Publicitātes foto

Kokskaidu plātnes ražo arī no kaņepēm un vizuāli tās ir līdzīgas tām, kas tiek ražotas no koksnes 0

Aigars Roga, “Baltijas Koks”

Dažādas inovācijas būvmateriālu tirgū notiek nemitīgi. To pieprasa ne tikai gala patērētājs, kurš vēlas dzīvot veselīgākā vidē, bet arī pasaules globālais tirgus kopumā, kas turpina virzīties uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 231
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 239
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
Lasīt citas ziņas

Ilgtspējīgu produktu attīstība notiek nepārtraukti, jo īpaši tiek pievērsta uzmanība vietējo resursu efektīvai izmantošanai. Tas iet roku rokā ar dažādiem politiskajiem lēmumiem, kas daļēji mūs piespiež padomāt un rīkoties.

Jau vairākus gadus būvniecības nozarē aktuāla tēma ir plātņu izolācijas materiālu ražošana, kur notiek nemitīgas inovācijas – gan izmantoto materiālu dažādošanā, gan efektīvāko un veselīgāko saistvielu meklējumos. To stimulē arī Eiropas Savienības kopējais vides politikas virziens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, ēku enerģijas patēriņš veido 40% no kopējā enerģijas patēriņa, lielākā daļa tiek izmantota ēku apkurei un atdzesēšanai. Tieši siltumizolācijas materiāli ir stūrakmens jebkurai ēkai. Pie šiem jautājumiem strādā materiālzinātnes pārstāvji, kuri meklē efektīvākās kombinācijas, lai radītu piemērotākos materiālus.

Dr.sc.ing. Edgars Kirilovs
Publicitātes foto

Latvijā jau gadiem tiek runāts par kaņepju spaļu izmantošanu izolācijas materiālu izgatavošanā. Rīgas Tehniskās universitātes  Dizaina tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Edgars Kirilovs jau vairākus gadus strādā pie tēmas, kā plātņu ražošanas procesā izmantot visu kaņepes stiebru, tā neradot pārpalikumus.

Kaņepju spaļi + koka skaidas

Šobrīd vadošais pētnieks, strādājot PostDoc projektā, ir papildinājis plātņu sortimentu, kā rezultātā plātnes tiek izgatavotas no kaņepju spaļiem un koka skaidām.

«Eksperimentu rezultātā ir radītas vairāku veidu plātnes, variējot no to struktūras –100% Bialobrzeskie kaņepju šķirnes spaļi apvienojumā ar 100% skuju koka skaidu, un maisījums 50% kaņepju spaļi un 50% skuju koku ēveļskaidas. Plātņu izgatavošanai izmantota aukstā presēšana. Kā saistvielas tiek izmantotas Kleiberit firmas karbamīdsveķu līme un firmas Entrory Resins Super Sap epoksīda sveķi ar augstu bio sastāvu,» skaidro Edgars Kirilovs.

Eksperimentālās plātnes izgatavotas kā vienslāņa plātnes 25mm biezumā ar blīvumu 310 ±20 kg/m3, kas kvalificējas kā zema blīvuma plātnes. Tajās tiek iestrādāts fāzmaiņu materiāls (FMM) nano kapsulu veidā. Plātņu izgatavošanas procesā pievienojot nano kapsulas, kas ir pildītas ar fāzmaiņu materiālu, siltumietilpību ir iespējams palielināt līdz pat 60%.

Apvienojot kaņepju spaļu un ēveļskaidu tradicionālos siltumizolācijas materiālus ar FMM, var tikt palielināta ēkas siltuma inerce, praktiski nepalielinot ēkas masu. Testējot plātnes bez un ar FMM tās ievietojot improvizētā telpā +30oC ārējā temperatūrā, iekštelpas uzsilšana samazinās par 5%.

Efektivitātes palielinātājs

Fāzmaiņu materiāls ir viela, kas fāzes pārejā izdala vai absorbē pietiekami daudz enerģijas, lai nodrošinātu lietderīgu siltuma izdalīšanu vai pretēji – dzesēšanu. Tirgū ir pieejami divu veidu fāžmaiņu materiāli – organiskie un neorganiskie.

