Foto: TASS/Scanpix/LETA

Kovida dēļ valsts slimnīcām parādā miljonus. Kura institūcija vainīga? 7

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Šarma karalienes: šī gada 10 iekārojamākās latviešu dāmas MI skatījumā
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzes un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi! 86
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Lasīt citas ziņas

“Kopš gada sākuma mūsu slimnīcā ir ārstēti 730 Covid-19 pacienti, bet valsts palikusi parādā 1,1 miljonu eiro,” stāsta Vid­zemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. Veselības ministrija nav spējusi norēķināties par kovida slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām, par intensīvās terapijas medicīniskajām manipulācijām, testiem kovida diagnosticēšanai, pacientu transportēšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām lietām, bez kurām šiem pacientiem nav iespējams atveseļoties.

Pagājušajā kovida vilnī Vidzemes slimnīcas maksimālā jauda bija gandrīz 60 gultas, kā arī sešas intensīvās terapijas gultas, bet laikā, kad visu valsti pārņēmusi koronavīrusa deltas mutācija, jārēķinās, ka ļoti smagi slimu pacientu skaits, kuriem vajadzēs intensīvo terapiju, var palielināties, uzskata slimnīcas vadītājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tātad, jo vairāk pacientu tiks ārstēts, jo veidosies arvien lielāks valsts parāds, un līdz ar to var būt arvien lielāka neieinteresētība uzņemt kovida slimniekus.

“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde atved pacientu, mēs pasakām, ka visas gultas jau ir aizpildītas, taču tik un tā ir jāuzņem, jo tiek uzskatīts, ka gan jau mēs vēl kādu atradīsim. Sajūta tāda, it kā strādātu slimnīcā, kas būvēta no gumijas. Var jau saprast, situācija pandēmijas laikā nekur nav vienkārša, tomēr gribētos, lai valsts līmenī tiktu vienkāršotas birokrātiskās procedūras, kas liek milzīgus šķēršļus, lai laikus varētu saņemt to naudu, ko valdība ir piešķīrusi.

Piemēram, par kovida testu iegādi, sākot no marta, esam iztērējuši gandrīz 100 tūkstošus eiro, bet kompensāciju tā arī joprojām neesam saņēmuši. Ministrija ir apsolījusi, ka samaksās, bet pusgadu nekas nenotiek.

Lai saņemtu finansējumu, regulāri mums prasa sīkas atskaites. Jāatskaitās par katru cimdu sortimentu, jākopē pavadzīmes ar visām cenām, par katru kovida pacientu, par katru kilometru. Mēs visur pievienojam attaisnojošos dokumentus. Tas pats arī par ieguldītajām investīcijām – katrs rēķins, līgumi, visi bankas dokumenti…” stāsta Muskovs.

Slimnīca tērē savus uzkrājumus, tajā skaitā arī, lai samaksātu mediķiem piemaksas par kovida slimnieku ārstēšanu. Tiesa, ar ārstiem un medicīnas māsām valsts norēķinās ar trīs četru mēnešu nobīdi, nevis kavējoties pusgadu, kā tas ir ar citiem izdevumiem.

“Noraktās” neattiecināmās izmaksas

Līdzīga situācija ir visās septiņās reģionālajās slimnīcās, kur tiek ārstēti Covid-19 pacienti.

Arī Daugavpils reģionālajai slimnīcai valsts parāds pārsniedz miljonu eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka par pusgadu parāda summa ir sasniegusi 420 tūkstošus eiro par aizsarglīdzekļiem pret inficēšanos ar koronavīrusu, pacientu transportēšanu, virsstundām personālam, atverot papildu posteņus.

Reklāma
Reklāma

Šai naudas summai jāpieskaita vēl 630 tūkstoši eiro par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļā no marta līdz jūlijam ieskaitot. Arī viņš uzskata, ka galvenā problēma ir sarežģīta birokrātiskā procedūra valsts pārvaldē – kamēr apstiprina, izskata, piešķir līdzekļus, viss bremzējas pusgadu.

“Sāksies jaunais kovida vilnis, vēl straujāk izlietosim gan aizsarglīdzekļus, gan preparātus un visu pārējo, bet Veselības ministrija ar mums vēl nav norēķinājusies par iepriekšējo vilni. Pagājušajā vasarā tieši ministrijas solījums visu kompensēt mūs stimulēja maksimāli paplašināt iespējas ārstēt Covid-19 pacientus. Bet vēlāk tika pateikts, ka izmaksas, ko ieguldījām gan mēs, gan Liepājas, gan Valmieras slimnīcas, ir neattiecināmās.

