Kosovas policija patrulē pie Jarinjes robežpunkta, kur etniskie serbi sarīkojuši protesta akciju.
Kosovas policija patrulē pie Jarinjes robežpunkta, kur etniskie serbi sarīkojuši protesta akciju.
Foto: Valdrin Xhemaj/EPA/SCANPIX

Kosova aizliedz iebraukšanu automašīnām ar Serbijas reģistrācijas numura zīmēm 2

Serbijas varasiestādes paziņojušas par trīs Kosovas policijas darbinieku aizturēšanu valsts teritorijā, bet Priština apsūdzējusi Belgradu policistu nolaupīšanā un aizliegusi iebraukt valstī automašīnām ar Serbijas reģistrācijas numura zīmēm.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Serbijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka aizturētie Kosovas policisti atradās apmēram 1,8 kilometru attālumā no savas valsts robežas, viņiem bija ieroči, arī automāti, tomēr aizturēšanai viņi nepretojās.

Kosova noliedza, ka tās policisti ir pārkāpuši Serbijas robežu. Iekšlietu ministrs Dželals Svečlija paziņoja, ka policisti nolaupīti patrulēšanas laikā, kad atradās 300 metrus savas robežas pusē, savukārt premjerministrs Albins Kurti apsūdzēja Serbijas spēkus par iebrukumu Kosovas teritorijā, tādēļ Kosovas varasiestādes aizliedza iebraukšanu valstī automašīnām ar Serbijas reģistrācijas numura zīmēm, kā arī izteica aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai “steidzami palielināt spiedienu uz Serbiju”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Belgrada aicināja starptautiski izmeklēt notikušo, tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs apsūdzēja Kosovu kūdīšanā uz vardarbību.

“Balkānos ir cilvēks, kurš par katru cenu vēlas sakūdīt konfliktu – un tas ir Albins Kurti,” Vučiča teikto citē ziņu aģentūra “Reuters”.

Maija beigās situācija serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos saasinājās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.

Par neseno saspīlējuma pieaugumu Serbija vaino Kurti valdību, kas nenodrošinot Kosovā dzīvojošajiem serbiem teritoriālās autonomijas tiesības.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.