Vai būs vēl viena ola? Jūras ērgļi Milda un Voldis savā ligzdā Durbē 31. martā.
Vai būs vēl viena ola? Jūras ērgļi Milda un Voldis savā ligzdā Durbē 31. martā.
Ekrānuzņēmums no tiešsaistes kameras

Kāda dzīve putna ligzdā? “Dabas seriāla” jaunā sezona sākusies dramatiski 0

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
Lasīt citas ziņas

 

Pērnā drāma jūras ērgļu ligzdā piesaistīja Latvijai visas pasaules putnu vērotāju uzmanību. Pat televīzijas kanāls “National Geographic” to ierindoja starp piecām sezonā obligāti skatāmajām putnu tiešraidēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologi pirmās tiešsaistes videokameras pētniecības nolūkos pie ērgļu ligzdām uzstādīja 2012. gadā, turpmākajos gados to skaitu palielinot līdz desmit. Tolaik nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka putnu dzīves vērošanā un komentēšanā iesaistīsies miljoniem cilvēku no visas pasaules, 2021. gadā skatījumu skaitam sezonā sasniedzot 5,6 miljonus.

Populārākajā no tiešsaistē novērotajām jūras ērgļu ligzdām Durbē pērn­pavasar risinājās dramatiski notikumi – ērglienei Mildai pazuda ilggadējais partneris Raimis, un viņa viena pati nespēja sasildīt un izbarot divus tikko izšķīlušos cālēnus, kaut talkā uzradās cits, acīmredzot vēl nepieredzējis tēviņš. Pēc tam kad Latvijas ērgļu drāmu bija ievērojis arī “National Geographic”, jūras ērgļiem līdzi juta ne tikai Latvijā (ap 70%), bet arī Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Polijā, Krievijā un citās valstīs.

 

Arī jaunā sezona sākas dramatiski

“Diemžēl izskatās, ka arī šogad Durbes ligzdā jūras ērgļiem ligzdošana būs neveiksmīga, jo 23. martā to apciemoja sveša mātīte, kura padzina tobrīd perējošo tēviņu, saplēsa un izēda abas ligzdā iedētās olas,” stāsta LDF tiešsaistes kameru projekta vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze.

Viņš atklāj, ka svešajai mātītei bijis nolasāms gredzens, kas liecināja, ka tā ir viņa paša gredzenota pirms sešiem gadiem Jaunpils apkārtnē. Ornitologs skaidro, ka pēdējos gados jūras ērgļu populācija Kurzemē strauji augusi, ligzdošanas blīvums ir liels un dzimumbriedumu sasniegušie jaunie putni cenšas ielauzties esošo pāru ieņemtajās teritorijās.

LA.LV Aptauja

Vai ligzdu vērotājiem būtu jāglābj no bojāejas putnēni, kas ir pamesti un bezpalīdzīgi?

  • Nekādā gadījumā - dabas procesos nedrīkst iejaukties.
  • Atsevišķos gadījumos, jo mēs atbildam par tiem, ko novērojam.
  • Drīzāk jā, jo tas ir humāni.
  • Noteikti - tiklīdz ir kļuvis zināms par radušos situāciju.

“Ja ligzdā būtu sēdējusi Milda, bez cīņas viņa savas olas svešiniecei nebūtu atdevusi, taču tēviņi pret mātītēm ir pieļāvīgāki. Arī Voldis pakāpās nost un tikai noskatījās posta darbos. Pilnībā nav skaidrs, vai Voldis, kā to iesauca tiešsaistes vērotāji, ir kāds no putniem, kas interesi par šo ligzdu jau izrādījis iepriekšējos gados.

Tas tādēļ, ka gada laikā jūras ērgļiem nomainās daļa apspalvojuma, kas katram īpatnim vienas spalvmaiņas ietvaros ir unikāls tāpat kā cilvēkiem pirkstu nospiedumi.” Jānis Ķuze gan saglabā nelielu cerību, ka šopavasar vēl viena ola jūras ērgļu ligzdā varētu tikt iedēta, jo pirmās divas olas perēšanas sezonā tika zaudētas salīdzinoši agri. Taču šobrīd ligzda vēl ir tukša.

LDF tiešsaistes kamerās vēl var sekot līdzi arī zivjērglim, vistu vanagam, melnajam un baltajam stārķim, mazajam ērglim un melnajai klijai, bet viena kamera diendienā vēro zemūdens pasauli Līgatnes upē pie atjaunotā zivju ceļa, kur interesantākie mirkļi sagaidāmi lašveidīgo zivju nārsta laikā.

