Šodien ieplānotais un atsevišķu pašvaldību rīkotais protesta brauciens pret administratīvi teritoriālo reformu šķērsošot vismaz 20 novadus un divas pilsētas, kustībai notiekot 15 dažādos maršrutos visas valsts teritorijā. Kopumā tikšot iesaistītas vairāk nekā 400 tehnikas vienības. Akcijas koordinators Pēteris Dimants vakar žurnālistiem stāstīja, ka kopumā protesta akciju atbalstot 40 pašvaldības, bet aktīvi piedalās 30 vietvaras (Latvijā kopā ir 118 pašvaldības). Akcijas dalībnieki plāno pārvietoties ar ātrumu 10 kilometri stundā, ievērojot 50 metru atstarpi starp transportlīdzekļiem un darbinot skaņas signālus. Attēlā: Strenču novada, Trikātas pagasta un Ēveles pagasta uzņēmēji ar smago tehniku un daži ar zirgiem pret administratīvi teritoriālo reformu protestēja Strenču centrā jau 24. februārī.
Šodien ieplānotais un atsevišķu pašvaldību rīkotais protesta brauciens pret administratīvi teritoriālo reformu šķērsošot vismaz 20 novadus un divas pilsētas, kustībai notiekot 15 dažādos maršrutos visas valsts teritorijā. Kopumā tikšot iesaistītas vairāk nekā 400 tehnikas vienības. Akcijas koordinators Pēteris Dimants vakar žurnālistiem stāstīja, ka kopumā protesta akciju atbalstot 40 pašvaldības, bet aktīvi piedalās 30 vietvaras (Latvijā kopā ir 118 pašvaldības). Akcijas dalībnieki plāno pārvietoties ar ātrumu 10 kilometri stundā, ievērojot 50 metru atstarpi starp transportlīdzekļiem un darbinot skaņas signālus. Attēlā: Strenču novada, Trikātas pagasta un Ēveles pagasta uzņēmēji ar smago tehniku un daži ar zirgiem pret administratīvi teritoriālo reformu protestēja Strenču centrā jau 24. februārī.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Koalīcija no pašvaldību reformas pretinieku traktoriem nebaidās 8

Protestējot pret jaunajā novadu kartē iezīmētajām pašvaldību robežām, pirms vairākiem mēnešiem ar smago lauksaimniecības tehniku pirmie ielās izbrauca Rūjienas un Naukšēnu uzņēmēji, kas savu – iekļaušanu Valmieras novadā – panāca. Viņiem sekoja lauksaimnieki Limbažu novadā, kā arī Strenčos, bet viņos parlamentārieši vairs tā neieklausījās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas
Ceturtdien, kad Saeima sāks 2. lasījumā skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un pašvaldību karti, reformas pretinieki ar lieljaudas tehniku izbrauks uz ceļiem visā Latvijā.

Tik vērienīga protesta akcija, kuras viens no pasākumiem plānots arī pie Saeimas, nav pieredzēta vairāk nekā desmit gadus – Ivara Godmaņa valdības laikā uz lielajiem ceļiem ar traktoriem izbrauca ar situāciju lauksaimniecības nozarē neapmierinātie zemnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Notiekošais vienaldzīgu nav atstājis arī Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš vēstulē Saeimas deputātiem norāda uz vairākiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā reformas īstenošanā. E. Levits, kurš šonedēļ tikās arī ar Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātiem, uzsvēra, ka pašvaldību reforma ir nepieciešama. Taču viņš aicina nodrošināt “visaptverošu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību pašvaldības līmenī”, vietējām kopienām pagastos un mazpilsētās saglabājot iespēju lemt par lokālās dzīves jautājumiem. Tas ir jau iepriekš apspriestais “nulles līmenis,” kura izveidošanu ierosināja Nacionālā apvienība.

Valsts prezidents uzskata, ka tas stiprinātu iedzīvotājos piederības sajūtu savai teritorijai un kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu.

Pēc E. Levita domām, tas būtu jāņem vērā, arī lemjot par pašvaldību robežām. Prezidents iesaka saglabāt iespēju pašvaldību vēlēšanās pieteikt ne tikai partiju, bet arī vēlētāju apvienību sarakstus. Tas ir jāregulē citā – Republikas pilsētu un novadu domju vēlēšanu likumā, kas arī tiek gatavots izskatīšanai 2. lasījumā. Daļa no prezidenta ieteikumiem attiecas uz Vietējo pašvaldību likumu, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl tikai gatavo iesniegšanai Saeimā.

