvaros. “Līdz ar otras krematorijas ierīkošanu Valmierai nebūt nedraud kļūšana par “bēru galvaspilsētu”,” uzskata Jānis Lecis, pamatojot šo viedokli ar to, ka jaunā krematorija atradīsies pie pašas Valmieras pilsētas robežas – tikai 50 metrus pilsētas teritorijā.

Daļa komentētāju sociālajos tīklos tomēr ir citādās domās. “Runa ir par loģiku – viena krematorija jau ir, noslodze nav tik liela, lai tuvumā būtu otra (..), tad kāpēc nepadomāt, ka otra krematorija varētu būt kādā citā Vidzemes pilsētā?” prāto Rasma Āboliņa.

Krustojas intereses

SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” īpašnieks savukārt norāda, ka vietas izvēle Valmierā no iespējamo konkurentu puses, visdrīzākais, nav nejauša. Lai arī SIA “Vidzemes krematorija” īpašnieks un vadītājs ir Jānis Lecis, uzņēmumam ir cieša saistība ar citu apbedīšanas pakalpojumu biznesa pārstāvi – Edmundu Litiņu, ar kura uzņēmumiem pēdējos gados jau ne reizi vien krustojušies Sergeja Pizāna biznesa interešu ceļi.

Kā piemēru Sergejs Pizāns min pirms diviem gadiem Jelgavas domes organizētu zemes apbūves tiesību izsoli sēru nama un krematorijas celtniecībai, kurā piedalījušies gan Pizāna, gan Litiņa uzņēmumi. “Litiņa uzņēmums izsolē uzvarēja, taču vēlāk neiemaksāja pašvaldībai nosolītos 99 000 eiro. Līdz ar to izsole faktiski tika izgāzta, un krematorija Jelgavā netika uzbūvēta,” situāciju skaidro Sergejs Pizāns.

Edmunds Litiņš telefonsarunā ar “Latvijas Avīzi” apliecina, ka ideja par otru krematoriju Valmierā viņiem ar Jāni Leci ir kopīga.

“Mēs esam valmierieši, Valmieras patrioti, tādēļ būvējam vispirms pie sevis,” skaidro Edmunds Litiņš.

Viņš arī atklāj, ka notikumus pasteidzinājusi pandēmijas laikā piedzīvotā robežu slēgšana: “Mūsu apbedīšanas biroji iepriekš izmantoja kremēšanas pakalpojumus Igaunijā, bet, kad robežas bija ciet un Valmieras krematorija vēl pacēla cenas, bija skaidrs, ka mums ir jābūvē pašiem sava krematorija un nav tur ko kavēties!”

Saistītie raksti

Jautāts par apbūves tiesību izsoli krematorijai Jelgavā, Litiņš uzsver, ka līgumu slēgt pārdomājuši, jo nav varējuši vienoties ar pašvaldību par nosacījumiem.

“Tur gan nekas vēl nav beidzies,” viņš piebilst, gan norādot, ka šobrīd koncentrējas galvenokārt uz Valmieras projektu, bet krematorija Rīgas tuvumā ir tālākos plānos: “Varbūt tā nebūs Jelgava, bet Bauska vai Olaine. Jāskatās!”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.