Projekta ietvaros ir izmantots firmas MikroCaps rūpnieciski izgatavots fāžmaiņu materiāls – vasks, kas ir iepildīts nano izmēra kapsulās. Tās savukārt atrodas ūdens bāzes dispersijā. Nano kapsulas, kas pildītas ar FMM, tiek iemaisītas izejmateriāla masā, lai uzlabotu eksperimentālā materiāla latentā siltuma enerģijas uzkrāšanu un atdošanu.

Mainoties nano kapsulu FMM agregātstāvoklim, piemēram, tam kūstot, saglabājas nemainīga tā fāžu pārejas temperatūra. Kad ir notikusi pilnīga fāžu parēja, materiāla temperatūra sāk pieaugt proporcionāli pievadītās siltumenerģijas daudzumam.

Pamatojoties uz latentā siltuma izmantošanas lielo potenciālu, tas kļūst par iespējamo jauno tehnoloģiju izstrādes risinājumu, kas saistīts ar iekštelpu mikroklimata autoregulāciju.

Ražošanas procesa nianses

Eksperimentālo plātņu izgatavošanai tiek izmantota aukstā presēšanas tehnoloģija – plātnes izveido viencilindra hidrauliskajā presē pēc slāņu un struktūra principa. Izejmateriālus jauc gan atsevišķi, gan kopā ar saistvielu, tā variējot ar strukturālo saturu, kas noteikts eksperimenta plānā.

Prototipi sastāv no skuju koku ēveļskaidām, kas ir koksnes atlikumi, apstrādājot koksni ar garenfrēzmašīnu, kur 93% skaidu apjoma dimensijas ir lielākas nekā 500 µm.

Savukārt kaņepju spaļus pirms iestrādes izsijā, lai atdalītu smalkākas frakcijas. Izmantotajiem kaņepju spaļiem pēc pirmapstrādes ir saglabājies šķiedru piejaukums 5% robežās.

Turpinājumā jau plātņu tālākai apstrādei var izmantot kokapstrādes pozīcijtipa darbmašības – zāģēšanai, frēzēšanai vai slīpēšanai.

Publicitātes foto

Plašas attīstības un tirgus iespējas

Kaņepju kokskaidu plātnes vizuāli ir līdzīgas cita veida plātnēm, kas tiek ražotas no koksnes. «Nav korekti salīdzināt šīs plātnes, piemēram, ar fibrolītu. Ražošanā tiek izmantotas citas saistvielas, un tās ir smagākas. Ir virkne kopsaucēju, jo plātnes var kalpot gan kā dizaina, gan akustikas elements – presēšanas procesā iespējams izmantot strukturētas matricas, lai iegūtu dizainiski strukturētu plātnes virsmu, kas var arī kalpot telpas akustikas uzlabošanai. Plātnes iespējams krāsot gan masā, gan tikai ārējo virsmu,» skaidro vadošais pētnieks Edgars Kirilovs.

Eksperimentālās plātnes izgatavotas sadarbībā ar Vācijas kolēģiem no Leibnica Lauksaimniecības tehnikas un bioekonomijas pētnieciskā institūta, kur pētnieki attīsta principiāli jaunu pieeju – visa kaņepju stiebra pārstrāde plātņu materiālos atbilstoši tehnoloģiskajai līnijai kaņepju lauks–plātnes.

Ņemot par pamatu šo tehnoloģisko līniju, ir veikti pirmie eksperimentālie testi eksperimentālā ražotnē. Tādēļ produkta attīstības ceļš ir tikai sākuma posmā.

 

Pētījums veikts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā 1.1.1.2. pasākuma Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstsietvaros (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/152).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
3 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
3 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 231
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 239
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
5 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 12
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 2
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 82
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 127
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 145
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 231
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 76
15 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai? 172
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 155
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 193
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies titulētais F-1 komandu vadītājs Frenks Viljamss
22:43
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 12
21:26
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās ir lielākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā? 9
21:22