Tās neesot bijušas nepieciešamas valstij kopumā, bet vietējo slimnieku ārstēšanai. Rakstīju finanšu ministram Reiram un arī veselības ministram Pavļutam, ja turpmāk būs tāda attieksme pret reģionālo slimnīcu, mēs ārstēsim tikai sava reģiona kovida slimniekus. Līdz šim pie mums veda pacientus ne tikai no Latgales, bet arī Vidzemes un Zemgales,” stāsta slimnīcas vadītājs.

Jelgavas pilsētas slimnīcai nesamaksātais parāds ir 252 000 eiro. Nav samaksāts par medicīniskajām iekārtām kovida gultu nodrošināšanai, pacientu novērošanas monitoriem, elpināmajiem aparātiem, perfuzoriem, pārvietojamām rentgena iekārtām, ultrasonogrāfiem, kā arī intensīvās terapijas palātu uzturēšanu. “Pie mūsu finanšu apgrozījuma pagaidām spējam paciest, ka šī nauda nav samaksāta. Mums ir izveidojies neliels līdzekļu uzkrājums, kaut kādā veidā noamortizējam šo problēmu,” skaidro slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga.

Aizvadītā gada nogalē pēc VM lūguma papildu 15 gultas kovida slimnieku ārstēšanai atvēra Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība, kas ir lokālā ārstniecības iestāde. Valdība slimnīcai Covid-19 nodaļas medicīniskajam un tehniskajam aprīkojumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 150 tūkstošus eiro, taču, kā pastāstīja apvienības valdes pārstāve Alīda Vāne, nauda tā arī neesot saņemta.

Slimnīcu vadītāji uzskata, ka laikā, kad valsts nespēj samaksāt slimnīcām, kad ar joni tuvojas nākamais kovida vilnis, dīvaini izskatoties, ka pilnā sparā norit pārbūves darbi valsts kapitālsabiedrībā –Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis sacīja, ka šī iemesla dēļ lielākā valsts slimnīca nespēšot uzņemt tik daudz pacientu kā iepriekš. Skaidrs, ka tas radīs problēmas un tā sauktā kapacitāte tiks meklēta reģionālajās slimnīcās.

Kura institūcija vainīga?

Ko par slimnīcām piešķirtajām, bet nesamaksātajām naudas summām saka Nacionālais veselības dienests (NVD), kuram slimnīcas regulāri sniedz atskaites?

“Kavējumi ar slimnīcu izdevumu apmaksu veidojas par tiem izdevumiem, kurus sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā par medicīnisko iekārtu un papild­aprīkojuma iegādi, izmantotajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, virsstundu apmaksu ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 ārstēšanā.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu Veselības ministrijai jāiesniedz Finanšu ministrijā (FM) līdzekļu pieprasījums atbilstoši faktiskajām izmaksām. Tas nozīmē, ka slimnīcas iesniedz NVD atskaites par augstākminētajiem izdevumiem, kurus NVD darbinieki izskata un atskaišu kopsavilkumus iesniedz Veselības ministrijā pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tālākai virzīšanai.

Diemžēl šo pieprasījumu izskatīšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, līdz ar to laiks no pieprasījumu iesniegšanas ministrijā līdz finansējuma saņemšanai ir ar laika nobīdi,” skaidroja NVD komunikācijas nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Piemēram, FM izdotais rīkojums apmaksāt mediķu virsstundu darbu no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir izdots 19. augustā.

No veselības ministra Daniela Pavļuta komentāru par šo problēmu “Latvijas Avīzei” neizdevās saņemt, bet FM komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis skaidroja, ka visi VM iesniegtie finanšu pieprasījumi, kas skar kovidu, esot prioritāri un tiekot izskatīti pāris dienu laikā. Kuras ir tās gausās institūcijas, kuru dēļ slimnīcām solītā nauda ir jāgaida pusgadu, tā arī netika atklāts.

Pieprasītais un samaksātais

* Kopumā Nacionālais veselības dienests nosūtījis pieprasījumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem par 38 142 808 eiro.

* Šobrīd jau saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – 19 944 048 eiro.

* Pagaidām vēl nesaņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – 17 083 069 eiro.

AVOTS: Nacionālais veselības dienests

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.