Foto: Edijs Pālens/LETA

Kāpēc vides sargi un pašvaldība “piever acis”, kad ietekmīgs Latgales uzņēmums aizber Rēzeknes upi? 28

Ar politiķiem saistītajai dolomīta karjeru apsaimniekošanas firmai “Vlakon” veicas darījumos ar valsts un pašvaldības iestādēm – firma saņem izdevīgus pasūtījumus un tiek pie labiem nomas līgumiem, bet kontrolējošās iestādes “piever acis” tās noziegumiem pret vidi, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Lasīt citas ziņas
Pirms gada Valsts vides dienests, pārbaudot iedzīvotāju sūdzības, atklāja, ka blakus karjeriem nelikumīgi uzbūvēts dambis uz Rēzeknes upes.

Laivotāji par dambi zināja jau vismaz piecus gadus, bet vides inspektori, kas uzrauga “Vlakon” karjerus un zivju audzēšanu, to nebija pamanījuši. Ne Valsts vides dienests, ne Rēzeknes novada būvvalde uzņēmumu nesodīja, vienīgi lika būvi nojaukt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rēzeknes upe savieno divus lielākos Latvijas ezerus – Rāznas ezeru un Lubānu. Tā jau divdesmit gadus ir iekļauta to upju sarakstā, uz kurām aizliegts būvēt aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Upi nedrīkst aizbūvēt, lai pasargātu zivju migrācijas ceļus.

Pāris kilometru garumā upe tek gar Pērtnieku dolomīta ieguves karjeriem. Te saimnieko firma “Vlakon”.

Izstrādāto karjeru vietā, SIA “Vlakon” ir ierīkojusi zivju dīķus. Lai tajos nepietrūktu svaiga ūdens, aizdambēta Rēzeknes upe un daļa tās ūdeņu tek cauri zivjaudzētavai. Aizsprosts uzbūvēts pa kluso no pašvaldības un vides sargiem. Upē sastumti milzīgi laukakmeņi, kas apbērti ar dolomīta šķembām.

Koku sanesumi un apaugums liecina, ka dambis te atrodas jau ilgāku laiku. Ūdens līmenis pacelts par aptuveni diviem metriem, izveidojot vairākus simtus metru garu uzpludinājumu.

Pirms gada Valsts vides dienestā saņemta sūdzība, ka upē sausuma laikā dramatiski krities ūdens līmenis.

“Atnāca tantiņa, un teica, meitiņ, man bija gotiņu ar ko padzirdīt, bija baigais sausums vienu brīdi, un tagad tur tas ūdentiņš gandrīz nav. Nu mēs braucām tur ložņāt. Mēs tur izložņājām, mēs īstenībā atradām, kurā vietās tas ir, ja, izložņājām.” saka Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule.

Valsts vides dienests secinājis, ka uz upes uzcelta hidrotehniska būve. Tā kā upē aizsprostus nedrīkst būvēt, par patvaļīgo būvniecību informēta Rēzeknes novada pašvaldība. Apskatīt dambi devies pašvaldības vides aizsardzības speciālists un būvinspektors. Viņi palūdza firmas pārstāvjiem to nojaukt.

“Manuprāt, tur nebija tādas rakstiskas informācijas. (..) Tur aizbrauca inspektors un viņi klātienē bija, ar to, kas tur viņiem strādnieks vai kas, un viņi teica, ka novāks to dažu dienu laikā.” teic Rēzeknes novada būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča.

Pašvaldība uzņēmumu nav sodījusi. Arī Valsts vides dienestam neesot bijis pamats sodīt firmu, jo kaitējums dabai neesot konstatēts.

Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule norāda, ka dambji nav dienesta kontroles sfēra. Vienlaikus viņa jautājusi inspektoram, vai Valsts vides dienests var piestādīt zaudējumu atlīdzību.

“Nebija ne beigtu zivju, ne beigtu organismu, tātad viss notiek pa to ūdens līmeni, tātad viņi tur staigā.

Nekā tur nebija. Tāda kā zaudējumu atlīdzība tur nebija. Tas bija vienīgais ko es tur varēju, nu .. Savas kompetences ietvaros,” saka Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore.

