“NATO 5. pants izkūpēs gaisā” – publiskots iespējama Krievijas uzbrukuma scenārijs Igaunijai 0
Rietumiem neizdevās atturēt Krieviju no atkārtotas iebrukšanas Ukrainā. Tagad arvien skaļāk tiek runāts par iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm, bet NATO reakcija šādā gadījumā var izrādīties pārāk gausa un nepārliecinoša, raksta amerikāņu laikraksts “The New York Times” .
Izdevums apraksta scenāriju, kurā 2028. gada martā Maskava, aizbildinoties ar “krievvalodīgo aizsardzību”, dod triecienu Igaunijas austrumu pilsētai Narvai.
“Pēkšņi cilvēki pamostas no sprādzienu dārdoņas. Saulei austot, virs rātsnama plīvo Krievijas karogs.
Kaut arī Briselē steidzami sasauc NATO samitu, alianse neiedarbina savu kolektīvās aizsardzības pantu – 5. pantu, tā publikācijas autori apraksta NATO iespējamo reakciju uz Krievijas iebrukumu.
Tikmēr Vašingtonā amerikāņu prezidents, kura rīcība atgādina Donalda Trampa stilu, piekrīt Kremļa argumentiem un brīdina, ka “ierobežota agresijas akta” dēļ nedrīkst riskēt ar Trešo pasaules karu.
“Tiešs vēstījums Eiropai: “Ja jūs vēlaties kaut ko militāri darīt, tā ir jūsu darīšana. Bet mēs jūs neatbalstīsim,”” iespējamo situāciju modelē laikraksts.
Jāpiebilst, ka šo scenāriju NATO stratēģi ir vairākkārt izspēlējuši militārajās mācībās. Rietumu analītiķi ne reizi vien ir uzdevušas jautājumu: vai alianse cīnīsies par Narvu?
Maskava pārbauda NATO izturību
Tikmēr Krievija turpina pārbaudīt NATO izturību – radaru operatori fiksējuši, kā Igaunijas gaisa telpā ielido Krievijas iznīcinātāji MiG-31, bet Dānijas, Vācijas un Norvēģijas gaisa telpā virkne bezpilota lidaparātu.
Katra šāda epizode pastiprina bažas, ka hibrīdkarš, ko Krievija jau ilgu laiku īsteno ar dezinformācijas, sabotāžas un kiberuzbrukumu palīdzību, pāraugs atklātā militārā konfliktā.
Krievija cieši sadarbojas ar Ķīnu, lai izjauktu liberālo pasaules kārtību, kurā dominē ASV, norāda Karlo Masala, Minhenes Universitātes Bundesvēra starptautiskās politikas profesors.
Eksperts, aprakstot Putina pieeju, citē teicienu, ko piedēvē krievu revolucionāram Vladimiram Ļeņinam: “Pārbaudiet ar durkli – ja jūtat, ka mīksts, ejiet uz priekšu, ja tērauds – atkāpieties.”
Tieši tā gadiem ilgi ir rīkojies Putins – Maskava ir taustījusi NATO aizsardzību ar diversijām, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
Kopš nākšanas pie varas 2000. gadā Krievijas diktators ir “pārdzīvojis” astoņus Lielbritānijas premjerministrus un piecus ASV prezidentus, kamēr viņa aģenti slepkavoja disidentus Londonā un Berlīnē, iejaucās vēlēšanās un gandrīz nesodīti veica kiberuzbrukumus.
Tagad sabotāža ir kļuvusi vēl nekaunīgāka: Kremlis nebaidās dedzināt Lielbritānijas un Vācijas noliktavas, kurās tiek glabāta palīdzība Ukrainai, uzbrukt dzelzceļa līnijām, pa kurām tiek piegādātas militārās kravas, un bojāt zemūdens kabeļus Baltijas jūrā.
Rietumu problēma ir gribas trūkums aizstāvēt demokrātiju.
“Jo tālāk uz rietumiem no Ukrainas un Krievijas, jo mazāk apņēmīgi kļūst cilvēki,” saka Masala.
Bijušais Lielbritānijas Apvienoto spēku pavēlnieks Ričards Barons atzīmē, ka pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Eiropa un ASV neveica pietiekamus atturēšanas pasākumus, kas beigu beigās noveda pie Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā.
Militārpersona uzskata, ka uzbrukums Igaunijai nākotnē ir visai ticams.
“Krievijas mērķis ir samīdīt 5. pantu.
Narva ir niecīga pilsētiņa, par kuru gandrīz neviens nav dzirdējis. Iespējams, daļa sabiedroto teiks, ka nemirs tās dēļ. Un tad 5. pants vienkārši izkūpēs gaisā,” viņš secināja.
NATO šobrīd apsver stingrākus noteikumus austrumu flangā, tostarp iespēju notriekt Krievijas lidmašīnas un bezpilota aparātus, kas pārkāpj alianses gaisa telpu.
Lielbritānijas, Vācijas un Francijas diplomāti sarunās Maskavā brīdinājuši Krievijas varasiestādes, ka NATO ir gatava ar pilnu spēku reaģēt uz alianses gaisa telpas pārkāpumiem, tostarp notriekt Krievijas lidmašīnas, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”.
