Klimata izmaiņas. Gandrīz visi Eiropā elpojam sliktu gaisu – gaisa piesārņojums ir teju katastrofāls 97
ES balsojot par jauniem gaisa kvalitātes noteikumiem, satelītu dati liecina, ka 98% cilvēku saskaras ar piesārņojumu, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos ierobežojumus. Gandrīz visi Eiropas iedzīvotāji dzīvo piesārņotās pilsētās, kur gada vidējais smalko daļiņu līmenis pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikto robežvērtību, par to raksta DeutscheWelle.
Praktiski tas nozīmē, ka gandrīz visi kontinenta iedzīvotāji elpo sliktu gaisu. Gaisa piesārņojums palielina elpceļu un sirds slimību risku un samazina paredzamo dzīves ilgumu.
Smalkās daļiņas ir ļoti mazu, cietu un šķidru dažādu materiālu un piesārņotāju daļiņu kombinācija. Tās ir neredzamas ar neapbruņotu aci.
To diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem jeb aptuveni 30 reizes plānāks par vienu matu šķipsnu.
Lai gan, protams, ir daudzi citi gaisa piesārņotāji, kas ietekmē cilvēku veselību, parasti ir jākoncentrējas uz šāda veida daļiņām, jo ir konsekventi zinātniski pierādījumi par to negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību.
DW ar partneriem analizēja satelītu datus no Copernicus Atmosfēras uzraudzības dienesta (CAMS).
Noskaidrojās, ka 2022. gadā gandrīz visi Eiropā — 98% cilvēku — dzīvoja apgabalos, kur smalko cieto daļiņu (parasti saīsināti kā PM 2,5) koncentrācija pārsniedza PVO noteikto robežu.
PVO iesaka, ka gada vidējā smalko daļiņu piesārņojuma koncentrācija nedrīkst pārsniegt piecus mikrogramus uz kubikmetru gaisa. Mikrograms ir tūkstoš reižu mazāks par miligramu.
Piesārņojuma līmenis dažādos Eiropas reģionos ir atšķirīgs. Īpaši smags tas var būt daļās Centrāleiropā, Po ielejā Itālijā un lielākās metropoļu teritorijās, piemēram, Atēnās, Barselonā un Parīzē.
Jau iepriekš ziņots par augstu gaisa piesārņojuma līmeni atsevišķās Eiropas pilsētās, taču šī jaunā datu analīze piedāvā pirmo Eiropas mēroga piesārņojuma salīdzinājumu dažādos reģionos.
Datus izmantoja, lai identificētu divas vietas ar līdzīgām problēmām, bet atšķirīgu perspektīvu.
Itālijas ziemeļos piesārņojuma līmenis ir augsts un, šķiet, tāds arī paliek. Polijas dienvidos arī tas ir augsts, taču šķiet, ka samazinās.
Gaisa kvalitāte Eiropā kopumā ir labāka nekā citos pasaules reģionos.
Piemēram, Indijas ziemeļu pilsētās, piemēram, Ņūdeli, Varanasi un Agrā, vidējās PM 2,5 vērtības var sasniegt pat 100 mikrogramus uz kubikmetru. Eiropā mūsu dati liecina par piesārņojuma līmeni līdz 25 mikrogramiem uz kubikmetru. Bet pat Eiropas salīdzinoši zemākā līmenī piesārņojums var būtiski ietekmēt cilvēku veselību.
Eiropas jaunie gaisa kvalitātes noteikumi atļautu gada vidējo koncentrāciju 10 mikrogramus smalko cieto daļiņu uz kubikmetru gaisa. Eiropas Parlamenta Vides komiteja bija ierosinājusi pieņemt PVO ieteikumus, kas ir stingrāki, nosakot piecus mikrogramus smalko daļiņu uz kubikmetru gaisa.
Veselības pētnieki un vides speciālisti apgalvo, ka jaunajiem Eiropas gaisa kvalitātes noteikumiem ir jāatspoguļo PVO vadlīnijas, taču atzīst, ka tas būtu izaicinājums.
ES ierobežojumi attiecas ne tikai uz veselību, bet arī uz ekonomiskiem argumentiem, turpretim PVO ierobežojumus nosaka eksperti, kas ņem vērā tikai veselības aspektu.
2023. gada februāra vidū daudzas pilsētas Itālijas Po ielejā bija piesārņotas. Īpaši cieta Lombardijas un Veneto reģioni. Saskaņā ar Copernicus pētnieku datiem, koncentrācija tādās pilsētās kā Milāna, Padova un Verona pieauga virs 75 mikrogramiem uz kubikmetru.
Daļēji vainojama ģeogrāfija: reģionu ieskauj kalni un apgabalā ir iesprostoti intensīvās satiksmes, rūpniecības, lauksaimniecības emisiju un dzīvojamo māju apkures radītais piesārņojums.
Vides aģentūras ziņo, ka piesārņojuma izraisītu slimību dēļ katru gadu priekšlaicīgi mirst daudzi tūkstoši cilvēku.
Ja Eiropas lielākās pilsētas spētu sasniegt piecu mikrogramu uz kubikmetru mērķi, pētnieki secināja, ka katru gadu ar piesārņojumu saistīto nāves gadījumu skaits būtu par 100 000 mazāks.
Polija tikmēr atbrīvojas no ogļu krāsnīm un uzlabo gaisa kvalitāti. Dažās Polijas daļās piesārņojuma līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā. Bet tie ir nepārtraukti samazinājušies kopš 2018. gada — pirmā gada analizētajos datos.
Dodieties uz Krakovu, otro lielāko pilsētu valstī. Vēl 2018. gadā reģionā gada piesārņojuma līmenis bija gandrīz 25 mikrogrami uz kubikmetru. Līdz 2022. gada beigām tas bija samazinājies par vairāk nekā 20%. Piesārņojums samazinājies arī kaimiņu pilsētās Katovicē, Glivicē un Tihī, kā arī Poznaņā un galvaspilsētā Varšavā.
Uzlabojumi tika veikti pēc tam, kad Polijas varas iestādes uzsāka mājsaimniecību apkures sistēmu modernizācijas plānu. Process ilgst jau desmit gadus. Ir nomainīti gandrīz 800 000 krāšņu, bet vēl ir palikuši aptuveni 3 miljoni. Tas ir lēns process.
Saskaņā ar 2022. gada Eirobarometra aptauju lielākā daļa eiropiešu gaisa piesārņojuma izraisītas elpceļu slimības šobrīd uzskata par nopietnu problēmu.
Lai gan daudzi respondenti teica, ka viņi nejūtas pietiekami informēti par pašreizējiem standartiem, lielākā daļa to, kas to zina, uzskata, ka gaisa kvalitātes noteikumi būtu jāpastiprina.