Visu izšķir koalīcijas vairākums

Uz 2. lasījumu iesniegtos priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā speciāli izveidotā Saeimas komisija, kuru vada ministra Jura Pūces (“AP”) partijas biedrs Artūrs Toms Plešs, sāka skatīt janvāra sākumā. Komisija uzklausīja visas pašvaldības, taču šajās konsultācijās iniciatīvu uzņēmās opozīcijas deputāti Viktors Valainis (ZZS) un Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”), kuri iztaujāja arī VARAM pārstāvjus, cenšoties parādīt, ka ne visas robežas ir iezīmētas pamatoti. Lielā mērā jautājumu un atbilžu sesijas tika organizētas, zinot, ka daudzas pašvaldības plāno vērsties Satversmes tiesā, kas vērtēs sēžu protokolus.

Reklāma
Reklāma

No koalīcijas visaktīvāk komisijas darbā iesaistījās Jānis Dombrava (NA), kuram izdevās arī panākt jauna Saulkrastu novada izveidošanu, riskējot iemantot nelabvēļus Limbažu un Sējas novados, kuru iedzīvotāji negrib būt pie Saulkrastiem

. “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens diskusijās iesaistījās retāk, kam varētu būt savs skaidrojums – “JV” un tās partneri no reģioniem pārstāv galvenokārt lielos attīstības centrus, ap kuriem tiks veidoti jaunie novadi. Ēriks Pucens (“KPV LV”) aktīvāks kļuva sēdēs, uz kurām bija uzaicinātas pašvaldības no Kurzemes, kur deputāts dzīvo. Savukārt Andris Kazinovskis (JKP), kuram ir vislielākā pieredze pašvaldību darbā, teju katrā sēdē atkārtoja JKP prasību paredzēt otrā – reģionālā pārvaldes līmeņa – ieviešanu, bet balsojumos viņš lielākoties atturējās.

Taču komisijā, kurā ir divi opozīcijas, bet pieci koalīcijas deputāti, valdības partijām ir pārliecinošs vairākums.

Protestē, gatavojot būrus pūcēm

Nesen Latvijas Televīzija demonstrēja Kurzemes reģionālās televīzijas sagatavoto materiālu no Ances, kur iedzīvotāji, protestējot pret Ventspils novada apvienošanu ar Ventspils pilsētu, gatavoja būrus pūcēm, kas izraisa asociācijas ar ministra uzvārdu. Akcijas rīkotāji simboliski vēlas ielikt vienā no būriem reformas modeli, lai to nogremdētu pagrabā. Arī koalīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) bija ierosinājusi saglabāt Ventspilij lielas pilsētas statusu, to neapvienojot ar novadu, kas ir divas atšķirīgas pašvaldības.

I. Indriksone “Latvijas Avīzei” atzina, ka koalīcijā joprojām uzstās uz šo ierosinājumu, taču sēdē balsos par atbildīgajā komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem, “jo sliktākais, kas var notikt, ja deputāti, domājot par savām interesēm, sabalsotu tādu karti, kas vairs nekur nebūtu liekama”. Par Kandavas novadu, kas arī vēl cīnās par tā saglabāšanu, deputāte tik ļoti neuztraucas kā par Ventspils novadu, jo Kandavā esot spēcīga pašvaldība, kas savu ietekmi nezaudēšot arī Tukuma novadā.

Kandavas novada atstāšanu ierosināja “KPV LV”. Ē. Pucens apgalvoja, ka par šo priekšlikumu frakcija balsošot arī Saeimas sēdē.

Taču kopumā reformu partija atbalstot, jo, apmeklējot Lejaskurzemi, deputāts secinājis, ka iedzīvotāji vairs nejūt nepieciešamību doties uz novada domes ēku, ja pakalpojumus var saņemt ērtākā veidā. Politiķiem tikai esot jāskaidro cilvēkiem šī reforma. Arī Aldim Adamovičam (“JV”) esot savs atšķirīgs viedoklis – viņš, piemēram, uzskata, ka Varakļāniem vajadzētu būt nevis Vidzemē, bet Latgalē pie Rēzeknes novada.

Saulkrastu novada izveidošana nebija nepieciešama, “LA” pieļāva A. Adamovičs. Viņa ieskatā turīgie Pierīgas novadi, kuros ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un kas maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, varēja palikt esošajās robežās. Jāatgādina, ka lieli iebildumi bija pret Mārupes un Babītes apvienošanu bez ekonomiskā pamatojuma, bet tie palika Ikšķiles protestu ēnā. Taču sēdē A. Adamovičs balsošot tā, kā lēmusi atbildīgā komisija.

JKP frakcijas priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans atzina, ka arī JKP deputāti ne visam varot piekrist. Process arī bijis sasteigts, taču esot jāatceras, ka katra valdības partija pārstāv noteiktu vēlētāju daļu, kas uzticējusies šiem politiskajiem spēkiem. “Attīstībai/Par” jau vēlēšanu programmā bija paziņojusi par nodomu samazināt pašvaldību skaitu, bet protestos lielā mērā iesaistījušās Zaļo un zemnieku savienības pašvaldības.

