“Ķīniešu karjera”: Ķīna pakāpeniski iekļūst Ukrainas okupētajās teritorijās 0
Formāli saglabājot neitralitāti, Ķīna esot devusi zaļo gaismu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbībai Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Pakāpeniski tā, kā raksta Krievijas opozīcijas projekts “The Insider”, caur vietējās tirdzniecības un kultūras saitēm lēnām paplašina savu klātbūtni šajos reģionos.
Publikācijā norādīts, ka Pekina kopumā uzvedas piesardzīgi. Tā nav atzinusi ne Krimas aneksiju, ne arī Ukrainas kontinentālo teritoriju okupāciju. Ķīna arī izvairās no tiešas iesaistes lielos investīciju projektos okupētajās teritorijās. Piemēram, 2014. gadā tā atteicās no projekta par dziļūdens ostas būvniecību Sevastopolē, kā arī vēlāk nepiedalījās Kerčas tilta būvniecībā.
Tomēr zemākā līmenī Ķīnas iesaiste de facto var tikt interpretēta kā Krievijas jurisdikcijas netieša atzīšana pār okupētajām Ukrainas teritorijām. Kā piemērs minēts gadījums 2025. gadā, kad Ķīnas kuģis (gan zem Panamas karoga) vairākkārt piestājis Sevastopoles ostā. Ukrainas Ārlietu ministrija par to iesniedza protestu Ķīnai.
2023. gada novembrī okupētās tā sauktās “DPR valdības” vadītājs, Krievijas amatpersona Jevgeņijs Solncevs paziņoja, ka Karanskas karjers (šķembu ieguves uzņēmums netālu no Volnovahas) parakstījis sadarbības līgumus ar diviem Ķīnas uzņēmumiem — Amma Construction Machinery Co. Ltd un Zhongxin Heavy Industry Machinery Co. Ltd, kas ražo kalnrūpniecības tehniku.
Saskaņā ar “The Insider” sniegto informāciju, vietējie iedzīvotāji Karanskas karjeru pēdējā laikā dēvē par “ķīniešu karjeru”. Ukrainas žurnālisti, ar kuriem sazinājās publikācijas autori, norāda, ka Ķīnas kalnrūpniecības tehnika tiek piegādāta arī Belorečenskas raktuvei okupētajā Luhanskas apgabalā.
Tiek ziņots, ka okupētajās Ukrainas teritorijās darbojas ap 6000 mobilo bāzes staciju, kas izmanto Ķīnas iekārtas. Tāpat zināms, ka ap 80 banku filiālēm Donbasa okupētajā daļā piedāvā skaidras naudas darījumus juaņās.
Papildus notiek arī propagandas delegāciju apmaiņa: Luhanskas mediju darbinieki tiek vesti vizītēs uz Ķīnu, savukārt Ķīnas blogere un dziedātāja Vanga Fana, piemēram, apmeklēja Mariupoli, kur viņa Mariupoles drāmas teātra drupās, kur Krievijas uzlidojumā gāja bojā simtiem cilvēku, izpildīja dziesmu “Katyuša”.
