Viena no karastāvokļa iezīmēm bija cenzūras pastiprināšanās. Cenzori darbā 20. gados.
Viena no karastāvokļa iezīmēm bija cenzūras pastiprināšanās. Cenzori darbā 20. gados.
Arhīva foto

Iekšlietu ministrijas “melnais kabinets”. Kad tas pastāvēja un ar ko tajā nodarbojās? 0

Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Baisi izkāmējusi, pārgurusi, nošņurkusi nelaimes čupiņa!” mammas dalās pieredzē, kādā stāvoklī bērni atbraukuši no Dziesmu svētkiem 163
Kokteilis
Burvīgi pēc dabas! Tie, kas dzimuši šajos datumos, viegli iegūst to, ko vēlas
Veselam
Centies zaudēt svaru, bet nesanāk? Iespējams, tavam organismam trūkst šo 6 vitamīnu, kas var būtiski ietekmēt vielmaiņas darbību
Lasīt citas ziņas

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1921. gada 2. martā

Sociāldemokrāts

“Melnie kabineti” Latvijā. Visiem vēl labi atmiņā kara laiku “melnie kabineti”, kuri pastāvēja pie pasta iestādēm un kuros iekšlietu ministrijas aģenti nodarbojās ar pilsoņu korespondences caurlūkošanu un it sevišķi politiski neuzticamo.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visu Latvijas politisko partiju programmās kā viena no pirmām prasībām stāv “korespondences neaizskaramība”, bet kā tad stāv ar šo ideālo prasību pie mums Latvijā?

Satversmes Sapulces budžetu komisijā pasta virsvaldes galvenais direktors paskaidroja, ka Latvijā pastāvot tik kara cenzūra, bet ne iekšlietu ministrijas.

Turpretim iekšlietu ministrijas budžetā ierēdņu kategoriju sarakstā minēti trīs pasta cenzori – divi Rīgā, viens Liepājā.

Interesanti būtu zināt, vai pasta resora vadošās personas patiešām nezin, ka bez kara cenzūras Latvijā pastāv arī iekšlietu ministrijas “melnais kabinets”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.