Foto – LETA

“LA” vērtē ministrus: Dace Melbārde – uzmanīgā peldētāja tauriņstilā 8

Kultūras ministre Dace Melbārde ir viena no tiem aizejošās valdības ministriem, kuras izredzes saglabāt savu amatu tika vērtētas augstu. Lielā mērā tāpēc, ka viņai izdevies nodrošināties ar kultūras pārvaldītājam tik nepieciešamo atbalstu no nozares vairākuma puses. Latvijas politikas mērogiem Daci Melbārdi var saukt par ilgdzīvotāju – 2013. gada oktobrī kļuvusi par kultūras ministri Valda Dombrovska valdībā kā Nacionālās apvienības virzīta bezpartijiska pārstāve, viņa šajā amatā bijusi gan Laimdotas Straujumas pirmajā, gan arī otrajā valdībā. Krāčainajā un spēcīgām zemūdens straumēm bagātīgi apveltītajā kultūras upē D. Melbārde līdz šim peldējusi inteliģenti, mērķtiecīgi, konstruktīvi, izvairoties sacelt liekas šļakatas.

VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Lasīt citas ziņas

Slavē personiskās īpašības

Lūdzot kultūras profesionāļus izvērtēt ministres darbu, pārsvarā gan dzirdama atsaukšanās nevis uz konkrēti paveikto, bet uz viņas personīgajām īpašībām – lielām darba spējām, komunikabilitāti, atsaucību, spēju uzņemties atbildību un reizē arī prasīgumu. “Viņa nonāca amatā ļoti riskantā brīdī, tomēr šodien var teikt, ka iepriekšējā dramatiskā cīņa bija to vērta, lai iegūtu šādu ministru. Latvijas politiķu kontekstā viņa izceļas ar to, ka nemētājas ar vārdiem un nebārsta tukšus solījumus, bet visu paveic ar profesionālu un inteliģentu darbu,” saka rakstniece Nora Ikstena, kura bija aktīva oponente iepriekšējai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiek novērtēts, ka Dacei Melbārdei piemīt prasme inteliģenti pārstāvēt nozari gan pašmājās, gan starptautiski, kurā liela nozīme arī viņas labajām angļu valodas prasmēm.

Daces Melbārdes publiskajā tēlā tiek uzsvērta cieņa pret tautas mantojumu (viņa ilgus gadus dziedājusi korī), ģimeniskums – daudzas kultūras norises viņa apmeklē kopā ar meitu Dārtu. It sevišķi pēdējā laikā jūtams arī, ka ministre krietni piestrādā pie sava vizuālā tēla.

Kā cilvēku, kurš vairāk domā par darbu, nevis par izrādīšanos, Daci Melbārdi raksturo arī Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: “Pēc ilgiem laikiem jautājumi kultūrā tiek risināti bez skaļiem skandāliem. Daudzas lietas, ko viņa ierosinājusi gan kultūrpolitikas, gan kultūras infrastruktūras jomā, ir ļoti apsveicamas. Tas, kas viņai vēl stāv priekšā, jo līdz šim nevienam ministram nav bijis drosmes tam ķerties klāt, ir smagais politiskais jautājums par visu kultūras ie­stāžu lietderības izvērtējumu kopējā kultūrpolitikas kontekstā.”

D. Melbārdes priekšrocība un dažās situācijās, iespējams, arī trūkums ir lielā pieredze valsts pārvaldē kā augsta ranga ierēdnei (no 2004. līdz 2009. gadam viņa bija Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos, bet līdz 2013. gadam – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore) – tas viņai ļauj runāt tehnokrātu valodā un izmantot pieredzi kultūrplānošanas dokumentu izstrādē. Vēlme stratēģiski izkalkulēt īsto brīdi, kad nākt ar ierosmi, dažās situācijās tomēr atstāj stingras apņēmības vai arī konkrētu rezultātu trūkuma iespaidu.