Uz raidījuma “Nekā personīga” jautājumu par nokaltuši kokiem upes krastos, Valsts vides dienesta pārstāve skaidro, ka tā ir hidroloģiskā režīma maiņa, bet nu koki nav Valsts vides dienesta, bet gan Valsts meža dienesta kompetencē.

Reklāma
Reklāma

Laivotāji aizsprostu upē pamanījuši jau vismaz pirms četriem, pieciem gadiem. Pirms tam gar Pērtniekiem varēja nobraukt, neizkāpjot krastā, tagad laivas aizsprostam jāstiepj apkārt.

Apraksts no “LaivasLatgale.lv” mājaslapas liecina – “vienā no upes līkumiem karjeru saimnieki centušies izveidot laukakmeņu aizsprostu, kas galarezultātā pārvērties par foršu krācīti ar tālāk sekojošo piespiedi labajam krastam. Ja nevēlaties peldēties, – laivas jāapnes apmēram 100 metrus pa kreiso krastu.”

Laivu iznomātājs Ainārs norāda, ka aizprosts varētu būt izveidots pat senāk par trim līdz četriem gadiem, tajā vietā blakus upei esot karjeri. “Viņi laikam, lai to [ūdens] līmeni paceltu vai uzpludinātu savus dīķus, iespējams, uztaisīja, ar akmeņiem aizlika to upi,” saka vīrietis.

Administratīvais sods par nelikumīgu būvniecību vai aizsargjoslu likuma neievērošanu juridiskām personām ir līdz 7000 eiro.

Par zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēta arī kriminālatbildība. Lai to piemērotu, jākonstatē, vai ir radīts būtisks kaitējums dabai.

“Pilnīgi noteikti tas ir kaitējums, ja es iepriekš teicu, ka mums ir problēmas novērtēt, nevis viņa klātesamību, bet viņa ekvivalentu naudas izteiksmē ir pagrūti aprēķināt. Tas ka zivju migrācijas traucēt nevajag, mūsdienās tas ir skaidrs, tā ir aksioma, tā vienkārši ir, ” atklāj Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošais pētnieks Kaspars Abersons.

SIA “Vlakon” Pērtnieku karjeros saimnieko no 1998.gada. Vismaz desmit gadus uzņēmums izstrādātajās karjeru bedrēs veido zivju dīķus gan rūpnieciskai zivju audzēšanai, gan makšķerēšanai. Pērn tā apgrozījums bija pieci miljoni eiro.

Uzņēmuma nosaukums vairākkārt pieminēts politiskos skandālos un saimnieciskās shēmās.

Kādreizējais uzņēmuma īpašnieks Andris Kozulis ir notiesāts par balsu pirkšanu Dzintara Zaķa labā 12.Saeimas vēlēšanās. Firmai bija neparasti veiksmīga sadarbība ar valsts uzņēmumu “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kamēr tā vadītājs bija Vladimirs Kononovs. Reiz “Nekā personīga” viņu arī satika uzņēmumā.

Pavasarī “Vlakon” par 300 eiro mēnesī uz 12 gadiem ieguva nomas tiesības atpūtas bāzei “Bāka” pie Lubāna ezera un 260 hektāriem dīķu. Bāzes celtniecībā Rēzeknes novada pašvaldība ieguldījusi vairāk nekā miljonu savas un Eiropas naudas. Uzņēmumam tas ir ļoti izdevīgs darījums.

Lai gan sods par Rēzeknes aizbēršanu nav piemērots, ne Valsts vides dienests, ne pašvaldība neatzīst, ka pret uzņēmumu “Vlakon” būtu īpaša saaudzējoša attieksme.

“Tas man šķiet nebija kādu gadu atpakaļ? Valsts vides dienests un mūsu speciālisti, manuprāt, atrisināja šo jautājumu. (..) Nu nekādas pretimnākšanas, kas varētu uzņēmumam dot kaut kādas priekšrocības, protams, ka nav bijis,” skaidro Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Jaunā vienotība”).

Šonedēļ “Nekā personīga” konstatēja, ka upe joprojām ir aizsprostota – aizsprostu uz Rēzeknes upes raidījums fiksēja otrdien. Piektdien uz Pērtniekiem devās pašvaldības vides aizsardzības eksperti. Viņi arī ieraudzīja dambi. Redzēs nu, kas tagad būs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.