Kara aizkulisēs jaunas atklāsmes par Īlona Maska lēmumu apturēt Starlink Ukrainā 0
2022. gada rudenī Ukrainas armija bija gatava veikt nozīmīgu pretuzbrukumu Krievijas spēkiem Khersonas apgabalā. Tā bija daļa no plašākas militāras ofensīvas, kuras mērķis bija atbrīvot okupēto teritoriju un pārraut Krievijas aizsardzības līnijas. Tomēr plāns tika izjaukts.
Iemesls – pēkšņa un negaidīta Starlink satelītinterneta pārklājuma izslēgšana tieši tajā frontes daļā, kur Ukrainas spēki bija gatavi virzīties tālāk. Kā tagad atklājis ziņu aģentūras “Reuters” izmeklēšanas materiāls, šādu pavēli devis neviens cits kā uzņēmējs Īlons Masks – cilvēks, kura kompānija “SpaceX” ir Starlink pakalpojuma īpašniece.
Uzbrukuma sagatavošanas laikā vairāk nekā 100 Starlink termināļu Ukrainas armijas rīcībā pēkšņi pārstāja darboties. Komunikācija pārtrūka, dronu savienojumi pazuda, un spēki palika bez koordinācijas iespējām. Tas būtiski ietekmēja operācijas iznākumu – aplenkums neizdevās.
Reuters ziņo, ka SpaceX darbinieki redzējuši šīs “melnās zonas” uzraudzības sistēmā un atklāti runājuši par Masku kā vienīgo, kurš deva norādījumu pārtraukt pakalpojumu darbību attiecīgajā teritorijā. Daudzi no viņiem bijuši šokēti, apzinoties, ka viena cilvēka rokās faktiski ir iespēja kontrolēt karadarbības iznākumu.
Jau iepriekš bijušas pazīmes, ka Īlons Masks negribēja, lai Starlink tiktu izmantots agresīvos uzbrukumos pret Krievijas spēkiem. Lai gan Starlink sistēma sākotnēji tika dāvāta Ukrainai kā atbalsta rīks aizsardzībai, realitātē tā kļuva par būtisku komunikāciju infrastruktūru visā frontes līnijā.
Ukrainas aizstāvji paļāvās uz to ne tikai ikdienas saziņai, bet arī dronu vadībai, informācijas pārraidei un militāro operāciju koordinēšanai. Starlink strauji kļuva par neatņemamu daļu no Ukrainas militārās izturības. Līdz brīdim, kad tas tika pārtraukts.
Oficiāli “SpaceX” šādu informāciju noliedz. Uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka Reuters raksts ir “neprecīzs” un ka Starlink joprojām atbalsta Ukrainas aizsardzības vajadzības.
Arī Īlons Masks sociālajā tīklā “X” (iepriekš “Twitter”) paziņoja, ka “nekas tāds netika darīts” un ka “Starlink nav domāts militāru uzbrukumu īstenošanai”. Tomēr vairāki avoti no paša uzņēmuma liecina, ka lēmums bijis Maskam personīgi zināms un vadīts, un tas nebūt nav bijis tehnisks traucējums.
Šis incidents izgaismo daudz dziļāku problēmu – cik lielā mērā kritiskas infrastruktūras, kā satelīta komunikācija, var būt atkarīgas no viena cilvēka gribas. Ja valstis un to armijas sāk balstīt savas stratēģijas uz privātu uzņēmēju pārvaldītiem tehnoloģiskiem rīkiem, tās kļūst ievainojamas ne tikai pret ienaidniekiem, bet arī pret neprognozējamiem lēmumiem.
Tā nav tikai Ukrainas problēma – tā kļūst par visas Rietumu pasaules drošības izaicinājumu.
Ukraina, neskatoties uz šķēršļiem, vēlāk atguva Khersonas pilsētu. Taču šis gadījums radīja neuzticību pret Starlink un rosināja meklēt alternatīvas. Eiropas Savienība jau attīsta savus satelītkomunikāciju projektus, piemēram, GOVSATCOM, kas paredz valsts un privātā sektora sadarbību drošas komunikācijas nodrošināšanai.
Arī Latvijai šie notikumi atgādina – ne vienmēr tehnoloģiju spēks slēpjas tajā, kas tās izgudrojis, bet gan tajā, kas tās kontrolē.
Šobrīd, kad karš Ukrainā turpinās un hibrīdkarš tiek vests arī kibertelpā, kļūst skaidrs – modernais karš nenotiek tikai tranšejās vai artilērijas posteņos. Tas notiek arī ar viena klikšķa attālumā esošiem satelītu savienojumiem. Un, ja šo klikšķi kontrolē miljardieris Silīcija ielejā, pasaulei jābūt ļoti uzmanīgai.
