“Šis ir vēsturisks solis Latvijas gaisa telpas drošībai!” Premjerministrs par līgumu ar Zelenski 0
Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka Tallinā notikušais samits Latvijai iezīmē vēsturisku brīdi. Latvija un Ukraina ir parakstījušas dronu sadarbības līgumu, kas paredz stiprināt Latvijas gaisa telpas drošību un pārņemt Ukrainas kaujas pieredzi cīņā pret bezpilota lidaparātiem. Līgumu 2026. gada 9. jūnijā parakstīja Kulbergs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kulbergs norāda, ka šī vienošanās ir būtisks solis Latvijas drošības stiprināšanā. Viņaprāt, tas ir arī personīgs panākums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, kurš bijis viens no līguma virzītājiem no Latvijas puses. Premjers pateicas arī Ārlietu ministrijai, ārlietu ministrei Baibai Bražei, Valsts kancelejai un Ministru kabinetam par ātru koordināciju, kas ļāvusi dokumentu juridiski sagatavot un parakstīt ar Ukrainas prezidentu.
Pēc Kulberga teiktā, process bijis sinhronizēts burtiski pa minūtēm. Kamēr viņš atradies Tallinā, Ministru kabinetā steidzamības kārtā izskatīti nepieciešamie jautājumi, lai vienošanos varētu parakstīt tajā pašā dienā. Viņš to raksturo kā piemēru tam, kā valstij jārīkojas drošības jautājumos — no lēmuma līdz konkrētai rīcībai.
Latvijai šī vienošanās nozīmē tūlītēju Ukrainas ekspertu iesaisti. Jau tuvākajā laikā Latvijā ieradīsies Ukrainas dronu karadarbības speciālisti, kuri izvērtēs situāciju, sniegs rekomendācijas un palīdzēs izstrādāt rīcības plānu. Līgums paredz Ukrainas pretdronu ekspertu ierašanos Latvijā, apmācību, tehnoloģisko risinājumu pārņemšanu un kopražošanas attīstīšanu militārajā industrijā.
Kulbergs skaidro, ka runa ir par visu pretdronu aizsardzības sistēmu kopumu — dronu detekciju, monitorēšanu, neitralizēšanu un notriekšanas risinājumiem. Viņš šo sadarbību salīdzina ar nepārtrauktu pakalpojumu, nevis vienreizēju tehnoloģiju iegādi, jo dronu karadarbība mainās ārkārtīgi strauji. Tas, kas ir aktuāls šodien, pēc dažām nedēļām var būt novecojis, jo gan agresors, gan Ukraina nemitīgi pielāgojas.
Premjers uzsver, ka mērķis ir praktiski izveidot aizsardzības “kupolu” virs Latvijas debesīm. Ukraina varētu palīdzēt Latvijai ne tikai klātienē, bet arī attālināti no Kijivas — monitorējot situāciju, apmācot speciālistus un palīdzot precīzāk reaģēt uz draudiem.
Kulbergs kā piemēru min neseno gadījumu, kad Francijas NATO gaisa spēki Latvijā notrieca dronu. Viņš pateicas Francijas prezidentam Emanuelam Makronam par šo spēju demonstrāciju un norāda, ka tas apliecinājis sabiedroto sinhronizētas rīcības iespējas. Vienlaikus premjers uzsver, ka iznīcināt dronus ar tradicionāliem gaisa spēku līdzekļiem nav efektīvākais un lietderīgākais risinājums, tāpēc Latvijai nepieciešamas modernas, elastīgas un Ukrainas kaujas pieredzē balstītas pretdronu spējas.
Līgumam ir arī ekonomiska dimensija. Kulbergs norāda, ka drošībai tērētajai nodokļu maksātāju un aizņēmumu naudai ir jākalpo ne tikai aizsardzībai, bet arī Latvijas ekonomikai. Tāpēc īpaši svarīga ir kopražošana ar Ukrainu. Tas nozīmē, ka Latvijas militārā industrija tiks iesaistīta ražošanas procesos, radot iespēju attīstīt vietējo uzņēmējdarbību, militārās tehnoloģijas un ekonomisko atdevi.
Tādējādi līgums ar Ukrainu nav tikai drošības dokuments. Tas vienlaikus ir mēģinājums Latvijai ātri pārņemt kara apstākļos pārbaudītas zināšanas, stiprināt gaisa telpas aizsardzību un attīstīt militāro ražošanu. Kulberga vērtējumā šis ir piemērs, kā drošības politika var pārvērsties praktiskā rīcībā un vienlaikus dot pienesumu valsts ekonomikai.
