“Krāpnieks zvana, nosauc gan vārdu pareizi, gan manus dzimšanas datus!” Vīrietis brīdina, ka viltus VSAA darbinieki paliek viltīgāki 0
Telefonkrāpnieki kļūst arvien nekaunīgāki un, kā liecina cilvēku pieredze sociālajos tīklos, reizēm viņu rīcībā jau ir pārsteidzoši precīza informācija – vārds, uzvārds un pat dzimšanas dati.
Tas sarunu padara daudz ticamāku, taču arī šādās situācijās svarīgi nezaudēt modrību un nekādā gadījumā neatklāt personas kodu, bankas datus vai citu sensitīvu informāciju. Lūk, kāds krāpnieku jaunākais upuris dalījies ar pieredzi soctīklos, saņemot aizdomīgu zvanu no cilvēkiem, kas uzdevušies par VSAA pārstāvjiem.
“Labs. Krāpnieki tikko zvanīja (kas it kā nebūtu nekas jauns), bet šoreiz man nosauca gan vārdu pareizi, gan manus dzimšanas datus. Personas koda otrās puses gan viņiem nebija – to mēģināja dabūt no manis, jo “VSAA sūta soda vēstuli” un viņai vajagot, lai “piereģistrētu mani kā saņēmēju”.
Stādījās priekšā kā Omniva. Krieviski. Kad saprata, ka nedabūs, nometa klausuli. 5 min novilku sarunu.
Nebūtu man jāstrādā, gan jau būtu vairāk pacenties novilkt vēl kādu minūti ilgāk.”
Jau ziņots, ka TV24 raidījumā “Preses klubs” vadībzinātnes doktors un TMERC valdes loceklis Valters Bolēvics uzsvēra kritiskās domāšanas nozīmi, runājot par telefonkrāpnieku aktivitāti.
V. Bolēvics raidījumā dalījās ar personīgu pieredzi, stāstot, ka nesen saņēmis zvanu no Zviedrijas numura. Atbildot angliski, viņš pretī izdzirdējis krievu valodu, bet zvanītājs apgalvojis, ka pārstāvot Latvijas sociālo dienestu. Saruna beigusies dažu sekunžu laikā, jo šāda situācija uzreiz radījusi aizdomas.
Viņš norādīja, ka cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem, ja zvans pienāk no ārvalstu numura, saruna notiek citā valodā un zvanītājs uzdodas par Latvijas valsts iestādi. Pēc Bolēvica teiktā, valsts iestādes ar iedzīvotājiem sazinās valsts valodā un svarīgu informāciju nosūta oficiālā kārtībā.
Runājot par krāpniecības apmēriem, Bolēvics atgādināja, ka pērn telefonkrāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši aptuveni 13 miljonus eiro. Viņš uzsvēra, ka tā ir ievērojama summa un ka liela daļa cietušo ir seniori.
Bolēvics skaidroja, ka krāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos, vientulību un vēlmi aprunāties. Seniori nereti kļūst par vieglāku mērķi, jo krāpnieki viņus psiholoģiski apstrādā un izmanto situācijas, kurās cilvēks nejūtas droši vai vēlas saņemt padomu.
Viņaprāt, šāda veida krāpniecība ir īpaši ciniska, jo tā vērsta pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bolēvics pieļāva, ka šādu krāpniecības mēģinājumu nākotnē varētu kļūt vēl vairāk, tāpēc sabiedrībai nepieciešama lielāka modrība un kritiskā domāšana.
