– Un deputātu korpuss? Klasiski skaitās, ka likumdošanai piemērotākie ir juristi un ekonomisti, bet tautsaimnieki sūdzas, ka Saeimā nav praktiskās uzņēmējdarbības kompetences, mednieki gribētu, lai deputāti vairāk pazīst mežu, – ieteikumu būs daudz. 10
– Vairāk vai mazāk parlamenta korpuss ir sabiedrības spogulis, un deputātu juristu arī ir pietiekami. Ne šīs lietas ir galvenās. Daudz vairāk mums trūkst mazas nācijas, kā igauņu nācijas, vienotības apziņas vai attīstītāko valstu gadu desmitiem izstrādātās parlamentārisma tradīcijas. Esam saskaldījušies kreisos krievos un labējos latviešos, kas viens otru apkaro. Valsts aparāts ir kļuvis par noteicēju reformām, kas savukārt nozīmē, ka reformas tautsaimniecībā un valsts pārvaldē nav gaidāmas.
– Baloža kungs, vēlētāju uzskatā ir ievēlētas simt gudras galvas, kam jātiek galā. Neesam bagāti kā Amerika, lai katram algotu palīgus.
– Tam var piekrist, bet es aprakstu situāciju, kāda iznākumā ir. Valdība kļuvusi par likumu ražotāju mašīnu, deputāti mēģina iedziļināties produkcijā, bet ne līdz detaļām. Un valdošās koalīcijas pozīcija ir tāda, ka jebkas no valdības priekšā liktais ir apstiprināms. Līdz ar to otra puse – Saeima tiek iedarbināta kā podziņu spiešanas mašīna, jo ar vāju kapacitāti necik nespēj uzlabot valdības likumprojektus. Es piekristu vēlētājiem, ka ir par maz valstsvīru – likumdevēju līmenī. Šķiet, ka valdība ir ieslīgusi zināmā birokrātiskās rutīnas zonā, jūtams, ka ierēdnieciskā mašinērija visu regulē, dara un rada. Nereti pat premjere pakļaujas ierēdņu ietekmei. Spēcīgu valstsvīru, kas pārredz laukumu, nav, un notiek mīņāšanās uz vietas, bez solītajiem izrāvieniem, bez valstij tik nepieciešamajām pozitīvajām pārmaiņām.
– Cienījamais Balodi, ir partijas, kam jānodarbojas ar jaunradi, jāpiedāvā programmas, reformas, jāorganizē domnīcas! Bet sakiet – varbūt likumam zūd kvalitāte, ja to pieņem nebeidzamu kompromisu gaitā? Varbūt likumi ir puslīdz labi, bet tos slikti izpilda?
– Likumu pieņemšanā ir mazāk problēmu nekā valsts pārvaldē – likumu realizācijā. Konsolidācijā veica lineāru griezumu, atlaida 30% darbinieku, bet strukturālās reformas nepaveica. Vieglāk truli griezt ar nazi, nevis lietot smalkus instrumentus, kādi vajadzīgi reālām reformām. Bija 2009. gadā jāizvērtē, kuras iestādes darbojas, kuras iet tukšgaitā, kuri posteņi nozīmīgi, bez kuriem var iztikt. Otrkārt, ir fundamentālās lietas, par kurām runā gadiem. Proti, lielā daļā valstu ir jaukta vēlēšanu kārtība, bet Latvijā Saeimu ievēlē tikai no partiju listēm. Tāds modelis nepalielina deputātu korpusa jaudu.
