Ingūna Gulbe: Tā ir īslaicīga caurumu lāpīšana! 0

Pievieno LA.LV

Priekšvēlēšanu laikā daudzi lēmumi kļūst politiski, taču no ekonomikas viedokļa ar īslaicīgiem risinājumiem vien valsts problēmas nevar atrisināt. Tā TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, ekonomikas doktore Ingūna Gulbe.

RAKSTA REDAKTORS
“Lidmašīna bija teju nolaidusies uz skrejceļa, kad strauji uzņēma ātrumu” – Rīgas lidostā notikusi aizķeršanās reisā no Prāgas
90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
Kokteilis
Kārlis Streips publicējis negaidītu paziņojumu par būtiskām pārmaiņām dzīvē: “Droši vien mani aizturēs lidostās un atsūtīs atpakaļ uz Latviju”
Lasīt citas ziņas

Viņa uzsver, ka diskusijās par valsts budžetu Latvijā pārāk bieži uzmanība tiek koncentrēta uz vienu virzienu – kā palielināt nodokļus vai kā īslaicīgi kaut ko samazināt, lai sabiedrībai dotu atvieglojumu. Taču, viņasprāt, šāda pieeja bieži vien nozīmē tikai īslaicīgu “caurumu lāpīšanu”.

Gulbe norāda, ka pasaulē ir arī citi piemēri – valstis investē līdzekļus tādās jomās, kas nākotnē pašas sāk ģenerēt lielus ieņēmumus. Tādējādi budžeta problēmas var risināt ne tikai ar nodokļu celšanu vai īslaicīgām atlaidēm, bet ar gudriem ilgtermiņa ieguldījumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā piemēru viņa min ASV cilvēka genoma izpētes programmu, kas tika sākta 1990. gadā. Programma sākotnēji bija paredzēta 15 gadiem, un tās mērķis bija identificēt cilvēka gēnus, pētīt DNS ķēdes, kā arī ar to saistītos sociālos, ekonomiskos un juridiskos jautājumus.

Tomēr tehnoloģiju attīstības dēļ programmu izdevās pabeigt ātrāk – 13 gados. Vēlāk, 2011. un 2013. gadā, tika veikts šīs programmas ekonomiskais novērtējums. Pēc Gulbes teiktā, rezultāti bijuši iespaidīgi – katrs ieguldītais dolārs vēlāk devis aptuveni 141 dolāru atdevi.

Viņa uzsver, ka šāds ieguvums nav bijis tikai vienā šaurā nozarē. Genoma izpētes programma vēlāk ietekmēja medicīnu, veterināriju, biotehnoloģijas un plašāku bioekonomiku, radot jaunas iespējas un ienākumus vairākās jomās vienlaikus.

Gulbes ieskatā tieši šāda veida ilgtermiņa programmas ir tas, uz ko valstij būtu vairāk jāskatās. Ne tikai jāmeklē, kur pacelt nodokļus, un ne tikai priekšvēlēšanu laikā populistiski jāsamazina kāds maksājums, bet jādomā, kur ieguldīt, lai šī nauda pēc tam atgrieztos ekonomikā ar daudz lielāku pienesumu.

Viņa norāda, ka īslaicīgi politiski lēmumi var dot nelielu atvieglojumu, taču tie nerada sistēmisku risinājumu. Savukārt investīcijas zinātnē, tehnoloģijās, inovācijās vai citās perspektīvās nozarēs var dot ilgtermiņa atdevi un palīdzēt valstij aizvērt budžeta “caurumus” daudz jēgpilnākā veidā.

Gulbes vērtējumā Latvijai vajadzētu vairāk domāt šādā virzienā – nevis tikai par to, kā pārdalīt esošo naudu, bet arī par to, kā radīt jaunu ekonomisko vērtību, kas nākotnē dotu pienesumu gan budžetam, gan sabiedrībai kopumā.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.