Cer uz pašvaldībām 1
Otrs jauninājums: līdz šim valsts apmaksāja 77 procentus no summas, kas nepieciešama katra audzēkņa izglītošanai mūzikas skolās un 91 procentu no summas, kas nepieciešama mākslas skolu audzēkņiem. Pārējo apmaksāja pašvaldība, taču nu nolemts, ka valsts no 1. janvāra audzēkņu stundas apmaksās pilnībā, taču – mazākam bērnu skaitam nekā līdz šim. Pašreizējie aprēķini liecina, ka aptuveni 4000 kultūrizglītības iestāžu audzēkņu jaunajā sistēmā paliks “aiz strīpas”. Proti, viņu mācību apmaksai valsts naudas nepietiks. J. Klišāne gan mierina: tas nebūt nenozīmē, ka tādam skaitam audzēkņu būs kultūrizglītība jāpamet vai pilnībā jāmaksā par mācībām no ģimenes budžeta: “Reālā situācija nebūs tik ļauna, kā tā izskatās šobrīd uz papīra.”
Ik gadu aptuveni 14 procenti mākslas, mūzikas un deju skolu audzēkņi paši nolemj izglītošanos neturpināt. Turklāt apmēram 4000 bērnu izglītošana mākslas, mūzikas un deju skolās no valsts tiek apmaksāta dubultā, jo viņi vienlaikus apgūst vairākas kultūrizglītības programmas. Turpmāk valsts maksās par katru bērnu tikai vienreiz. Arī šī iemesla dēļ “aiz strīpas” palikšot mazāk, nekā šobrīd izskatās. Turklāt daļai mācības varētu apmaksāt pašvaldība.
Jāpiebilst, ka arī līdz šim kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem bija iespēja izkrist no tā sauktās budžeta grupas, jo valsts piešķirtās naudas ne vienmēr pietika, lai apmaksātu mācības visiem bērnam, kas vēlas muzicēt, dejot vai gleznot. Ik gadu 1000 līdz 1500 bērnu apmācību pilnībā vai gandrīz pilnībā apmaksāja pašvaldība.
Parasti kultūrizglības iestāžu audzēkņu vecāki arī piedalās ar savu līdzmaksājumu, taču, ja vien tā ir pašvaldības dibināta skola, līdzmaksājums biežāk ir gluži simbolisks un no tā apmaksā daļu no skolas uzturēšanas izdevumiem, pērk mācību līdzekļus, ved audzēkņus uz konkursiem. Līdzmaksājuma apmēru nosaka pašvaldība, tāpēc pagaidām nav zināms, vai, ieviešot jauno sistēmu, tas kādā skolā varētu pieaugt.
Visvairāk kultūrizglītības iestāžu, protams, ir Rīgā. Šīs pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde pauda cerību, ka audzēkņiem nevajadzēs ciest finansēšanas sistēmas maiņas dēļ. Pagaidām nav zināms, cik daudz naudas skolām Rīga nākamgad piešķirs, taču, I. Vilde pieļāva, ka nākamgad pašvaldība varētu finansēt to audzēkņu izglītošanu, kuri paliks aiz valsts budžeta strīpas. Tāpat pašvaldība varētu maksāt par tiem bērniem, kuri vēlas apmeklēt gan mākslas, gan mūzikas skolu. I. Vilde atzina: pašvaldībā tomēr vēl nav pilnībā skaidrs, kā jaunā finansēšanas sistēma darbosies.
