Viena no karastāvokļa iezīmēm bija cenzūras pastiprināšanās. Cenzori darbā 20. gados.
Viena no karastāvokļa iezīmēm bija cenzūras pastiprināšanās. Cenzori darbā 20. gados.
Arhīva foto

Iekšlietu ministrijas “melnais kabinets”. Kad tas pastāvēja un ar ko tajā nodarbojās? 0

Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kokteilis
Šīs preces padomju laikā tika uzskatītas par amorālām: tās veikalā pirka ar nosarkušu seju
Jābūt gatavai ne tikai somai: 10 lietas krīžu vai kara situācijās, par kurām daudz nerunā, bet var glābt dzīvību 1
Tuvākajā laikā Tramps gatavojas Aleksandram Lukašenko pasniegt “īpašu dāvanu”
Lasīt citas ziņas

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1921. gada 2. martā

Sociāldemokrāts

“Melnie kabineti” Latvijā. Visiem vēl labi atmiņā kara laiku “melnie kabineti”, kuri pastāvēja pie pasta iestādēm un kuros iekšlietu ministrijas aģenti nodarbojās ar pilsoņu korespondences caurlūkošanu un it sevišķi politiski neuzticamo.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visu Latvijas politisko partiju programmās kā viena no pirmām prasībām stāv “korespondences neaizskaramība”, bet kā tad stāv ar šo ideālo prasību pie mums Latvijā?

Satversmes Sapulces budžetu komisijā pasta virsvaldes galvenais direktors paskaidroja, ka Latvijā pastāvot tik kara cenzūra, bet ne iekšlietu ministrijas.

Turpretim iekšlietu ministrijas budžetā ierēdņu kategoriju sarakstā minēti trīs pasta cenzori – divi Rīgā, viens Liepājā.

Interesanti būtu zināt, vai pasta resora vadošās personas patiešām nezin, ka bez kara cenzūras Latvijā pastāv arī iekšlietu ministrijas “melnais kabinets”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.