Tiešraižu skatītāju forums izveidots portālā “Dabasdati.lv”. Translācijas skatāmas arī “Youtube” kanālā, un pie katra tiešraides loga notiek virtuālā domu apmaiņa. Laika gaitā interesenti izveidojuši atsevišķas grupas, kas regulāri apmainās ar jaunumiem par redzēto.

Taču tikpat daudz dažādu vecumu cilvēku skatās tiešraides savā nodabā. Vārdi putniem tradicionāli tiek izvēlēti tieši forumā – tā dalībnieki variantus atlasa, apspriež un pēc tam nobalso. Vārddošanas procesu organizē foruma moderatori – pieredzējuši putnu tiešraižu vērotāji, kas nav ornitologi, bet uzkrājuši pamatīgas zināšanas par putnu uzvedību.

Pie katras kameras arhīvā var atrast interesantāko notikumu kopsavilkumu, piemēram, ap piecpadsmit minūšu garā montētā sižetā redzams, kā jūras ērgļi no nulles uzbūvē jaunu ligzdu, taču visi uzfilmētie materiāli serverī netiek glabāti, jo aizņem pārāk daudz vietas. Turpat atrodama arī saite, kuru atverot var ziedot naudu tiešsaistes kameru uzturēšanai, kas nav lēts prieks.

 

Rūpīgi slēpta smalka tehnika

Ornitologs Jānis Ķuze apmēram desmit metru augstumā pie melnās klijas tiešsaistes kameras Kalvenes apkaimes mežā. Vairākas dienas iepriekš vecā kamera pārstājusi raidīt attēlu un tiek nomainīta pret jaunu.
Foto: Dainis Bušmanis

Ideja pie ligzdām uzstādīt tiešraides kameras radās ornitologam Jānim Ķuzem jūras ērgļu un zivj­ērgļu izpētes projekta ietvaros. Novērojumu pamatmērķis bija noskaidrot šo putnu dzīvesveidu, paradumus un barības bāzi, lai izstrādātu priekšlikumus labākai šo sugu aizsardzībai. Tiešraižu nodrošināšana ir gana sarežģīta, jo ietver gan specifiskas tehnikas iegādi (enerģijas avots, kamera un raidītājs), gan tās uzstādīšanu vidē, kas prasa alpīnista iemaņas, gan sistēmas uzturēšanu jebkādos laikapstākļos.

Viena tiešraides sistēma atkarībā no specifikācijas izmaksā no aptuveni trīs līdz desmit tūkstošiem eiro, un dārgākais tajā ir enerģijas ieguves risinājums – saules paneļi, akumulatori vai metanola degvielas šūnu sistēmas. Pie Rīgā esošās vistu vanaga ligzdas iespējams pieslēgties elektrības tīklam, taču tāda vieta ir tikai viena. Uzturēšanas izmaksas ir mainīgs lielums.

Ja kamera darbojas labi, nekādi ieguldījumi nav nepieciešami, taču, rodoties traucējumiem, vispirms jānoskaidro, kas un cik nopietni bojāts. Pie izdevumiem klāt nāk arī transporta un darba izmaksas. Iemesli traucējumiem var būt dažādi, piemēram, sistēmā iekļuvis mitrums, vēja izkustināts vai grauzēju apskādēts kabelis, optikas bojājums, ko var izraisīt gan putnu mēsli, gan kāda mazputniņa ziņkāre, ie­knābjot lēcā.

“Līdz šim ar cilvēku postījumiem tikpat kā neesam saskārušies, jo vadības paneļi ir nomaskēti kādā koka dobumā vai apslēpti ar zariem, bet vadi – izvilkti pa kokiem vairākus metrus virs zemes, lai nepievērstu nejauša sēņotāja uzmanību. Precīzu kameras atrašanās vietu zinu tikai es un vēl daži uzturēšanas darbos iesaistītie,” tā Jānis Ķuze.

“Gandrīz viss finansējums tiešraižu tehnikai nāk no atbalstītāju – privātpersonu vai uzņēmumu – ziedojumiem, atsevišķas tiešraides tiek nodrošinātas projektu ietvaros. Savukārt uzstādīšanu un uzturēšanu veic Latvijas Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgi, par to nesaņemot atlīdzību, izņemot dažus projektus, kuros tam ir paredzēts finansējums. Katras kameras sistēmas uzstādīšana prasa vienu dienu līdz vienu nedēļu ilgu darbu, jo lielākoties tās atrodas nomaļās vietās un smagais aprīkojums jānes pa mežu līdz pat kilometra attālumā. Tiešraižu sistēmas tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas, kamēr vien tās ir tehniski spējīgas nodrošināt augstu kvalitāti. Šis ir nekomerciāls projekts, kas ir ­pieejams visai sabiedrībai,” uzsver LDF.

