Pērnvasar no kaņepju šķiedras betona tika uzbūvēta mājas piebūve Iecavas novadā.Komanda (no kreisās) – Ivars Pinkulis, Edgars Lielausis, Jānis Lipšāns, Gatis Orlickis, Ernests Plūmiņš un kaimiņš Juris.
Pērnvasar no kaņepju šķiedras betona tika uzbūvēta mājas piebūve Iecavas novadā.Komanda (no kreisās) – Ivars Pinkulis, Edgars Lielausis, Jānis Lipšāns, Gatis Orlickis, Ernests Plūmiņš un kaimiņš Juris.
Foto no E. Plūmiņa personiskā arhīva

“Tas ir nedegošs un nepelējošs!” Pierīgā meklē vietu pirmajam ciematam Baltijā, kas tiktu uzbūvēts no kaņepju betona 19

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lai gan tāds gardums kā kaņepju sviests jeb staks uz rupjmaizes ir viens no latviešu nacionālajiem ēdieniem, kaņepju audzēšana Latvijā joprojām ir jutīgs temats.

IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Tas ir absurds! Tests maksā 35 eiro, jātaisa ik pēc trim dienām!” Provinču veikalnieki uzskata, ka jaunā norma soda, ne palīdz 196
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Piedodiet, bet pasaulē nekur nav tik mazdūšīgi zaķpastalas kā mūsu Saeimā.” Egila Līcīša feļetons 50
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 237
1 diena
Lasīt citas ziņas

Pietiek atcerēties neseno skandālu ar Latgales “narkobaroni” – kundzi pensijas gados, kura piedzīvoja sirdslēkmi pēc tam, kad viņas pārsimt kaņepju stādu lauku līdz saknēm izrāva policija, rīcību argumentējot ar narkotisko vielu meklēšanu.

Tādas netika atrastas, bet saimniece godam iztiesāja morālo atlīdzību.

Līdzīgi gadījās citam saimniekam turpat Dekšāres pagastā, kuram nācās pārtraukt veiksmīgu mājražošanas biznesu – kaņepju ziedu tējas tirgošanu, jo šie ziedi neesot iekļauti ES pārtikas katalogā.

Par laimi, kaņepju sviesta un arī eļļas tirgošana joprojām ir atļauta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr pasaulē uz kaņepi raugās plašāk – no eļļas gatavo lakas, krāsas, kā arī lopbarības raušus, bet no izturīgās šķiedras darina tehniskos audumus dzensiksnām, apģērbu, matraču pildījumu, auklas, tauvas un pat celtniecības blokus.

Apvienos spēkus

Latvijā ir pateicīga augsne kaņepju audzēšanai, to šķiedra daudzos rādītājos pārspējot pat Vācijā audzēto.

Šī kultūra tika plaši audzēta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, taču 20. gadsimta vidū audzēšana apsīka, lai atjaunotos tikai pēc 2010. gada, kad tika dibināta Latvijas Industriālo kaņepju asociācija (LIKA).

Tās mērķis bija ļoti ambiciozs – piecu gadu laikā uzbūvēt vairākas rūpnīcas ar domu eksportēt produkciju ar pievienoto vērtību – šķiedru, izolācijas materiālus, kaņepju filcu u. tml.

Sākās kaņepju audzēšanas bums, tomēr ar laiku tas apsīka. Idejas autoriem neizdevās atrast investorus, rūpnīcas tā arī neuzbūvēja, līdz ar to zemniekiem kaņepju audzēšana neatmaksājās.

Taču tagad izskatās, ka situācija atkal mainās audzētājiem par labu, ko sekmē divi faktori. Pirmkārt, kopš pērnā janvāra likumdošana atļauj audzēt sējas kaņepes (‘Cannabis sativa subsp. Sativa’) ne tikai dārzkopības līmenī šķiedras un sēklu ieguvei, bet arī rūpnieciskām vajadzībām atklātā laukā.

Tiesa, izmantojot tikai ES kopējā augu šķirņu katalogā atļautās šķirnes. Latvijas kaņepju audzētāji sadarbībā ar Agroresursu institūta pētniekiem ir papildinājusi ES atļauto šķirņu katalogu un ir sertificējusi divas Latvijai raksturīgās šķirnes – ‘Adzelvieši’ un ‘Pūriņi’.

