Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Gunārs Nāgels: Klimats, vīruss vai karš? Notiekošais progress ieroču attīstībā liek atkal bažīties 16

Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164
Lasīt citas ziņas

Mūsu civilizācijai ir trīs eksistenciāli draudi – globālā sasilšana, vīrusa pandēmija un kodolkarš. Par pirmajiem diviem daudz runā, bet pēdējais ir palicis ārpus karstākām populārām pārrunāšanas tēmām kopš Aukstā kara beigām.

Bet tas nekur nav pazudis, un tagad notiekošais progress ieroču attīstībā liek atkal bažīties.
CITI ŠOBRĪD LASA

Kā mēs vispār tiekam galā ar draudiem? Var būt trīs veidu rīcība – noliegt draudu esamību, krist panikā un bezjēdzīgi spārdīties visos virzienos vai mērķtiecīgi darboties, lai briesmas novērstu. Tikai pēdējā rīcība dod cerības sekmīgi pārvarēt draudus.

Globālajai sasilšanai ir gan noliedzēji, gan tie, kuri ir gatavi rīkoties. Noliedzējus var pa daļai saprast, jo katastrofālās sekas būs nākotnē, bet rīcība ir vajadzīga uzreiz. Lai saprastu aprēķinus, uz kuriem balstās klimata prognozes, ir vajadzīgi daudzi gadi, studējot matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, un vajadzīga sadarbība starp dažādu jomu speciālistiem.

Zināšanas un aprēķini par klimatu visu laiku uzlabojas, bet jau labu laiku ir bijis skaidrs, ka draud katastrofālas klimata pārmaiņas, kuras izraisa cilvēku darbība.

Par spīti zinātniskai vienprātībai par globālo sasilšanu, tiek izplatīti visādi vienkāršoti un dažreiz acīmredzami kļūdaini argumenti, kāpēc nenotiekot tas, kas notiek. Tāpat ar bieži acīmredzami kļūdainiem apgalvojumiem tiek mēģināts bremzēt atrisinājumus, tostarp pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Globālā sasilšana ir nākotnes problēma, kura prasa šodienas rīcību, bet kovida pandēmija ir šodienas problēma. Cilvēki reāli mokās un mirst šodien. Latvijas slimnīcas jau ierobežo palīdzību, ko var sniegt citiem slimniekiem, un nevakcinēto dēļ noteikti mirs cilvēki ar citām kaitēm.

Ja var kāds uzkāpt uz paaugstinājuma un ar megafonu blakus smaidošam Aināram Šleseram dziedāt “Pandēmija kā tāda neeksistē”, turklāt ar tekstu “Esam visi dzīvi un veseli”, tad rodas jautājums – kurā realitātē dzīvo visi aplaudējošie klātesošie?

Ir daudzi pandēmijas noliedzēji, bieži ar detalizētiem, bet kļūdainiem pamatojumiem, bet, no otras puses, dažreiz liekas, ka atrisinājumus veido panikā kritušie, nelietojot vēso saprātu. Diemžēl mēģinājumi loģiski paskaidrot lietas par pandēmiju var pazust starp runātāju un medijiem. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologa, Latvijas Universitātes profesora Ugas Dumpja centieni paskaidrot, kāpēc pakāpeniski pieaugs arī vakcinēto īpatsvars starp Covid-19 inficētajiem, LETA ziņojumā bija zaudējis savu spēku, ko arī liecina daudzie komentāri.

Reklāma
Reklāma

Pandēmijas drauds, protams, nav tikai kovids. Var paredzēt, ka būs arī citi, jauni vīrusi, un jācer, ka mēs būsim iemācījušies, kā efektīvāk cīnīties pret tiem.

Kodolkara drauds nav nekur pazudis, to arī liecina aizdomas, ka padomju laikā radītā “Perimetra” sistēma (cистема “Периметр”) varētu vēl būt aktīva šodienas Krievijā.

Angliski to nosauca par “Mirušo roku” (“Dead Hand”), jo tā ļāva gandrīz automātiski palaist visas kodolraķetes, ja sensoru sistēma secinātu, ka ir noticis kodoluzbrukums un pārtrūkusi komunikācija ar valsts vadību. Jaunie hipersoniskie ieroči un iespējamie ieroči orbītā virs Zemes var tikai veicināt nestabilitāti.

Kurš tad būs – lēnā, neatvairāmā globālās sasilšanas nāve, iznīcinošā pandēmija ar jaunu vīrusu vai pēkšņais kodolkarš? Ja esam prātīgi, tad neviens no minētajiem. Bet ja neesam…

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.