Pēc meditācijas skatījums uz dzīvi – daudz pozitīvāks 2
Smadzenes ir atvērta sistēma. To apliecinājis pētījums ar visu konfesiju mūkiem un personām, kas praktizē meditāciju visdažādākajās ģeogrāfiskajās zonās. Zinātniskajā eksperimentā piedalījās apmēram tūkstotis personu, lai noskaidrotu, kas notiek smadzenēs meditācijas/lūgšanas brīdī. Dziļgremdes (latviskais meditācijas nosaukums) mērījumu laikā pētāmo personu sirds samazināja sitienu skaitu, smadzeņu darbība kļuva lēnāka, ķermenis zaudēja fizisko reaģētspēju. Meditācijas brīdī ķermenis it kā atslēdzās no smadzenēm jeb dvēsele atstāja ķermeni, nonākot citā dimensijā. Atgriežoties realitātē, cilvēkiem mainās skatījums uz dzīvi – tas kļūst pozitīvāks.
ASV psihiatrs S. Grofs ilgstoši veica psihes pētījumus, cilvēkam saskaroties ar nāvi vai nonākot smagā krīzē. Apkopotā materiāla analīze liecināja par grandiozu kvalitatīvu uzskatu maiņu; ierastie ambiciozie mērķi – iegūt aizvien vairāk visdažādākos materiālos labumus, braši kāpt pa karjeras kāpnēm, spēlēt pirmo vijoli jebkurā sabiedrībā, izmantojot no morāles skatupunkta visus negatīvos līdzekļus, – šīs vērtības tika atmestas kā nesvarīgas. Dzīva cilvēka dvēsele, paviesojoties savā sākotnē, atgriezās cilvēka ķermenī ar kardināli citādām vērtībām.
Transpersonālā pieredze (zināšanas ārpus cilvēka saprāta) ir rodama arī mūsu klasiskajā folkloras mantojumā; sakrālā meditācija ar tautasdziesmu skandēšanu, rituālām dejām nav izdoma, tā ir konkrēta darbība, kas maina apziņu.