Otrkārt, nozarē ienācis jauns spēlētājs – biedrība “Latvian Hemp Union”. Dibināta pirms pāris gadiem, apvienojot uzņēmējus, zinātniekus, audzētājus (piem., saimniecības “Loja”, “Obelisk Farm”, “Transhemp” u. c.), tā patlaban enerģiski uzņem apgriezienus, meklējot investorus nozares attīstībai un aicinot zemnieku atkal pievērsties šai nozarei.

Vai jaunā biedrība nešķels kaņepju audzētājus? Nekādā gadījumā, norāda biedrības vadītājs Ernests Plūmiņš.

Tieši pretēji – tā jau sadarbojas ar LIKA, par ko liecina fakts, ka Plūmiņš tieši no LIKA puses tika uzaicināts pārstāvēt Latviju starptautiskā konferencē “Kaņepes – Cannabis attīstības perspektīvas”, kura notika šā gada 4. jūnijā.

Arī LIKA vadītājs Guntis Vilnītis “Latvijas Avīzei” atzīst, ka abām biedrībām spēki jāapvieno: “Ir jāuzticas jauniem spēlētājiem un progresīvi domājošiem cilvēkiem.

Jātiek pāri latvieša vienpatībai, un tad spēsim būt līdzvērtīgi spēlētāji Eiropas un pasaules kaņepju audzētājiem.”

E. Plūmiņš atklāj, ka “Latvian Hemp Union” piedalās dažāda veida projektos, ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Norvēģijas un citu fondu un grantu programmās, kas nodarbojas ar sabiedrisko un uzņēmējdarbības mērķu finansēšanu.

“Pasaule mainās, un nepieciešamība pēc jauniem, vietējās izcelsmes materiāliem pieaug, mudinot attīstīt kaņepju audzēšanas, pārstrādes un produktu ražošanu. Tā kā Latvijā nav pieejama nafta vai citi izrakteņi, šī ir viena no lielajām iespējām. Mums ir strādīgi cilvēki, auglīga zeme, tehnika un, galvenais – spēcīga vīzija par izaugsmi un enerģija realizācijai. Koncentrējamies uz investoru uzrunāšanu – no Vācijas, Slovēnijas, Čehijas, Izraēlas, ASV un Kanādas,” stāsta Plūmiņš.

Viņš arī norāda – vērtējot kaņepju audzētāju lielvalstu ASV un Francijas pieredzi, Latvijas audzētājiem jāvirzās uz kooperāciju. “Tas nodrošinātu labāko sējas materiālu un novākšanu, infrastruktūru, tehniku, juridisko aizsardzību un apdrošināšanu.

Tas nepieciešams pilna cikla ražošanas procesam, kas garantētu veiksmīgu industriālās kaņepes ceļu no sēklas līdz izciliem produktiem. Realizējot šādu stratēģiju, varēsim piesaistīt jaudīgākas finanses.”

Meklē vietu kaņepju betona ciematam

Šajā sezonā E. Plūmiņš kopā ar kolēģiem iesējis industriālās kaņepes Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Tā tiek iegūta informācija par dažādo šķirņu augšanas īpašībām dažādos zemes tipos un laikapstākļos.

Kaņepju spaļi ir viena no sastāvdaļām izcilajam būvmateriālam betonam, kurā papildus šim materiālam pievieno kaļķi un ūdeni, veidojot kompozītmateriālu.

Tas ir CO2 negatīvs, nedegošs, nepelējošs, skaņu un siltumu izolējošs, netoksisks būvmateriāls, tāpēc izmantots sienu, jumta un pat grīdu izveidē.

Francijā, Šveicē un citviet šis jau ir viens no standarta būvniecības veidiem, bet Latvijā popularitāti tikai sāk iegūt, stāsta E. Plūmiņš.

Viņš arī norāda, ka Pierīgas apkārtnē tiek meklēta vieta pirmajam ciematam Baltijā, kas tiktu uzbūvēts no kaņepju betona.

