Kulinārijas blogeris Pipars par skolu ēdienu: Bērniem nedrīkst būt priekšstats, ka “veselīgs” automātiski nozīmē “negaršīgs” 0
Pēdējā laikā sabiedrībā arvien skaļāk izskan diskusijas par ēdināšanas kvalitāti Latvijas skolās. Sociālajos tīklos un ikdienas sarunās klīst dažādi nostāsti – par neēdamām pusdienām, par produktiem, kas tiek celti galdā skolēniem, un par it kā masveidā izmestu ēdienu. Taču, kā nereti mēdz būt, skaļākās runas ne vienmēr atspoguļo realitāti.
Lai neaprobežotos ar sarunām “virtuvēs”, bet rastu reālu priekšstatu, šo tēmu nolēma izpētīt kulinārijas blogeris Pipars, kurš jau ilgstoši pievērš uzmanību sabiedrībai būtiskam jautājumam – jauniešu attālināšanās no ēdiena gatavošanas. Pēc Pipara domām, kulinārija nav tikai ikdienas nepieciešamība, tā ir daļa no mūsu valsts, latviešu kultūras un identitātes. Mēs ne tikai dziedam – mēs arī gatavojam. Daudzi Latvijā tapuši ēdieni ir guvuši starptautisku atzinību, un mums ir ar ko lepoties.
Taču realitāte rāda, ka jaunieši aizvien retāk gatavo paši. Skolā viņi tam netiek pietiekami stimulēti, un arvien biežāk pusdienas vai vakariņas tiek pasūtītas ēdienu piegādes aplikācijās, jo trūkst pamata iemaņu.
Pipars uzskata, ka pamatzināšanām kulinārijā būtu jābūt ikviena jaunieša prasmju kopumā –
ne jau lai visi kļūtu par pavāriem, bet lai spētu vārīt, sautēt, cept, sagriezt, atšķirt produktu gatavības pakāpes un saprast, kas ar ko sader.
Šīs domas Pipars jau iepriekš pauda arī atklātā vēstulē sociālajā tīklā “Facebook”, uzsverot, ka kulinārija ir ne tikai dzīves prasme, bet arī radošuma, atbildības un izpratnes par veselību pamats. Vēstule guva plašu rezonansi un sasniedza arī politikas veidotājus.
Uz Pipara aicinājumu atsaucās labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, un kopā ar kulinārijas blogeri viņš veica vairākus iepriekš nepieteiktus apmeklējumus skolās, lai pārliecinātos savām acīm un garšas kārpiņām –
ar ko tad patiesībā skolēni tiek baroti. Galvenais jautājums bija vienkāršs: vai tiešām ēdiens skolās ir neēdams?
Secinājums, pie kura nonāca Pipars un labklājības ministrs, ir skaidrs: skolās tiek gatavots labs, garšīgs, sātīgs un cenas ziņā pieejams ēdiens. Tomēr pastāv būtiska nianse, kas ietekmē bērnu uztveri – sāls un garšvielu daudzums. Uztura normas skolās ir stingras, un tas nereti nozīmē maigāku garšu, pie kuras daudzi bērni nav pieraduši. Mājās gatavotā ēdienā sāls un garšvielu parasti ir vairāk, un tieši sāls pastiprina produktu dabisko garšu.
Vienlaikus gan Pipars, gan ministrs uzsver – runa nekādā gadījumā nav par pārsālītu vai neveselīgu ēdienu. Uztura speciālistu ieteikumi ir jāievēro, un bērniem ir jāsaņem veselīga maltīte. Taču
nedrīkst radīt situāciju, kurā bērniem veidojas priekšstats, ka “veselīgs” automātiski nozīmē “negaršīgs”.
Ir jāatrod līdzsvars un kompromiss starp veselīgumu un garšu.
Tieši šī kompromisa meklējumus pēc jaunā gada Pipars un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks turpinās kopā ar veselības ministru, iesaistot viņu risinājuma meklēšanā. Mērķis ir uzlabot situāciju tā, lai skolēni labprāt ēstu skolā gatavoto ēdienu, vienlaikus saņemot sabalansētu un veselīgu uzturu.
Šī diskusija nav tikai par pusdienām skolā. Tā ir par mūsu bērnu attiecībām ar ēdienu,
par prasmēm, par kultūru un par to, kādu sabiedrību veidojam nākotnē – domājošu, saprotošu un radošu vai tikai patērējošu. Pipars un iesaistītās institūcijas uzsver: pārmaiņas ir iespējamas tikai rīkojoties, un šis ir tikai pirmais solis ceļā uz labāku, garšīgāku un gudrāku ēšanas kultūru skolās.