 

Daba ir nežēlīga

“Mēs stingri ievērojam principu – netraucēt putnus ligzdošanas laikā. Izņēmums ir tikai ligzdu apmeklējumi, kas notiek, piemēram, lai jaunos putnus gredzenotu. Kameru sistēmas tiek uzstādītas pirms ligzdošanas – kamēr putni nav atgriezušies no ziemošanas vietām vai arī mazāk uzturas ligzdā un nav tik jūtīgi pret traucējumiem. Pie jūras ērgļiem, kas ir pret traucējumiem visjūtīgākā suga, ko novērojam, strādājam gandrīz tikai naktīs. Pašas kameras ir ļoti mazas un neuzkrītošas. Dažkārt putni uzsēžas uz kameras zara vai arī paknābā kameras sensoru, tātad ir pieņēmuši to par vides sastāvdaļu,” uz dabai draudzīgo pieeju norāda Jānis Ķuze.

Viņš teic, ka tādos eksistenciālas spriedzes brīžos, kad putni zaudē olas un savus mazuļus, skatītājiem gribas viņus kaut kā glābt un pret situācijas vaininiekiem tiek izteikti pat naida pilni komentāri. “Taču daba ir daba, un tajā iejaukties nedrīkst, lai arī cik stipri sirds mums par notiekošo sāpētu. Skan nežēlīgi, bet, tiklīdz mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, tas mātītei pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti – tāds ir dabas likums.”

 

Arī purvs tiešsaistē

Līdztekus LDF tiešsaistes kameras darbojas arī “Latvijas valsts mežu” (LVM) apsaimniekotajās teritorijās. “Pašlaik mēs vērojam divus mazo ērgļu rajonus, un katrā vienam ērgļu pārim ir pa divām ligzdām. Tātad kopā četras – Kujas dabas parkā un netālu no Barkavas Lielajā salā. Pagājušajā gadā abās vietās mazie ērgļi sekmīgi ligzdoja, izbarojot vienu mazuli. Dažu gadu nācies novērot, ka mazo ērgļu rezerves ligzdā tikpat veiksmīgi ligzdo peļu klijāns.

Trešā tiešsaistes kameru sistēma mums ir purvā, kur vērojam klinšu ērgļa ligzdu un pašu purvu. Šogad gan ērglis ir pārcēlies uz citu ligzdu kilometra attālumā, taču nākamajā gadā mēs viņam sekosim ar mazliet vienkāršāku kameru,” apņēmības pilns ir ornitologs Uģis Bergmanis. Varētu teikt, ka tieši viņš ir celmlauzis putnu ligzdu vērošanā, ko sācis pirms vairāk nekā trīspadsmit gadiem, vēl strādādams Teiču dabas rezervātā. Pa šo laiku iegūta vērtīga informācija par mazajiem ērgļiem, tostarp viņu ēdienkarti, kurā ietilpst ap 3000 dažādu barības objektu. Šie pētījumi ir apkopoti sadarbībā ar LU profesoru Aināru Auniņu un tikko publicēti.

Lielā mērā pateicoties Bergmanim, tapis jauns LVM projekts “Putni un zvēri purvā”, kas ar tiešraides kameras starpniecību sniedz iespēju sekot līdzi aktuālajiem notikumiem purvā. Un tā nebūt nav garlaicīga vide. Jau kopš marta purvā dzirdams rubeņu riests, dzērvju klaigas un cīruļu treļļi. Drīz atdzīvosies arī purva veģetācija – plauks lapas un ziedēs spilves, vēlāk dzērvenes, andromedas, puplakši un reibinošie vaivariņi. LVM aicina to visu vērot, dalīties ar interesantiem videofragmentiem, balss ierakstiem un novērojumiem, sazinoties ar projekta koordinatoru: [email protected]

 

Zem lupas baltais stārķis

Kameras visbiežāk uzstāda pie lielo putnu ligzdām, kuras ligzdošanai tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas. Izvēloties vietu, ņem vērā arī iepriekšējo gadu ligzdošanas sekmes un dažādus tehniskos parametrus. Parasti novērot izvēlas retāk sastopamas sugas, kas varētu dot vēl nezināmu informāciju par dabas procesiem, taču pērn pirmo reizi sadarbībā ar uzņēmumu “Sadales tīkls” tika ierīkota kamera arī pie balto stārķu ligzdas Tukuma pievārtē, kura atrodas uz gaisvadu elektrolīnijas balsta.

