“Jūs droši vien vēlētos būt miris!” Pēc kā smaržo kosmoss? 0
Zinātnieki analizē kosmosa smaržas – no Zemes tuvākajiem kaimiņiem līdz planētām, kas atrodas simtiem gaismas gadu attālumā – lai izprastu Visuma sastāvu, ziņo “BBC“.
Jupiters, stāsta Marina Barsenjilla, “ir mazliet kā smirdoša bumba”. Lielākajai planētai Saules sistēmā ir vairākas mākoņu kārtas, viņa skaidro, un katrai no tām ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Šis gāzu milzis sākumā varētu jūs pievilināt ar saldo “indīgo marcipāna mākoņu” aromātu, viņa saka. Bet smarža “tikai pasliktināsies, jo ieiesiet dziļāk”.
“Jūs droši vien vēlētos būt miris, vēl pirms spiediens jūs saspiestu līdz nāvei.”
“Mēs uzskatām, ka augšējā mākoņu kārta sastāv no amonjaka ledus,” saka Barsenjilla, salīdzinot smaku ar kaķu urīnu. Tad, ejot dziļāk, jūs sastapsieties ar amonija sulfīdu. “Tā ir ellei radniecīga kombinācija – amonjaks un sērs.” Sērūdeņraža savienojumi, kā zināms, smaržo pēc sapuvušām olām. Ja jūs spētu ielūkoties vēl dziļāk, jūs redzētu Jupitera raksturīgās svītras un virpuļus.
“Jupiteram ir šīs biezās joslas ar krāsām. Mēs domājam, ka dažas no tām veidojas, pateicoties amonjaka un fosfora plūsmām.” Iespējams, tur atrodas arī organiskas molekulas, ko sauc par tolīniem – sarežģīti organiski savienojumi, kas līdzīgi benzīnam. Tāpēc Jupiteram, viņa saka, varētu būt arī naftai raksturīga “eļļaina” nots ar ķiploku piesitienu.
Barsenjilla ir kosmosa zinātniece, smaržu dizainere un astrobioloģijas doktorante Vestminsteras Universitātē Londonā. Studējot kosmosu, viņa bieži domāja: “Kā tas varētu smaržot?” Un tad saprata: “Man laboratorijā ir šī molekula. Es patiesībā varu to izveidot.”
Paralēli akadēmiskajam darbam – meklējot dzīvības pazīmes uz Marsa – Barsenjilla ir aizņemta, radot smaržas, kas atveido kosmosa aromātus Londonas Dabas vēstures muzeja izstādē “Kosmoss: Vai dzīve var pastāvēt ārpus Zemes?”.
No sapuvušu olu smakas līdz saldo mandeļu aromātam – kosmoss ir pārsteidzoši smaržīga vieta, viņa saka. Komētas, planētas, mēneši un gāzu mākoņi – katram būtu savs unikāls aromāts, ja mēs spētu tos ostīt. Bet ko šie aromāti var atklāt par Visuma noslēpumiem?
Kas ir smarža?
Pirms dodamies izzināt kosmosa smaržu pasauli, ir vērts apdomāt, kas vispār ir smarža.
Smarža, lai arī bieži nenovērtēta, iespējams, ir visvecākā sajūta. Degunā atrodas nervu šūnas ar miljoniem specializētu receptoru, kas uztver ķīmiskos savienojumus un nosūta smadzenēm signālu, ko mēs uztveram kā konkrētu smaržu.
Oža mums palīdz noteikt pārtiku, brīdina par draudiem un ietekmē atmiņas un emocijas. Tā ir būtiska sociālajai saziņai un emocionālajai labsajūtai.
Smaržas kosmosā
Ilgstošu misiju laikā oža ir arī saikne ar mājām astronautiem. Bet kosmosa stacija smaržo savādi.
“Atlikušajā atmosfērā” ap staciju ir atomārs skābeklis, saka astronaute Helēna Šarmena – pirmā britu astronaute. Viņa stāsta, kā 1991. gadā, sagatavojoties ceļojumam uz padomju staciju “Mir”, kosmonauts Aleksejs Leonovs viņai iedeva vērmelīti, lai paņemtu līdzi. “Es to reizēm saberzēju, lai sajustu to salvijai līdzīgo smaržu.”
Pēc kosmosa pastaigām daudzi astronauti atzīmējuši specifisku aromātu – pēc metāla, metināšanas, sadedzinātas gaļas vai elektroinstalācijas. Viena teorija ir, ka to izraisa ozona molekulas, kas veidojas no atomārā skābekļa reaģējot ar O₂ stacijas iekšpusē.
Cita iespējamība – kosmosa aromātu veido poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH), ko rada mirstošas zvaigznes. Tie ir tie paši savienojumi, kas rodas, ja mēs piededzinām ēdienu. Tie smaržo pēc šķīdinātāja, sadedzinātas plastmasas vai darvas.
Tālas pasaules, tuvās smaržas
Kosmoss ir milzīgs, un katrai tā daļai ir savs aromāts. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) 2022. gadā noteica CO₂ planētas “WASP-39 b” atmosfērā – netieši, analizējot zvaigžņu gaismas izmaiņas.
Saturna mēness Titāns varētu smaržot pēc mandeļu, benzīna un sapuvušas zivs. Planēta “HD 189733 b” – pēc sapuvušām olām. Molekulārais mākonis “Strēlnieka B2” rajonā satur etanolu, metanolu, acetonu, sērūdeņradi un etilēnglikolu (antifrīzs).
Bieži minētais aromāts no mūsu galaktikas centra – aveņu smarža – patiesībā nāk no etilformiāta. Tomēr tas pats savienojums atgādina arī nagu lakas vai ruma aromātu, saka Barsenjilla.
Kosmosa smarža – šeit pat uz Zemes
Mēs varam sajust Marsa aromātu – rūsa, putekļi un mitrums. Barsenjillas izveidotais Marsa aromāts Dabas vēstures muzejā atgādina garāžas stūri, pilnu ar vecām grāmatām un senām mēbelēm.
Tomēr, iespējams, visdārgākā smarža ir šeit, uz Zemes. Helēna Šarmena atceras atgriešanos no kosmosa 1991. gada maijā, nolaižoties Kazahstānā: “Mēs piezemējāmies uz vērmelēm klātas augsnes. Kad atvērām lūku un ieplūda svaigs gaiss – tas smaržoja brīnišķīgi, vienkārši dievišķi.”
