Ko nozīmē emocionālā atkarība? 5
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Savā ziņā mēs visi esam atkarīgi no citiem un viegli ievainojami. Tomēr citi cilvēki mums ir nepieciešami.
Mums visiem vajadzīga mīlestība un lai mūs pieņemtu tādus, kādi esam.
No otras puses – mums vajadzīga brīvības sajūta, personības autonomija. Mēs visi periodiski esam emocionāli izsalkuši un emocionāli pārņemti – tas ir normāli. Tomēr „izbadējies” atšķiras no „ilgstoši cietis badu”.
Nav emocionāli “neatkarīgu” cilvēku, mums visiem nepieciešams emocionāls „ēdiens”. Bet ir cilvēki, kas ir sāpīgi emocionāli atkarīgi un „metas” uz emocionālo barību, „sapņo par to”, mēģina to „ātri aprīt”, iegūt sev šādas “pārtikas” avotus.
Cits variants – noniecina to, iznīcina, mēģina “aizmirst par tās esamību”.
Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Olga Lugovaja – Stepaško portālā psy-practice.com uzsver, ka emocionālās atkarības tēls ir nepārprotams.
Tas ir bads, tukšums un emocionāls vājums.
Emocionāli izbadējies cilvēks “metas” uz citu dvēseles siltumu. Ja viņš “pagaršojis” pret sevi izpausto labvēlību un siltumu, cenšas kontrolēt šo labo sajūtu avotu, kļūst apsēsts ar ideju par attiecībām, kuras viņš kontrolētu.
Ķermenim ir ēdiens. Un dvēselei ir ēdiens. Dvēseles ēdiens ir komunikācija, emocionāls siltums, pieņemšana, līdzdalība, kopīga pieredze, jušana līdzi, līdzāspastāvēšana.
Jums var šķist, ka jūsu problēmas un neveiksmes ir pilnīgi atšķirīgas no „emocionālā bada”, „emocionālā vājuma” vai „savas sāta devas meklēšanas”.
Bet, ja būdams pieaudzis, tu:
– regulāri esi ar kaut ko neapmierināts, pat ciet un apskaud tos cilvēkus, kuriem viss ir labi;
– gadiem ilgi ciet no “nelaimīgas mīlestības”;
– tev visu laiku ir “sarežģītas un mulsinošas attiecības”;
– tev ir „nebeidzama vientulība”;
– esi „bezspēcīgs pretoties apstākļiem”;
– visu laiku esi kādam kaut ko parādā un „ļoti atbildīgs” par uzticēto;
– tu padari citus cilvēkus (darbinieki, bērni, sieva, vīrs) no sevis atkarīgus, „piesaisti” cilvēkus sev;
– tu „sāpīgi pieķeries” un “nevari dzīvot” bez kāda cilvēka;
– tev pastāvīgi nepieciešama emocionāla (vai fiziska) stimulācija;
– tu esi kautrīgs, aizdomīgs, greizsirdīgs, viegli aizvainojams;
– tu visu laiku meklē un atrodi kādu, kam gribētu līdzināties;
– tu esi noraizējies, ātri satraucies un nepanes nenoteiktību;
– tu pārvērtē cilvēkus, un tad viņos vilies;
– tu ne vienmēr saproti, ko vēlies, un bieži vien izpildi citu vēlmes;
– tu bieži jūties kā “pret visiem” vai “pamests un nodots”;
– tu bieži ciet no sava kauna un skaudības, tērē daudz enerģijas, cenšoties to slēpt.
Ja dvēsele ilgu laiku pabijusi emocionālā badā, tā būs „izsalkusi un vāja”. Tāpat kā ķermenis pēc fiziska bada – vājš un viegli ievainojams.
Ilgi badojusies dvēsele kāri metas turp, kur to gaida emocionālā barība.
Cita iespēja – dvēsele „izvairās” no īstas tuvības, jo domā, ka nav tās cienīga vai baidās no jauna piedzīvot vilšanos, bieži vien neapzināti „aizstāvoties” pret attiecībām, kā no kaut kā „pārāk sarežģīta un nepieejama”.
Veselīga dvēseles barība ir:
Emocionālais siltums. Ja blakus ir dzīvs cilvēks, kurš vienkārši un bez nosacījumiem priecājas par tevi. Dažreiz šim nolūkam cilvēki iegādājas mājdzīvniekus. Briesmīgi, ja šim nolūkam “ievieš bērnus” – izmanto bērnus savai emocionālajai labsajūtai, piepildījumam.
Attiecību drošība. Kad varam dusmoties, skumt, nervozēt, slinkot, baidīties, slimot, atteikties – neriskējot “atbildēt par to” vai “būt par to vainīgi”. Visiem pieaugušajiem ir jāatbild par savu rīcību, ja šīs darbības rada patiesu (objektīvu) kaitējumu citiem. Bet jūtas un emocijas mums var būt jebkuras.
Autonomija. Citi atzīst mūsu neatkarību, patstāvību un brīvību būt pašiem.
Sapratne. Tas nozīmē, ka par atbildi uz saviem pārdzīvojumiem, mēs dzirdam vārdus vai redzam darbības, kas tiem atbilst.
Dvēseles komforts un emocionāls miers. Kad nav jācenšas citu labā, lai justos ar viņiem labi.
Rimta dzīve. Kad vari dzīvot savā ritmā un neciest no tā.
Komunikācija un radošums.
Par emocionālā siltuma, drošības sajūtas un pašcieņas “aizvietotājiem” parasti kļūst dažādas obsesīvas izpausmes – neatlaidīgi partnera meklējumi; pārmērīga aktivitāte (kas mijas ar apātiju un depresiju) vai pilnveidošanās; uzmācīga vēlme apprecēties, iepatikties vai uzvarēt; citas uzmācīgas, pārspīlētas domas, vēlmes un darbības – ēšana, badošanās, fitness, sekss, sabiedriskums, vientulība, krāšana, tīrības vai kārtības mīlestība, bailes vai idejas, jaunu lietu vai paziņu ieguve.
Ne velti saka: lielākais prieks ir cilvēciskas komunikācijas prieks.
