Uzzinām vairāk par ķīmijterapiju 1
Onkoloģiskās modrības gads strauji tuvojas beigām. Viens no tā saukļiem vēsta, ka no vēža nav jābaidās un tas ir jāārstē, bet cits aicina teikt vēzim nē. Spēcīgs ierocis cīņā ar ļaundabīgajiem audzējiem ir ķīmijterapija. Tā pasaulei pazīstama vien kopš pagājušā gadsimta vidus, tomēr ikdienā glābj dzīvību tūkstošiem cilvēku.
Ļaundabīgo audzēju ārstēšanā izmanto trīs pamatmetodes – operatīvo terapiju, staru terapiju un ķīmijterapiju. Ķīmijterapija ir ārstniecības metode, kurā lieto spēcīgas iedarbības preparātus, kas iznīcina vai neļauj augt ļaundabīgajām šūnām. Visbiežāk to dara, lai ārstētu vēzi, bet retu reizi – arī artrītu vai citas slimības.
*
Terapijas mērķis ir ārstēt vēzi,
* samazinot audzēja apjomu pirms operācijas,
* pirms vai pēc staru terapijas,
* iznīdējot vēža šūnas, kas varētu būt izkliedētas apkārtējos audos vai orgānos pēc audzēja operācijas,
* atvieglojot vēža simptomus vai kontrolējot audzēja attīstību, ja tas jau izplatījies.
*
Ne vienmēr onkoloģiskajiem pacientiem vajadzīga šī terapija. To neizmanto, ja pēc operācijas audzēja morfoloģiskās analīzes uzrāda labus rezultātus, vai reizēs, kad audzējs ir ar ļoti zemu jutību pret ķīmijterapiju, piemēram, ja tā ir sarkoma (saistaudu audzējs). Terapijai var traucēt arī smagas blakusslimības, piemēram, insults ar kustību traucējumiem vai nekoriģēts cukura diabēts.
*
Pacientus izvērtē onkoloģisko speciālistu konsilijs, kas katram sagatavo individuālu ārstēšanas plānu. Tajā ņem vērā slimības izplatību, cilvēka ķermeņa svaru un garumu, vispārējo stāvokli, blakusslimības un citus parametrus.
*
Daļai preparātu ir noteikta pieļaujamā deva dzīves laikā. Ja cilvēks to jau saņēmis, tiek piemeklētas citas zāles un ārstniecības shēmas. Pacientiem noteikti vajadzētu saglabāt izrakstus par ārstēšanu, lai arī pēc daudziem gadiem būtu zināmi izmantotie preparāti un to devas.
*
Ķīmijpreparātus var ievadīt:
* venozi,
* intramuskulāri (injekcija, izmanto ļoti reti);
* perorāli (tablešu, kapsulu veidā).
