Kremlis gatavo savus iedzīvotājus karam ar Igauniju? Propagandisti apgalvo, ka Tallina plāno uzbrukumu Krievijai 0
Krievijas valsts televīzija sākusi aktīvi biedēt savu auditoriju ar iedomātiem “draudiem” no Igaunijas, apgalvojot, ka Tallina gatavojoties “preventīvam triecienam” pret Krievijas Federāciju.
Ar šādām nepamatotām tēzēm televīzijas ēterā klajā nāca viena no Kremļa vadošajām propagandistēm Olga Skabejeva.
Viņu īpaši saniknojis tas, ka Kaja Kallasa — ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un bijusī Igaunijas premjerministre — solījusi turpināt apbruņot Ukrainu un paziņojusi, ka Eiropas Savienība netic Vladimiram Putinam.
Propagandistes neapmierinātību izpelnījies arī Igaunijas Ārlietu ministrijas aicinājums saviem pilsoņiem atturēties no ceļojumiem uz Krieviju, kā arī Tallinas lēmums palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5,4% no iekšzemes kopprodukta, lai stiprinātu valsts bruņotos spēkus.
“Un tieši tagad Igaunija jau nostiprina robežu ar mūsu valsti!
Civiliedzīvotāji gatavojas hipotētiskam konfliktam ar Maskavu!
Pierobežas rajonu iedzīvotāji būvē pazemes bunkurus, lai patvertos kodolkara gadījumā, un stājas tā dēvētajā Aizsardzības līgā, gatavojoties konvencionālam karam!” – sašutumu pauda Skabejeva.
Var tikai minēt, kāpēc Krievijas propaganda atkal izdomājusi stāstu par “draudu no Rietumiem” un kāpēc par šīs dezinformācijas mērķi ir izvēlējusies Igauniju.
Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ir skaidri parādījis šādas taktikas bīstamību.
Šādi “brīdinājumi” var tikt izmantoti, lai attaisnotu Krievijas agresiju.
“Vispirms tiek radīts ienaidnieka tēls, tad tas tiek pasludināts par agresoru, un visbeidzot tiek uzsākts “atbrīvošanas karagājiens”,” atzīmē “Telegram” kanāls NEXTA Live.
Līdzīgi kā daudzas citas valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, arī Igaunija pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā ir mērķtiecīgi sākusi stiprināt savas aizsardzības spējas. Šī rīcība ir loģiska atbilde uz Krievijas aizvien agresīvāko ārpolitiku.
Maskava jau vairākus gadus īsteno slēptu iebiedēšanas kampaņu pret Tallinu, kas izpaužas kiberuzbrukumos, spiegošanas operācijās, diversijās un dezinformācijas izplatīšanā sociālajos tīklos.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir izteicies, ka teorētiski Krievija varētu uzbrukt Igaunijai piecu līdz septiņu gadu laikā.
Tomēr viņš pauda pārliecību, ka šobrīd Kremļa diktators Vladimirs Putins šādu soli nespers.