Nosoda netaisnīgu attieksmi

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas tradicionāli ir atbildīga par vietējās reformas likumiem, šoreiz to sagatavošanā nepiedalās. Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) “LA” izteica gandarījumu par Valsts prezidenta E. Levita iesaistīšanos, jo neesot sajūtas, ka iedzīvotāju intereses tika ņemtas vērā. “Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu un ir grūti pieņemt netaisnīgu attieksmi, kāpēc vienas domes lēmums ir svarīgāks par citas tādas pašas pašvaldības lēmumu, kāpēc vienas aptaujas rezultātus ņēma vērā, bet citas – ne, tā sanaidojot pašvaldības un sašķeļot sabiedrību,” sacīja I. Goldberga.

Līdzīgs viedoklis bija arī Mārim Kučinskim (ZZS), kurš kā bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir sagatavojis agrākās reformas un piedalījies to apspriešanā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. “Kāpēc parādījās traktori? Tos nevar noorganizēt ne partijas, ne vietējie mēri – tā ir pašvaldību vietējo uzņēmēju iniciatīva. Kāpēc vajadzēja tracināt Pierīgu, kur ir spēcīgas pašvaldības, apvienojot Mārupi ar Babīti un Ādažus ar Carnikavu vai Ikšķili ar Ogri?” sacīja M. Kučinskis, norādot arī uz nesaprotamo Ventspils un Jelgavas novadu apvienošanu ar pilsētām, Rēzeknei ar ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu saglabājot šo statusu.

Viņš atzina, ka ministrs J. Pūce ar savu iebiedēšanas taktiku tomēr esot arī kaut ko panācis – pašvaldībām jau ir interese izteikt savus priekšlikumus.

ZZS balsos par pašvaldību interesēm, bet nav zināms, kā varētu rīkoties “Saskaņa”, kurai nav liela pārstāvniecība novadu vadībā, bet partijas vadītās pilsētas savu statusu saglabās. Pieredze liecina, ka komplicētās situācijās “Saskaņa” mēdz arī nebalsot vispār.

Par reformu atbildību ir uzņēmusies “Attīstībai/Par”, kuras frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pav­ļuts “LA” apsolīja ieklausīties protestētāju viedokļos, taču uzskata, ka J. Pūce un viņa kolēģi ir veikuši lielu darbu, skaidrojot reformas nepieciešamību un arī ieguvumus.

Reformas mērķis ir virzīties uz attīstības centriem, kuros varētu koncentrēt investīciju programmas.

Viņaprāt, šajā laikā ir izskanējis arī daudz maldinošas informācijas par reformas sekām, kurai neesot pamata. “Visus uzklausīsim, bet vienā brīdī ir jāpieņem politiskais lēmums. Skaidrs, ka, īstenojot valstiska mēroga reformu, katra un ikviena viedokli ņemt vērā nebūs iespējams,” sacīja D. Pavļuts.

Pārmaiņas pašvaldību reformas projektā

Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijā atbalstītie priekšlikumi, kas atšķiras no valdības piedāvājuma.

Ādažu novads

Bez Saulkrastu un Sējas novadiem, kuri iekļauti no jauna izveidotajā Saulkrastu novadā.

(VARAM piedāvājumā Ādažu novadā bija Ādaži, Carnikava, Saulkrasti un Sēja)

Saulkrastu novads

Saulkrastu un Sējas novadi, kā arī Skultes pagasts no Limbažu novada.

(VARAM piedāvājumā bija nedalīts Limbažu novads kopā ar Salacgrīvas un Alojas novadiem)

Krāslavas novads

Iekļauti Grāveru un Šķeltovas pagasti no Preiļu novadam pievienotā Aglonas novada.

(VARAM piedāvāja Aglonas novadu nedalītu pievienot Preiļu novadam).

Valmieras novads

Iekļauts Rūjienas un Naukšēnu novads

(VARAM piedāvājumā – Rūjiena un Naukšēni bija Valkas novadā)

Valkas novads

Iekļauts Ēveles pagasts no Valmieras novadam pievienotā Burtnieku novada un Trikātas pagasts no Valmieras novadam pievienotā Beverīnas pagasta.

(VARAM piedāvājumā Burtnieki un Beverīna nedalīti bija Valmieras novadā)

Pašreizējā administratīvi teritoriālās kartes projekta stadijā lielākās un mazākās pašvaldības (neņemot vērā lielās pilsētas) pēc iedzīvotāju skaita būtu:

Lielākie novadi

Jelgavas novads – 88 000 iedzīvotāji

Ogres novads – 57 700 iedzīvotāji

Valmieras novads – 47 700 iedzīvotāji

Mazākie novadi

Valkas novads – 11 800 iedzīvotāji

Līvānu novadi – 10 800 iedzīvotāji

Saulkrastu novads – 10 800 iedzīvotāji

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.