Pēc padoma saņemšanas tiešsaistē no sabiedrotajiem, kā likvidēt tehnisku problēmu, Ukrainas karavīri Hersonas apgabalā sagatavo kaujai ASV piegādāto haubici M777.
Pēc padoma saņemšanas tiešsaistē no sabiedrotajiem, kā likvidēt tehnisku problēmu, Ukrainas karavīri Hersonas apgabalā sagatavo kaujai ASV piegādāto haubici M777.
Foto: Libkos/AP/SCANPIX

Ukraina zaudē laiku – kavējas ieroču piegādes 26

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Galvenais faktors, kādēļ Ukraina ir zaudējusi laiku, lai sāktu plašu pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam, ir tas, ka kavējas Rietumu parauga tāldarbības daudzlādiņu reaktīvo sistēmu, pretgaisa aizsardzības sistēmu un tanku piegāde, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Viņi norāda, ka Rietumi, kas apņēmušies piegādāt Ukrainai ieročus, nav ņēmuši vērā to, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešams nomainīt padomju ražojuma bruņojumu pret Rietumu parauga ieročiem. ISW eksperti vērš uzmanību, ka pēc 11. novembra, kad tika atbrīvota Hersona, Ukrainas karaspēks nav spējis sākt plašu pretuzbrukumu, un tādēļ karadarbība izvērsusies pozīciju kaujās, kas ir izdevīgi Krievijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja Ukrainas karaspēka bruņojuma nomaiņa pret Rietumu ieročiem būtu sākusies jau pagājušajā vasarā, Ukraina būtu izmantojusi “iespēju logu” un pārtvērusi iniciatīvu no novārdzinātās Krievijas armijas, uzskata ISW analītiķi. Viņi norāda, ka Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecības piesardzību pēc Hersonas atbrīvošanas izraisījis tas, ka nav bijis Rietumu garantiju par kaujās iznīcinātās un bojātās militārās tehnikas nomaiņu, tāpēc kaujas Ukrainas dienvidos pēc Dņep­ras labā krasta atbrīvošanas Hersonas apgabalā nav izvērsušās jaunā pretuzbrukumā.

ASV piegādās tankus “Abrams” tikai pēc gada

ASV piegādās Ukrainai tankus “Abrams” tikai 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā, ziņo laikraksts “The Washington Post”. Šāda aizkavēšanās saistīta ar to, ka tanki netiks ņemti no ASV militārajiem krājumiem, bet tiks speciāli iegādāti Ukrainas vajadzībām. Tanki arī nebūs aprīkoti ar speciālām noplicinātā urāna bruņām, jo ASV nevēlas, lai šis slepenais aprīkojums nonāk Krievijas rokās gadījumā, ja Krievijas armijai izdodas sagrābt kādu no šiem tankiem. ASV paredz piegādāt Ukrainai 31 tanku “M1 Abrams”, apstiprinājis ASV prezidents Džo Baidens.

Kā ziņo ASV mediji, Pentagona amatpersonu vidū pieaug atbalsts iznīcinātāju F-16 piegādei Ukrainai. Iznīcinātāji F-16 jau kopš kara sākuma ir tā bruņojuma sarakstā, ko lūdz piegādāt Ukraina. Tomēr līdz šim Vašingtona un Kijiva uzskatījušas, ka artilērija un uz zemes izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir vairāk nepieciešamas. Pēc tam kad Vašingtonā apstiprināta tanku un pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” piegāde Ukrainai, Kijivā pieaug optimisms, ka nākamie varētu būt F-16. “Mēs neesam noraidījuši iespēju piegādāt Ukrainai kādu konkrētu bruņojumu, tajā skaitā F-16,” paziņojis ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Džons Fainers, taču galīgais lēmums ASV vēl nav pieņemts. Ukrainas amatpersonas atzīst, ka ukraiņu pilotu apmācība Rietumu iznīcinātāju lietošanā varētu prasīt sešus mēnešus vai ilgāk, tāpēc to vajadzētu sākt pēc iespējas ātrāk.

Reklāma
Reklāma

Lēmums par iznīcinātāju piegādi vēl nav pieņemts

Analītiķi atzīmē, ka gadījumā, ja ASV piekristu iznīcinātāju F-16 nodošanai Ukrainai, tos varētu piegādāt no Eiropas valstīm, kas gatavojas savus tagadējos iznīcinātājus nomainīt pret modernākajiem F-35. Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hekstra paziņojis, ka viņa valsts būtu gatava izskatīt iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai, taču tam ir vajadzīgs saskaņots lēmums. Pēc ilgstošas kavēšanās, piekritis tanku “Leopard” piegādei Ukrainai, Vācijas kanclers Olafs Šolcs jau paudis savu noraidošo attieksmi pret iznīcinātāju sūtīšanu Kijivai. “Jautājums par iznīcinātājiem netiek izvirzīts, lai izvairītos no tālākas militārās eskalācijas,” viņš teica intervijā laikrakstā “Tagesspiegel”. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis līdzās citām Baltijas valstīm mudinājis NATO partnerus aktivizēt bruņojuma piegādes Ukrainai. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelen­ska padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka Kijiva veic sarunas ar sabiedrotajiem par iznīcinātājiem, taču atzīmējis, ka dažiem partneriem ir “konservatīva” attieksme pret bruņojuma piegādi.