“Kad mēs augām, tādi vārdi bija tikai onkuļiem…” gudrinieki apspriež jauno vārdu došanas modi 4
Bērna vārda izvēle vienmēr bijusi īpašs un personisks lēmums, tomēr arī to ietekmē laikmeta tendences. Daļa vecāku iedvesmojas no populāriem cilvēkiem, sportistiem, aktieriem, seriālu varoņiem vai mūziķiem, citi izvēlas vārdus, kas konkrētajā brīdī kļuvuši populāri sabiedrībā.
Savukārt vēl kāda daļa vecāku dod priekšroku seniem, dzimtas vai vēsturiskiem vārdiem, tādējādi saglabājot saikni ar iepriekšējām paaudzēm.
Pēdējos gados arvien biežāk bērniem tiek doti vārdi, kas kādreiz asociējās ar vecāku paaudzi. Jēkabs, Alberts, Rūdolfs, Gustavs, Ernests un citi vārdi, kas vēl pavisam nesen šķita “vecu onkuļu” vārdi, tagad tie atkal dzirdami bērnudārzos un skolās.
Par šo tendenci sociālajā tīklā “X” izveidojusies diskusija. Kāda lietotāja Alvīne dalījās savā pieredzē: “Jā, skaisti. Es reiz biju pieteikusies pagarināto grupu pieskatīt. Tad nu man beigās palika vecīši – Jēkabs, Alberts, Rūdolfs, Gustavs, Ernests u.t.t. Kad mēs augām, tādi vārdi bija tikai veciem (kā toreiz likās) onkuļiem.”
Daudzi diskusijas dalībnieki atzina, ka tieši senie vārdi viņiem šķiet spēcīgi un ar īpašu raksturu. Zane raksta: “Mīlu senus un spēcīgus personvārdus! Man ir Jēkabs, Jurģis, Katrīna un Grēta. Jebkurā gadījumā visiem spēcīgi vārdi un ieausti Latvijas vēsturē vairāk vai mazāk.”
Citi atgādināja, ka arī iepriekš populāri vārdi ar laiku kļūst par savas paaudzes simboliem. Piemēram, daudziem 70. gadu vārdiem – Mārim, Andrim, Jurim vai Uldim – vēl nav pienācis laiks atgriezties bērnu vidū.
Diskusijā izskanēja arī joks par retāk sastopamiem vārdiem: “Vai esi kādreiz saticis bērnu vārdā Guntis? Nē. Gunti vienkārši piedzimst jau 45 gadus veci.”
Tomēr vārdu mode darbojas cikliski – tas, kas vienā paaudzē šķiet novecojis, pēc kāda laika kļūst atkal pievilcīgs un moderns. Šobrīd daudzi vecāki meklē ne tikai skaņu, bet arī nozīmi – vārdu ar vēsturi, raksturu un sajūtu, ka tas bērnam būs īpašs. Lūk, komentāru izlase.
Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada populārākie jaundzimušo vārdi Latvijā meitenēm bija šādi:
Emīlija – 151 reize (145 Latvijā, 6 ārpus Latvijas)
Sofija – 135 reizes (123 Latvijā, 12 ārpus)
Amēlija – 133 reizes (130 Latvijā, 3 ārpus)
Emma – 131 reize (120 Latvijā, 11 ārpus)
Alise – 111 reizes (108 Latvijā, 3 ārpus)
Anna – 99 reizes (92 Latvijā, 7 ārpus)
Nora – 98 reizes (94 Latvijā, 4 ārpus)
Marta – 97 reizes (94 Latvijā, 3 ārpus)
Olīvija – 93 reizes (88 Latvijā, 5 ārpus)
Estere – 85 reizes (82 Latvijā, 3 ārpus)
Savukārt zēnu vidū TOP 10 izskatījās tā:
Teodors – 148 reizes (139 Latvijā, 9 ārpus)
Marks – 140 reizes (134 Latvijā, 6 ārpus)
Olivers – 134 reizes (128 Latvijā, 6 ārpus)
Kārlis – 98 reizes (98 Latvijā, 0 ārpus)
Gustavs – 97 reizes (91 Latvijā, 6 ārpus)
Roberts – 96 reizes (89 Latvijā, 7 ārpus)
Jēkabs – 94 reizes (92 Latvijā, 2 ārpus)
Ričards – 93 reizes (90 Latvijā, 3 ārpus)
Emīls – 89 reizes (85 Latvijā, 4 ārpus)
Everts – 86 reizes (84 Latvijā, 2 ārpus)
