Kas ir jaukta maksts infekcija, un ko ar to iesākt? 0
Kas ir maksts infekcija?
Maksts infekcija jeb kolpīts ir apzīmējums maksts saslimšanu grupai, ko izraisa infekcija, iekaisums vai normālas maksts mikrofloras izmaiņas. Maksts infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ sievietes meklē ginekologa palīdzību. Aptuveni 50–75 % sieviešu kādā dzīves posmā saslimst ar piena sēnīti, un 10–30 % — ar bakteriālo vaginozi. Savukārt jauktas dabas maksts infekcija (kad ir vairāk par vienu ierosinātāju) ir aptuveni 10-30% sieviešu, kad ierosinātāji kombinējas, un sievietei ar bakteriālo vaginozi pievienojas maksts sēnīšu infekcija vai maksts sēnīšu infekcijai papildus ir kādi citi baktēriju ierosinātāji.
Taču jaunākie iedzīvotāju pētījumi Subsahāras Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā ir atzīmējuši augstāku jauktu infekciju sastopamību, nekā iepriekš bija domāts, īpaši reproduktīvā vecuma sievietēm un sievietēm ar novājinātu imunitāti. Hroniskas maksts infekcijas ir sastopamas retāk, taču tās var radīt ļoti lielu diskomfortu, jo atkārtojas vairāk kā 3 reizes gadā un samazina sievietes dzīves kvalitāti. Visbiežākās maksts infekcijas ir bakteriālā vaginoze (infekcija, ko izraisa baktērijas), Candida vulvovaginīts (maksts sēnītes infekcija), trihomoniāze (infekcija, ko izraisa vienšūņi), ka arī aerobais vaginīts (infekcija, ko izraisa baktērijas). Neārstētas maksts infekcijas grūtniecības laikā var novest pie nopietniem sareģījumiem gan mammai, gan mazulim. Sievietēm tās var izraisīt arī citus infekciozus sarežģījumus. Plašāk par šo tematu būs iespēja uzzināt šajā rakstā, kur mēģināsim rast atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem [1-3].
Kādi ir maksts infekciju biežākie simptomi?
Maksts infekcijas gadījumā sievietēm var būt dažādas sūdzības. Tipiskākās sūdzības ir par izdalījumiem no dzimumceļiem, nepatīkamu smaku (kāda iepriekš nav bijusi), niezi un / vai diskomfortu, sāpēm dzimumakta laikā vai arī sāpēm urinējot. Biežākie simptomi ir apkopoti tabulā.
Maksts infekcijas simptomi un sūdzības reproduktīvā vecumā
| Biežākie maksts infekciju simptomi |
| Nieze un kairinājums makstī un audos ap maksts atveri, ko sauc par vulvu |
| Dedzinoša sajūta dzimumakta laikā |
| Dedzinoša sajūta urinēšanas laikā |
| Vulvas apsārtums un pietūkums |
| Maksts sāpes un sāpīgums |
| Bieza, balta šķidruma un šūnu izdalīšanās no maksts, ko sauc par izdalījumiem |
| Izdalījumi ar netipisku nelielu vai izteiktu smaržu vai arī bez smaržas |
| Maksts sausums |
Ir svarīgi atpazīt maksts infekcijas un ar tām saistītās sūdzības, jo tās reizēm var arī radīt nopietnākus veselības sarežģījumus. Neārstētas baktēriju izraisītas maksts infekcijas grūtniecības laikā, kā bakteriālā vaginoze un aerobais vaginīts, var palielināt risku priekšlaicīgām dzemdībām, horioamnionītam (iekaisumam augļūdeņos un placentā) un mazam dzimšanas svaram jaundzimušajam. Ja ir izjaukts maksts mikrofloras balanss, tad arī imunitāte makstī vairs nestrādā tik labi, tādēļ maksts infekciju esamība var arī palielināt risku saslimt (pie nosacījuma, ka dzimumakts nav aizsargāts ar barjermetodi – prezervatīvu, un notiek ar slimības ierosinātāja nēsātāju) ar HIV/AIDS, cilvēka papilomas vīrusu (HPV) un citām seksuāli transmisīvām slimībām (STS). Tāpēc ir svarīgi runāt par šīm infekcijām, atpazīt to simptomus un zināt, kā tās ārstēt un kad vērsties pie ārsta [1-3].
Normāla maksts ekosistēmas uzbūve, jeb kas aizkavē maksts infekciju rašanos?
Makstī dzīvojošos mikroorganismus pieņemts saukt par maksts mikrobiomu, un tā ir sarežģīta un dinamiska mikroekosistēma. Maksts mikroflora ir viegli ietekmējama vide. Viens no galvenajiem ietekmējošiem faktoriem ir sievišķie hormoni, no kuriem būtiskākais ir estrogēns, kura līmenis menstruālā cikla laikā svārstās. Šajā trauslajā ekosistēmā starp mikrobiomu un sievietes saimniekorganismu pastāv draudzīgas savstarpējas attiecības. Sievietes organisms nodrošina mikroorganismiem mitru, barojošu un siltu vidi, savukārt mikroorganismi rada vidi pret infekciju ierosinātājiem. Maksts mikroflorai ir izšķiroša nozīme maksts veselības uzturēšanā, galvenokārt pateicoties pienskābo baktēriju (Lactobacillus) sugu klātbūtnei. Tādējādi tiek izveidota pirmā aizsardzības līnija pret maksts iekaisumu. Veselas sievietes makstī dominē pienskābās baktērijas jeb Lactobacillus ģints pārstāvji, kas aizsargā sievietes organismu pret infekciju ierosinātājiem. Šī līdzsvara traucējumi var izraisīt patogēnu (kaitīgo) organismu pārmērīgu savairošanos [4,5].
Sievietes dzīves laikā maksts mikrobioms pastāvīgi mainās. Pienskābās baktērijas (Lactobacillus) sāk apdzīvot (kolonizē) jaundzimušās meitenes dzimumceļus, kamēr tie šķērso mammas dzemdību ceļus, un dominē makstī aptuveni 6 nedēļas, kamēr ir hormonāls estrogēnu piesātinājums, kas ir saņemts no mātes organisma caur asinsriti. Pēc šī laika sievišķo hormonu estrogēnu līmenis meiteņu asinīs krītas, un mainās arī maksts mikroflora – tā kļūst līdzīga ādas mikroflorai. Sākoties pubertātei, sākas sievišķo hormonu ražošana meitenes organismā, un maksts mikroflora mainās, tajā atjaunojas pienskābās baktērijas (Lactobacillus), un tāda tā paliek līdz menopauzei. Savukārt menopauzē estrogēnu trūkuma dēļ maksts mikroflorā atgriežas ādas un zarnu mikrofloras pārstāvji un pienskābās baktērijas samazinās. Šīs izmaiņas ir attēlotas 1. attēlā [4,5,6].
Kā atpazīt infekciju?
Katram maksts infekcijas ierosinātājam ir atšķirīgs izdalījumu raksturs, izskats un pavadošās sūdzības. Pie bakteriālās vaginozes (BV) galvenokārt ir raksturīgi pelēki, pienaini izdalījumi, zivju aromāts, var būt arī papildu sūdzības par sāpīgu dzimumaktu un nedaudz sāpīgu urināciju. Bakteriālā vaginoze biežāk sastopama sievietēm ar iegurņa iekaisuma slimību, un to biežāk konstatē sievietēm ar olvada faktora neauglību. Tā var radīt arī infekciju pēc ginekoloģiskām operācijām, kā arī drudzi pēc dzemdībām. Sievietēm ar BV ir mazāk veiksmīgas neauglības ārstēšanas procedūras, jo nepareizie mikroorganismi var samazināt embrija piesaisti dzemdes dobuma slānim – endometrijam. Parasti bakteriālo vaginozi var veiksmīgi diagnosticēt ārsts, nosakot maksts pH (vide no skābas kļūst sārmaina), pēc izdalījumu rakstura un smakas, papildus var veikt izmeklējumus arī maksts iztriepēs laboratorijā.
Savukārt pie trihomonu infekcijas ir dzeltenzaļi, putaini izdalījumi, nepatīkama smaka, un var būt arī papildu sūdzības par sāpīgu dzimumaktu un nedaudz sāpīgu urināciju. Trihomonu infekcija arī var radīt mazā iegurņa iekaisumu ar sekojošu neauglību olvadu faktora dēļ. Tās konstatē ārsts pēc tipiskām sūdzībām un veicot izmeklējumus, nosakot ierosinātāju maksts izdalījumos.
Maksts sēnīšu infekcijai ir raksturīgi balti biezpienveida izdalījumi. Tie var veidot pikas vai būt biezi balti/dzelteni un reizēm pat iezaļgani; citreiz izdalījumi ir šķidri, pat ūdeņaini, un tajos ir redzami balti graudiņi, kas ir pašu sēnīšu sakopojumi. No sūdzībām parasti ir raksturīga izteikta nieze, dedzināšana. Novēro arī lielu pietūkumu un apsārtumu vulvā. Vēl viena pavadošā sūdzība ir sāpīgs dzimumakts, un var būt arī nedaudz sāpīga urinācija.
Izdalījumu raksturs biežāko maksts infekciju gadījumā ir attēlots 2. attēlā.
Ja infekcija ir jaukta, tad visas šīs sūdzības var kombinēties, un izdalījumu raksturs var būt visa iepriekšminētā kombinācija. Jauktas infekcijas bieži rodas, ja viena mikroorganisma radītās izmaiņas maksts vidē veicina cita infekciozā ierosinātāja vairošanos. Piemēram, augsts maksts pH līmenis bakteriālās vaginozes gadījumā var veicināt sēnīšu augšanu, savukārt imunitātes nomākums vai antibiotiku lietošana var izraisīt rauga sēnīšu pārmērīgu savairošanos makstī, kas rada kaitīgo baktēriju nelīdzsvarotību un vairošanos. Jauktu maksts infekciju diagnosticēšana rada ievērojamus izaicinājumus, jo ir klīnisko izpausmju pārklāšanās, piemēram, patoloģiski izdalījumi, niezes un smakas, kas nav tipiskas konkrētam ierosinātājam. Standarta diagnostikas rīki ietver mikroskopiju, pH testēšanu, baktēriju ierosinātāju kultivēšanu. Tomēr šīs metodes var nespēt noteikt koinfekcijas (jauktas infekcijas). Jaunākie sasniegumi molekulārajā diagnostikā, piemēram, baktēriju un sēnīšu DNS materiāla noteikšana, ir uzlabojuši pareizas diagnozes noteikšanu, vienlaikus identificējot vairākus infekciju ierosinātājus. Tomēr to augstās izmaksas un ierobežotā pieejamība ierobežo plašu izmantošanu [7,8].
Kādi ir riska faktori maksts infekcijām?
Bakteriālās vaginozes attīstību var veicināt seksuālā partnera maiņa, orālais dzimumakts, smēķēšana, maksts skalošana, kā arī var būt neskaidri iemesli pēkšņai infekcijas attīstībai. Maksts sēnīšu infekcijas attīstību var sekmēt antibiotiku lietošana, medikamenti, kas pazemina imunitāti, vai pazemināta imunitāte, cukura diabēts, grūtniecība. Dažām sievietēm ir ģenētiskas īpatnības imunitātes funkcijās un viņām ir biežas sēnīšu infekcijas, kas prasa regulāru ārstēšanu. Jauktas infekcijas gadījumā daudzi riska faktori var kombinēties. Kā biežākos var minēt antibiotiku lietošanu (kas var samazināt labvēlīgo pienskābo baktēriju daudzumu makstī), neaizsargāts dzimumakts ar jaunu partneri, bieža maksts skalošana vai smaržīgu sieviešu produktu lietošana, hormonālas izmaiņas (menstruācijas, grūtniecība, menopauze), novājināta imūnsistēma, nepietiekama higiēna, kā arī diētas ar augstu cukura saturu, kas var veicināt rauga sēnīšu pārmērīgu savairošanos ar sekojošu maksts mikrofloras balansa izjaukšanu [9-12].
Kāda ir pirmā palīdzība pie maksts iekaisuma?
Pie maksts iekaisumiem ir pieejami dažādi lokāli līdzekļi (lietojami tieši iekaisuma vietā) jeb svecītes, tabletes un krēmi, kurus lieto, tieši ievadot makstī vai smērējot uz dzimumorgāniem. Lielāko daļu šo līdzekļu var iegādāties aptiekā, un tiem nav nepieciešama recepte. Reizēm, kad ir pārliecība, ka iekaisumu izraisa tieši sēnītes, var iegādāties pretsēnīšu medikamentus, taču, ja nav iespējams izvērtēt, kas ir ierosinātājs, un vizīte pie ārsta ir ilgstoši jāgaida, tad ļoti laba izvēle ir kombinētie līdzekļi, kas strādā gan pret baktērijām, gan pret sēnītēm jeb tā saucamo jaukto infekciju [9-12]. Jaunākie pētījumi atbalsta kombinētas terapijas un probiotiku lietošanu maksts floras atjaunošanai. Šos līdzekļus, kuros ir gan pretsēnīšu medikamenta, gan antibakteriālā līdzekļa kombinācija, ērti var lietot, pat nezinot ierosinātāju. Tas palīdzēs arī izvairīties no pašārstēšanās kļūdām, kad lietotais bezrecepšu medikaments nepalīdz esošajam ierosinātājam. Arī jāņem vērā, ka tomēr līdz pat 30% ir jaukta infekcija (jauktu maksts infekciju ārstēšana ietver katra izraisītāja apkarošanu) ar vairākiem ierosinātājiem, un kombināciju medikamenti palīdz efektīvi cīnīties arī tieši pret to [9-10].
Kad ir jāvēršas pie ārsta?
Ir labi zināt, ko darīt, lai atvieglotu savu pašsajūtu, taču ir gadījumi, kad ar pašārstēšanos nebūs līdzēts. Ir svarīgi zināt, kuros gadījumos ir jāvēršas pie ārsta.
Ja sūdzības ir Jums un Jūsu partnerim, ir noteikti jāizslēdz seksuāli transmisīvā saslimšana. Otrs trauksmes signāls ir, ja pēc lietotās ārstēšanas simptomi nepazūd. Ja simptomi pasliktinās vai pievienojas vēl jaunas sūdzības (piemēram, drudzis, sāpes vēdera lejasdaļā, pastiprinās sāpīga urinācija), ir noteikti jāvēršas pie ārsta. Ja maksts iekaisuma epizodes parādās biežāk kā 3x gadā (var liecināt par rekurentu (hronisku) maksts infekciju). Ja esat grūtniece vai jums ir cukura diabēts vai nomākta imunitāte (medikamentu vai citu veselības problēmu dēļ), ārstēšana noteikti ir jāsaskaņo ar savu aprūpējošo speciālistu.
Reklāmas makets Nr. RE_LV_LO_2025_403
