Kristians Ēdegors: Funkcionējošajā demokrātijā valdībai ir jādod balss opozīcijai, kritiskiem vai alternatīviem uzskatiem un “sabiedrības sargsuņiem” 2
Kristians Ēdegors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par demokrātiju ir jārunā! Situācija Latvijas kaimiņvalstī dienvidaustrumos mums visiem rada lielas bažas. Daudzi Baltkrieviju dēvē par “pēdējo Eiropas diktatūru”. Nesenās vēlēšanas nekādā ziņā nevar raksturot kā godīgas un brīvas.
Šķiet, balsošanas rezultāts ir izlemts jau iepriekš, un netika pieļauta neatkarīgu ārvalstu vēlēšanu novērotāju klātbūtne. Mēs jau agrāk esam redzējuši līdzīgas “maskētas vēlēšanas” daudzās citās totalitārās un nedemokrātiskās valstīs; valstīs, kuru nosaukumos bieži vien ir vārds “demokrātiska” vai “tauta”. Tomēr daži pasaules diktatori joprojām organizē vēlēšanas, lai iegūtu zināmu leģitimitāti.
Demokrātija ir daudz kas vairāk nekā tikai vēlēšanas.
Tā ietver cilvēktiesību un starptautisko saistību ievērošanu, ko ir apņēmušās visas ANO dalībvalstis. Tā nepieļauj varas iestādēm izmantot pārmērīgu varu pret saviem iedzīvotājiem. