Ekonomika
Darbs un nauda

Pēters Putniņš: Kritiens atpakaļ var būt smagāks nekā 2008. gadā5


Pēters Putniņš
Pēters Putniņš
Foto: Timurs Subhankulovs

Autors: Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš

Laiks FKTK vadībā ir bijusi iespēja iepazīt gan Latvijas, gan eirozonas finanšu sektoru daudz tuvāk, var sacīt – ikdienā vērtēt aci pret aci. Acīmredzot tādēļ šoruden man bieži vaicā – kas tā par pasaules finanšu krīzi, kas gaidāma? Kā tā skars mūs?

Kļūdas banku biznesā pamatā ir novērstas

Eirozonā pēc iepriekšējās krīzes ir daudz piestrādāts komercbanku regulējuma jomā, bankas ir labi kapitalizētas un kļūdas to biznesa pieejā, kas izraisīja iepriekšējo globālo krīzi, pamatā ir novērstas.

Tagad iemesls krīzei nav meklējams bankās. Tāpat pēdējos gados finanšu iestādēm uzliktie daudz stingrākie groži, lai novērstu finanšu noziegumus, ir būtiski mainījuši banku biznesa pieeju. Latvijā tas noticis ļoti radikālā formā, iespējams, pasargājot mūsu bankas no lielo tirgu satricinājumiem turpmāk.

Bankas strauji atgriežas mājās – nacionālajos tirgos pie savām pamata funkcijām un bāzes pakalpojumiem. Mājās ir mazāk risku. Dažos gados notikusī skarbā pārmaiņu vadība Latvijas banku sektorā, atsakoties no riskantās biznesa daļas, ir bijusi kā rūgtas zāles, kas var dot imunitāti nākamās globālās krīzes burbuļos.

Baltijas finanšu reģions kopumā ir saņēmis labu mācību par nepietiekamu risku pārvaldīšanu iepriekš. Tāpēc nedomāju, ka nestabilitātes vēsmas nāks no mūsu reģiona bankām un vispār no bankām.

Vaļīgā naudas politika

Uztrauc cita lieta. Vaļīgā naudas politika, kuru katru dienu īsteno centrālās bankas ECB vadībā jeb faktiski naudas drukāšana, un ko mēs darīsim, kad šis vienīgais rīks nesniegs vēlamos rezultātus? It kā domāts bija labs darbs ekonomikas stimulēšanai, taču tagad redzam, ka šī nauda nav ienākusi kreditēšanā, ekonomikā un šim procesam ir vairākas negatīvas blaknes.

Kaut kur šī liekā naudas masa noguļas. Vislielākā masa šobrīd ieplūst akciju tirgū, tie indeksi, kas tagad redzami biržās, vairākkārt pārsniedz 2008. gada rekordus. Vai tiešām vērtspapīri maksā tik, cik tie tagad maksā? Tas ir zināmas aktīvu daļas burbulis.

Kritiens atpakaļ var būt smagāks nekā 2008. gadā. Turklāt naudas emisijas inerce ir ļoti jaudīga. Jau 2008./2009. gadā daļa ekonomistu brīdināja – jūs to nekad neapstādināsiet, jo eirozonas valstis tagad ar to rēķinās, savus budžetus veidojot. Jā, nebeidzama naudas emisija atvieglo budžeta situāciju, faktiski ECB uzpērk valstu parādus. Manuprāt, tas ir zelta likuma pārkāpums, kad centrālo banku “sakrusto” ar valsts kasi.

Iepriekšējā krīze nav beigusies

Pagaidām drukāšana turpinās, tātad rezultāta nav, un iepriekšējā krīze nav beigusies. Vai šajā ziņā ko mainīs nākamā ECB vadītāja Kristīna Lagarda, kura apstiprina, ka “izaugsme ir diezgan viduvēja, trausla un apdraudēta”. Viņasprāt, centrālās bankas ir īstenojušas dažādus pasākumus, lai novērstu finanšu krīzes pāraugšanu depresijā, taču tagad ir jāiesaistās amatpersonām, kas veido valdību politiku.

Var piekrist, jo, ja būtu labi, tad būtu pretēji – mēs varētu pelnīt no saviem depozītiem bankās. Vai centrālās bankas ir gatavas sterilizācijas procesam – izņemt šo lieko naudu? Bet ja nu tiešām šī nauda pēkšņi ieies ekonomikā, masveida kreditēšanā, kas tad būs ar inflāciju? Vai to varēsim savaldīt? Tie ir jautājumi, kurus uzdodu sev, lai vadītu savas finanses, un nevaru rast atbildi.

Saistītie raksti

Drīzai burbuļa plīšanai ir pamats, precīzs iesākuma laiks un iemesls, kura dēļ šis process sāksies, protams, nav zināms. Manā ieskatā naudas drukāšana ir bīstams ceļš, kas būtiski apdraud mūsu visu nākotnes izredzes. Tā notur virs ūdens valdības, kuru politika jau vakardien bija bankrotējusi. Eirozonā ir valstis ar smagu parādu nastu, lielāku nekā iepriekš. Kas palīdzēs, kad tām būs nepieciešami aizdevēji?

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Vienpadsmit mēnešos no Latvijas izveda par 12,1% vairāk alkoholisko dzērienu
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
INFOGRAFIKA. Kaimiņvalstīs sarūk dīzeļdegvielas cena, Rīgā nemainās 2
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
“SEB bankas” vadītāja: Jābūt valstiskai sistēmai, lai mazs uzņēmums izaugtu par lielu 1
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
“Mums trūkst 30 darbinieki.” Apsardzē ienāk mākslīgais intelekts
11 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Kijevā nogādāti Irānas aviokatastrofā bojāgājušo ukraiņu pīšļi
33 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Sports
Kamaniņu stafetei Eiropas čempionātā medaļa septīto gadu pēc kārtas!
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
Latvijas volejbolistiem rūgti pārsteigumi Ēģiptē – tiek lūgta tautiešu palīdzība
3 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Aukstākā būs nakts uz ceturtdienu: laika prognoze nedēļai
4 stundas