Foto – LETA

Lietus slodzi atzīst 9

Uz jautājumu, vai patiešām lietus ūdens, kas nešķiet tik netīrs kā sadzīves notekūdeņi, rada papildu slodzi attīrīšanas iekārtām, attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris atbild, ka tā patiešām esot un ka iedzīvotājiem tas būtu jāsaprot. “Atkarībā no nokrišņu biežuma lietus ūdens ieplūšana kanalizācijas sistēmā var radīt attīrīšanas stacijas iekārtām pat trīsreiz lielāku slodzi, nekā tās spēj izturēt,” saka viņš.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
Krievijas diktators Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no Baltijas valstīm
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Arī šo iekārtu ražošanas uzņēmuma “Eurobion” valdes pārstāvis Juris Zariņš atzīst to pašu. “Lietus ūdens novadīšana tajā izskalo bioloģiskās dūņas, tādējādi sadzīves notekūdeņi netiek pilnībā attīrīti un ieplūst Rīgas līcī,” skaidro viņš. Viņaprāt, vienīgās bažas varētu būt par to, ka naudu no iedzīvotājiem gan paņems, bet viss paliks tāpat kā līdz šim.

“Rīgas ūdens” piespiedis

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu lietās Aino Salmiņš spriež, ka šis papildu maksājums ieviests, Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijai lielā mērā pakļaujoties “Rīgas ūdens” ietekmei. “Mēs gan paudām bažas par to, ka šis maksājums vienlīdz patukšos ne tikai galvaspilsētas iedzīvotāju kabatas, bet arī pašvaldības un valsts iestāžu budžetus. Tā būs naudas pārlikšana no vienas valsts pārvaldes iestādes otrā. Turklāt ne likumā, ne Ministru kabineta noteikumos nav skaidri pateikts, vai un kādi uzlabojumi ar šo papildu maksu tiks panākti,” saka Aino Salmiņš. Viņaprāt, tas, ka dažiem būs jāmaksā, bet citiem ne, var radīt iedzīvotāju iebildumus un strīdus tiesās par apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas kārtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” pārstāvim jautāju, vai lietus ūdeņu novadīšanu nevar ierīkot atsevišķi no sadzīves notekūdeņu kanalizācijas – kā tas ir Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās, neliekot maksāt par to iedzīvotājiem papildus. “Tālākā nākotnē tas varbūt arī būtu iespējams,” atbild Artūrs Mucenieks. “Bet jārēķinās, ka tad būs jāpārrakņā viss galvaspilsētas centrs abos Daugavas krastos. Tas var maksāt desmitiem miljonus eiro, kuru pašlaik uzņēmumam nav.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.