“Lai realizētu šo projektu, aicinām uz sarunu tos, kam ir pieejama zeme, apvienojot resursus, zināšanas un vēlmi strādāt. Izvēloties šādu stratēģiju, būtu iespēja gan radīt inovāciju būvniecības jomā reģionālajā līmenī, gan piedāvāt nākamā līmeņa mājokļus, gan startēt eksporta tirgos, kā arī atjaunot Latvijai kādreiz tik raksturīgo lauksaimniecības nozari.”

Klupšanas akmens – likumdošana

Biedrības vadītājs neslēpj – lai attīstības scenāriji realizētos, vajag uzlabojumus ES normatīvos. Patlaban ES regula ir pretrunā pati sev, jo, sekojot ANO 1961. gada lēmumam, aizliedz kaņepes ziedkopas izmantot tēju, veselību veicinošas tinktūras un jaunas paaudzes medikamentu ražošanai.

Šāda situācija bremzē arī industriālo kaņepju investoru ienākšanu Latvijā, turklāt rada labvēlīgus apstākļus trešo valstu ražojumu attīstībai. Iznākumā kārtējo reizi nonāksim situācijā, ka Latvijas patērētājs pirks un lietos citu saražoto veselīgo produktu.

Tādēļ “Latvian Hemp Union” nosūtījis atklātu vēstuli desmit dažādām valsts iestādēm, ar kurām sākts dialogs tālākai lietu virzībai.

“Ceram arī uz Eiropas Komisiju, ka tā strādās virzienā, lai aizsargātu ES kopējo tirgu no trešo valstu lētās un nekontrolētas kvalitātes šķiedras un pārtikas ienākšanu ES, tai skaitā Latvijā,” tā G. Vilnītis.

Birokrātijas netrūkst

“Esam pozitīvi pārsteigti, ka izveidota biedrība “Latvian Hemp Union”, kas dara visu iespējamo, lai celtu kaņepju izmatošanas potenciālu līdztekus tradicionālajiem kaņepju audzēšanas mērķiem – šķiedrai un sēklai,” norāda Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta lauksaimniecības Ilgtspējīgas attīstības nodaļas vecākais referents Adris Bumbuls.

Vienlaikus viņš teic – izaudzēt kaņepes ir viena lieta, bet pavisam cita – inovatīvu produktu laišana tirgū.

“Šajā sakarā nākas saskarties ar birokrātiskiem šķēršļiem, ko uzliek gan ES, gan Veselības ministrija. Biedrība aktīvi strādā, lai pie viena galda sēstos visas iesaistītās iestādes un kopīgiem spēkiem censtos rast risinājumu,” tā A. Bumbuls.

Pēc ministrijas informācijas piecu gadu laikā, no 2016. līdz 2020. g., kaņepāju šķiedras imports un eksports vērtības izteiksmē nebija liels, tomēr pērn vērojamas izmaiņas, pieaugot importam no Beļģijas un Francijas.

Tikmēr kaņepāju šķiedru eksporta galamērķis 2020. gadā bija Lietuva, kurp nonāca visa saražotā produkcija.

A. Bumbuls uzskata, ka vietējos normatīvos nekādi grozījumi nav vajadzīgi: “Jēdziens “rūpnieciskas vajadzības” nozīmē, ka jebkādā ražošanas vai apstrādes procesā sējas kaņepe var tikt izmantota kā izejviela.”

“Nākotnē būtu jāsadarbojas ar Veselības ministriju par kaņepju ekstraktu izmantošanu medicīnā un kosmētikā, kā arī ar ES ierēdņiem par kaņepju tējas izmantošanu pārtikā,” piebilst ministrijas pārstāvis.

Uz jautājumu, vai valsts varētu finansiāli atbalstīt rūpnīcas būvniecību, skaidra atbilde gan neseko.

Ministrija neliekot šķēršļus un atbalsta kaņepju pārstrādes izveidi, taču audzētājiem un uzņēmējiem ir jāveido kooperācija un jācenšas piesaistīt investorus un ES finansējumu.

UZZIŅA

Kaņepju sējumi Latvijā

SAISTĪTIE RAKSTI

Kaņepju sējumu platība Latvijā 2020. gadā bija 837 ha, salīdzinājumā ar 2019. gadu tā samazinājusies par 31 ha.