Šoruden, kad valsts budžeta kontekstā aktualizējās jautājums par komerciālo un izklaides pasākumu biļešu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli, KM vismaz ārējā komunikācijā izrādīja piekāpību Finanšu ministrijas priekšā. Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības, kā arī mūzikas izdevniecības “Mikrofona ieraksti” vadītāja Elita Mīlgrāve tomēr teic – tajā, ka lēmumu izdevās uz gadu atcelt, ir arī ministres nopelns. Kopumā viņa Daci Melbārdi vērtē kā cilvēku, “ar kuru vērts runāt un kurš uzklausa”.

Uzmanības centrā – Latvijas simtgade

Dace Melbārde ir izvairījusies no radikālu reformu pieteikšanas kultūrpolitikā, kas dažās jomās būtu nepieciešams, tomēr viņai ir izdevies iekustināt būtiskus procesus. Skaļāk nekā priekšteči šajā amatā viņa sākusi runāt par kultūrā nodarbināto zemo algu problēmu, un tās patiešām nedaudz pieaugušas muzeju darbiniekiem, arī bibliotēku, mūzikas nozarē, šogad – arī aktieriem. “Aizstāvot 2016. gada budžetu, viņa bija vienīgā ministre, kas gāja uz visām sēdēm Finanšu ministrijā, lai aizstāvētu kultūras budžetu. Arodbiedrību viedoklis tiek uzklausīts, pārrunāts, izvērtēts,” saka Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

Pēdējā gada laikā Daces Melbārdes retorikā liela vieta bijusi Latvijas simtgadei, uz ko gatavoties mobilizēta vismaz kultūras sabiedrība. Līdz starpfiniša taisnei novests radošo cilvēku gadiem ilgotais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kas gan šobrīd izskatās iestidzis lēnā un pamatīgā “apgaismošanas” un saskaņošanas procesā. Valdībā aizstāvot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa maiņas nepieciešamību, D. Melbārde nevairījās arī no kultūrai tālu stāvošiem un emocionāli iedarbīgiem argumentiem, tomēr viņai neizdevās to aktualizēt šovasar, kad tika palielināts akcīzes nodoklis alkoholam. Pēc izkustēšanās no nulles punkta šis jautājums jau atkal šķietami bezcerīgi iestrēdzis politiskās gribas trūkuma purvā. Mākslas vidē pretrunīgi vērtēts arī lēmums uzticēt Laikmetīgās mākslas muzeja (LLM) ieceres īstenošanu privātiem partneriem “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fondam. Kritiķi teic, ka KM šādi apliecinājusi savu nespēju, turklāt arhitektu vidē neizpratni raisījusi arī situācija, ka KM nav teikusi savu vārdu saistībā ar LMM arhitektūras konkursu, kurā dalībai izvēlēti tikai ārzemnieki.

Ministre ir centusies izveidot saliedētāku komandu, kurai pēdējos gados pievienojušies vairāki ļoti spēcīgi profesionāļi – piemēram, valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Arī Nacionālā kultūras padome, kas līdz šim darbojās kā ar neizprotamu jēgu apveltīta butaforija, tagad tiek izmantota kā reāls mehānisms uz āru paužamo viedokļu saskaņošanai.


Integrācijas jomā – pieticīgi

Salīdzinoši klusāka ir bijusi Daces Melbārdes retorika integrācijas un mediju politikas jautājumos, kas arī ir KM pārraudzībā. Kādreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), pēc kuras ierosmes integrācijas joma 2011. gadā visai mākslīgi tika “piekabināta” KM, ministres darbību vērtē ar piesardzīgu optimismu. “Integrācijas laukā it sevišķi veiksmīgi attīstījies darbs ar diasporu, jo ir izdevies savest kopā politikas veidotājus ar tiem, kuriem tā domāta. Runājot par mediju politiku, pozitīvi vērtēju faktu, ka KM ir izveidota Mediju politikas nodaļa, lai gan to nācās radīt uz jau tā novājinātās ministrijas iekšējo resursu bāzes.” Viņasprāt, svarīgi, ka izstrādātas Mediju politikas pamatnostādnes, cita starpā ietverot arī atbalsta fondu sociāli nozīmīgiem mediju projektiem. Starp cerīgajām ministres iestrādēm S. Ēlerte piemin nodomu palielināt NEPLP iespējas veikt mediju monitoringu, kā arī sniegt atbalstu vēsturnieku pētījumiem.