Lai gan Latvijā ir vairāk nekā desmit tūkstoši balto stārķu ligzdu, 70 procenti no tām atrodas tieši uz elektrolīniju balstiem, un tas iezīmē bīstamu elektrifikācijas radītu tendenci, jo 1934. gadā uz balstiem netika reģistrēta neviena stārķa ligzda.

“Kantar” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir piemērots īpašums ārpus pilsētas vai laukos, būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni. Pašlaik Latvijā jau ir ap 5800 šādu pamatņu. Speciālas metāla ligzdu pamatnes “Sadales tīkls” izvieto zemsprieguma elektrolīnijās – ne tikai pašu stārķu un viņu mazuļu, bet arī vietējo iedzīvotāju drošības dēļ, jo stārķa ligzda sver no četrsimt kilogramiem līdz pat tonnai un vairāk.

Tā kā nākotnē daudzas gaisvadu elektrolīnijas nomainīs kabeļu līnijas, cilvēkiem būs vairāk jāiesaistās stārķu populācijas uzturēšanā, uzskata Jānis Ķuze. “Pagaidām cilvēku iesaiste ir ļoti zema, tāpēc ceru, ka tiešsaistes kamera palīdzēs vairot sabiedrības interesi par baltajiem stārķiem un viņu mājvietām.

Šobrīd pieejamas dažādas mākslīgo pamatņu konstrukcijas, ko var izvietot kokos vai uz ēku jumtiem, vienīgi jārēķinās, ka stārķu ligzda nav strazdu būrītis un ligzdas pamatnei jāizraugās atbilstoša vieta – piemēram, kāds koks ar spēcīgiem zariem vai ēka ar stipru jumtu.” Ja rodas vēlēšanās svēteli uzņemt savās mājās, Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā atrodama instrukcija par mākslīgu stārķu ligzdu pamatņu izveidi. l

 

Video skat. la.lv

 

Kādēļ putnus gredzeno?

* 1899. gadā dāņu skolotājs Hanss Kristians Korneliuss Mortensens ar unikāliem metāla gredzeniem iezīmēja mājas strazdus, tādējādi liekot pamatu zinātniskai un sistemātiskai putnu gredzenošanai.

* Jau vairāk nekā simts gadu putnu gredzenošana ir visplašāk lietotā putnu migrācijas pētījumu metode.

* Revolūciju zināšanu ieguvē radīja GPS raidītāju ieviešana, kas ļauj izsekot konkrētās sugas īpatņu migrācijai visa gada garumā.

* Lai izsekotu dziedātājputnus, pastāv cits risinājums – ģeolokators – neliela ierīce, kas reģistrē un iebūvētā atmiņā uzglabā informāciju par Saules gaismas intensitāti.

Avots: žurnāls “Putni dabā” 2014/2

 

Kas par putnu ir jūras ērglis?

* Latvijas teritorijā jūras ērgļi uzturas visu gadu: ir nometnieki.

* Sasniedzot dzimumgatavību piecu gadu vecumā, jūras ērgļi veido pārus un ieņem ligzdošanas teritoriju. Taču šis process ir sarežģīts, jo jūras ērgļi nepārojas ar pirmo brīvo savas sugas īpatni.

* Izveidojušies jūras ērgļu pāri var būt kopā ilgstoši, tomēr, ja kāds no pāra putniem iet bojā, tā vietu samērā ātri var aizņemt cits.

* Jūras ērgļi ir ilgdzīvotāji un var sasniegt pat 30 gadu vecumu.

 

Eksperta viedoklis

Dabas un cilvēku sapratnes vārdā

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Foto: Dainis Bušmanis

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: Tiešsaistes kameru uzstādīšanai ir vairāki labumi. Pirmkārt, kamerās redzamais vairo cilvēku interesi par putniem, viņu dzīvi un sugu daudzveidību, otrkārt, izglīto, palīdz labāk izprast dabā notiekošo un, treškārt, sniedz daudz zinātniski vērtīgas informācijas, ko citādi būtu tikpat kā neiespējami iegūt un kas var noderēt dabas aizsardzībā.