Kaņepes pārsvarā 632 ha jeb 76% no kopējās platības tika novāktas sēklu ieguvei, savukārt 205 ha jeb 24% – stiebriņu ieguvei.

Avots: CSP

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Tas ir absurds! Tests maksā 35 eiro, jātaisa ik pēc trim dienām!” Provinču veikalnieki uzskata, ka jaunā norma soda, ne palīdz 196
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Piedodiet, bet pasaulē nekur nav tik mazdūšīgi zaķpastalas kā mūsu Saeimā.” Egila Līcīša feļetons 50
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 237
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā? 95
19 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Tas ir absurds! Tests maksā 35 eiro, jātaisa ik pēc trim dienām!” Provinču veikalnieki uzskata, ka jaunā norma soda, ne palīdz 196
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Krīzes nav vienādas, tāpēc ir grūti sagatavoties nākamajai.” Godmanis par sarežģīto krīzes vadības procesu 44
4 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Deputātu kvotas” jaunā veidolā. Dala tikai savējiem vai projektiem, kas uzlabos dzīvi pašvaldībās? 1
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Viņu vidū ir ļoti daudz slaistu!” Biznesa konsultants par vakcīnu noliedzējiem un to, ko valsts nav sakārtojusi 23
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Nepaiet ne minūte, kad jau dzirdu sirēnas no visām pusēm…”: mūziķis Jānis Jubalts lidostā ievārījis pamatīgas ziepes
13:56
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Caur ērkšķiem uz e-grāmatām. Vai esam gatavi izdevējdarbības digitalizācijai
13:24
LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 12
13:21
LA
LA.LV
Ziņas
“Premjers nevar kaut ko gāzt uz ministru un ministrs – uz premjeru.” Bijušie ministri par esošās valdības kļūdām 36
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls atklāj, ar ko šobrīd nodarbojas viens no pirmajiem Latvijas miljonāriem Raimonds Gerkens 8
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tev tur pusmiljons bija rokā.” Publisko informāciju par Latvijas bagātākajiem un apdāvinātākajiem muitniekiem 11
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ministru kabinets šodien spriedīs par “lokdauna” ieviešanu 17
5 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Sharks” līderis Keins diskvalificēts par krāpšanos 2
3 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Benzīna un dīzeļdegvielas cenu neapturamais pieaugums: drīz būšot divi eiro par litru 33
6 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai četri no pieciem kovida slimniekiem šobrīd slimnīcās ir tieši krievvalodīgie? 96
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule izmēģina citu pieeju, lai uzrunātu tos, kas nevakcinējas 31
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvieši rada robotu – kaitēkļu pētnieku. Kā tas strādā? 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bolderājā degot dzīvoklim, no ēkas evakuējušies 25 cilvēki un vēl trīs izglābti 6
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Klementjevs: Jāatliek malā “politiskās spēlītes” un par vakcinēšanos jākomunicē arī krievu valodā 39
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina saukt pie atbildības mediķus, kuri ieteikuši nevakcinēties 116
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Krievija cērt NATO durvis – tā esot atbilde par akreditācijas atņemšanu astoņiem diplomātiem 14
6 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Caur ērkšķiem uz e-grāmatām. Vai esam gatavi izdevējdarbības digitalizācijai
26 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Prāta Vētra” atklāti runā par traģisko Mumiņa zaudēšanu 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā? 95
19 stundas
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
Žurnālistiem draud! Ansis Bogustovs un Aivis Ceriņš atklāj: viņi un viņu ģimenes regulāri saņem draudus no vakcīnu noliedzējiem 96
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Reirs pārsteidz ar to, cik miljonus izmaksā viens “lokdauna” mēnesis 78
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 292
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Levits: Pēc mājsēdes beigām jāsaglabā stingri ierobežojumi pret Covid-19 nevakcinētajiem 109
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
10 padomi mārtiņrožu ieziemošanai
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Rīgas satiksme” gatava sākt e-talonu bloķēšanu pret Covid-19 nevakcinētām personām. Cik maksās atbloķēšana? 40
21 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Cik lielam vajadzētu būt minimālajam iztikas grozam jeb ienākumu līmenim mēnesī? 24
18 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Gardēžu sapnis: cepti banāni mundierī
21 stundas