“No vienas puses, ar Daces Melbārdes darbu esmu apmierināts, jo viņa nopietni nodarbojas ne vien ar kultūras, bet arī integrācijas jautājumiem. Sadarbība gan ar ministri, gan ar viņas komandu bijusi ļoti patīkama. No otras puses, ar integrāciju mums veicas bēdīgi, jo diemžēl tā nav atzīta par valsts galveno mērķi,” vērtē krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” seniors un uzņēmējs Dmitrijs Trofimovs. Viņš uzsver – integrācija tomēr ir jautājums, ko vispirms vajadzētu risināt sabiedrībai, nevis valdībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 143
“Ko tie okupanti dara klajā laukā? Kāpēc viņi nemaskējas? Kur ir tehnika?”
Lasīt citas ziņas
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 64
Putins samazina atbalstu iedzīvotājiem un izmēģina atjaunoto Krimas tiltu 45
Ir gandrīz skaidrs nākamās valdības sastāvs. “Vakants” vēl veselības ministra krēsls 44
Traktori cīnās par titulu Gada traktors 2023 – konkursā piedalās 16 modeļi no 13 ražotājiem 6
22:26
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 64
22:21
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
22:11
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
VIDEO. Krievi atkal apšauda Ukrainu, veiksmīgi notriektas 60 no 70 krievu raķetēm 86
VIDEO. Krievu tankisti brauc pa taisno virsū mīnām. Kareivji bēg, ko kājas nes 17
Kremļa propagandiste Kijevai atombumbu nesola: “Ar Ukrainu taču mēs nekarojam!” 59
Video. Dagestānas piekrastē neskaidru iemeslu dēļ izskaloti tūkstošiem beigtu roņu
VIDEO. Vulkāni sāk mosties visā pasaulē – pēc zemestrīces Indonēzijā izvirst Semeru vulkāns 21
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 143
Kā risināt problēmu ar pacientiem, kas neierodas un neatsaka pieteikto vizīti? Atbild Pavļuts
Kas īsti ir EURIBOR un kā tas ietekmē mājsaimniecības? Skaidro Latvijas Bankas ekonomists 5
Baltijas valstīm būs jāpārveido dzelzceļa sliežu tīkls atbilstoši Eiropas standartiem
Zviedrijā nošauts populārs čečenu blogeris, prokremliskā čečenu līdera Kadirova kritiķis
VIDEO. Populārās ukraiņu influenceres Sofijas Stužukas mājā Rīgā iemesta degmaisījuma pudele 9
Atslēgas mūsu nākotnei – saruna par Latvijai tik būtisko grāmatu “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”
Tukumnieki sūta siltumu ukraiņiem – ierakumu sveču manufaktūra ar 25 cilvēkiem 12
FOTO. Jūrmala saposusies svētkiem – iedegta galvenā pilsētas egle, krāsainu lampiņu gaismā mirdz Dzintaru mežaparks
Truksni no partijas neizraidīs – esot jau saņēmis “ļoti bargu sodu”
Upe liela, bet kuģīšu maz… Kāpēc Rīgā nav attīstīts ūdenstransports?
Kārlis Streips: Visa mūža garumā Tramps ir bijis žuļiks un krāpnieks
VIDEO. Pieķerti melos – prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālajā seriālā izmantots kadrs, kam nav nekāda sakara ar karalisko ģimeni
“Krievi ir okupējuši 16% Ukrainas. Viņi paši sevi ir iedzinuši stūrī,” vērtē Pudāns 40
Speciālizlaidums. Jaunākais par karu Ukrainā kopā ar Jānis Slaidiņu 20
Kremlis noraida Baidena miera sarunu noteikumus – Krievija grib anektēto Ukrainas teritoriju atzīšanu
Īrēt mājokli – vairāk mīnusu, nekā plusu? 7