Eva Berlaus: Kapitālā remonta praktiskās sekas – Latvijas izslavētais ātrais uzņēmumu reģistrs, kļuvis par savu pretmetu 0
Autors: Advokātu biroja “Sorainen” vadošā partnere Eva Berlaus.
Finanšu sistēmas kapitālā remonta ietvaros pagājušajā gadā tika grozīti daudzi likumi, tostarp vairākkārt tika grozīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.
Šajā jomā tika izdarīts arī liels spiediens uz dažādām valsts iestādēm. Ar ko tas ir beidzies?
Kopš pagājušā gada 1. jūlija Uzņēmumu reģistrs (UR) ir būtiski mainījis pieeju tam, kā tiek reģistrēta informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.
Jāpiebilst, ka likuma teksts mainīts nav, mainījusies pieeja. Iepriekš uzņēmumi ziņoja par patiesajiem labuma guvējiem un UR bija likumā noteiktas tiesības, bet ne pienākums, pieprasīt no uzņēmumiem dokumentus, kas apliecina, ka noteiktās personas ir patiesie labuma guvēji.
Reizēm UR šo informāciju pieprasīja, bet bieži arī ne, pietika ar uzņēmuma paziņojumu.
Kopš 1. jūlija pieeja ir krasi mainījusies – 98% gadījumu no uzņēmumiem tiek pieprasīta apliecinoša informāciju. No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka
kopš pagājušā gada jūlija jebkura, pat visvienkāršākā uzņēmuma reģistrācijas lieta var vilkties neprognozējami ilgi.
Iemesls ir tas, ka UR darbiniekiem vienkārši trūkst pieredzes patieso labuma guvēju dokumentācijas analīzē un viņi nespēj pietiekami ātri saprast, vai, piemēram, Bermudu salu vai kāda ASV štata dalībnieku Uzņēmumu reģistra dokumenti ir korekti vai nav.
Turklāt izpratne par to, kādi dokumenti ir pietiekami un kādi ne, dažādiem valsts notāriem krasi atšķiras. Grūti arī darbiniekiem kaut ko pārmest – visus iepriekšējos gadus viņi nodarbojušies ar citām lietām, reģistrējuši izmaiņas padomēs, valdēs un statūtos, izsnieguši izziņas u. c.
Acīmredzot ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka UR jāpieprasa šī informācija, un šobrīd Uzņēmumu reģistra darbinieki mācās, kā to saprast un pārbaudīt.
Diemžēl mācīšanās notiek uz uzņēmēju rēķina
– jebkurš reģistrācijas pieprasījums šobrīd var iestrēgt uz neprognozējamu laiku, jo nav iespējams paredzēt, vai un kādi iesniegtie dokumenti būs pietiekami.
Latvijas izslavētais ātrais UR, kas vairākus gadus iepriekš tāds arī bija, jo, samaksājot paaugstinātu nodevu, vairumu darbību varēja veikt vienas dienas laikā, ir kļuvis par savu pretmetu. Salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm uzņēmumu reģistrācijas process, ņemot vērā arī papildu laiku un izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, ir kļuvis neadekvāti dārgs un lēns.
Ko darīt? Nenoliedzami, ir jācīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču tas nedrīkst apturēt komercdarbību un investoru ienākšanu Latvijā.
Kādas ir iespējas? Viena iespēja – atgriezties pie vecās prakses, ka UR pieņem ziņas par patiesā labuma guvējiem un dokumentus prasa tikai atsevišķos gadījumos.
Otrs varētu būt radikālāks risinājums – ar pašreizējo finansējumu diez vai valsts notāri spēs gada vai divu laikā iemācīties to, ko Latvijā strādājošās bankas ir mācījušās apmēram pēdējos divdesmit gadus.
No tā izriet iespēja atstāt dokumentu pārbaudi bankām, kas to māk un kuru likumā noteiktajos pienākumos ietilpst ziņu sniegšana gan UR, gan VID, gan citām iestādēm.
Trešā alternatīva varētu būt akceptēt vismaz ES reģistrētu uzņēmumu dokumentus bez pārbaudes, proti, lielākajai daļai uzņēmumu, kas tiek reģistrēti Latvijā, ir saites ar ES reģistrētiem uzņēmumiem.
Ja citās jomās mēs uzticamies ES valstu iestādēm un to sniegtajai informācijai, tad kāpēc gan šajā jomā mēs nevarētu darīt to pašu un nepieprasīt papildu dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem tādiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir reģistrēti ES.