Sabiedrības izglītošanā ar kameras uzlikšanu un liela skaita skatītāju piesaistīšanu vien ir par maz. Tā ir liela atbildība – ne par ligzdā notiekošo, bet kā to izskaidrot vērotājiem, kuri nezina dabas likumus. Man pat no ārzemēm ir zvanījuši, lai mēs kaut kā iejaucamies, kad kāds mazulis mirst badā. Parasti cilvēki mēdz putnus cilvēciskot, dodot viņiem vārdus un pāri uzskatot par ģimeni mūsu izpratnē.

Tādēļ, kad ligzdā notiek kaut kas nelāgs, skatītājiem ir grūti to pieņemt. Šajā gadījumā argumentam par neiejaukšanos un dabisko izlasi seko nopēlums, kāpēc esam kameru uzlikuši, ja negribam palīdzēt. Kamerās redzamais nepārtraukti jāskaidro. Kameru turētāji – LDF un LVM – to dara, taču neesmu pārliecināts, vai vienmēr tas izdodas pietiekami labi.

No malas raugoties, man šķiet, ka galvenajam uzsvaram vajadzētu būt nevis uz šovu, bet informācijas izmantošanu zinātniskām vajadzībām. Tomēr sabiedrības iesaiste ir būtiska un atvieglo pētnieku darbu. Visu diennakti sekot līdzi ligzdās notiekošajam ir ļoti darbietilpīgs un brīžiem garlaicīgs process, bet vairāki simti entuziastu pamana un norāda uz visinteresantākajām tiešraides vietām.

Šobrīd zinātniskais potenciāls ne tuvu vēl nav izmantots. Liela daļa ar kamerām iegūto datu nav apkopota. Tos nekavējoties vajadzētu izanalizēt. Izstrādājot konkrēto sugu aizsardzības pasākumus, tā ir svarīga informācija. Piemēram, melno stārķi ļoti ietekmē traucējumi mežizstrādes laikā, un tas aizsargājot jāņem vērā. Putnu novērojumi ir individuāli, un tos grūti vispārināt uz visu populāciju valstī, taču, jo ilgāk šāda tiešsaistes novērošana pastāvēs, jo precīzākas ziņas iegūsim.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Iedzīvotājiem atlīdzinās pusi apkures sadārdzinājuma, bet rodas diskusijas par malkas iegādes pierādīšanu
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 101
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Opozīcijas ierosinājums par vienreizēju 200 eiro pabalstu senioriem negūst vairākuma akceptu 17
Var mainīties gāzes publiskais tirgotājs, bet iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties
LTRK iebilst, ka malkas iegāde 15 miljonu eiro vērtībā tiktu kompensēta bez pirkumu apliecinoša čeka
13:10
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens?
13:00
Olga, Zita, Liega un Zigita – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
12:52
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 1
Pēc pusotra gada ilga pārtraukuma Līgatnes dabas taku apmeklētājiem atkal ir vērojamas rudās lapsas
LTRK iebilst, ka malkas iegāde 15 miljonu eiro vērtībā tiktu kompensēta bez pirkumu apliecinoša čeka
“Nedaudz mazāk ir svārstīgāki – aizies, ja nebūs jābrauc sēnēs vai jārokas kartupelājā,” – E. Līcīša feļetons 5
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens?
Mēs jautājam: Kuru produktu vai pakalpojumu cenu pieaugums jums dara vislielākās raizes?
Ap 550 saules paneļu iekārtu ik mēnesi pieslēdzas “Sadales tīklam”, līdz gada beigām varētu būt jau vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru
Revidentu aplēses: ja diennakti nav pieejams portāls “Latvija.lv”, iedzīvotājiem jāpatērē 15,40 EUR un 1,5 stunda pakalpojuma saņemšanai klātienē
Saskaņā ar iedzīvotāju virzīto iniciatīvu tiek meklēts juridiskais pamatojums Ždanokas partijas darbības aizliegšanai
FOTO. Koši, drosmīgi un radoši! Kurš šogad bija stilīgākais “Summer Sound” apmeklētājs? 7
Federālā Izmeklēšanas biroja reids Trampa villā rada politisku vētru
Šovakar grupa “Eolika” sniegs bezmaksas koncertu Vērmanes dārzā
Māris Zanders: Lai izdarītu muļķības, nav obligāti būt “Kremļa aģentam” 40
Lauksaimniecība klimata pārmaiņu ēnā un līdz šim nenovērtētās bioogles
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs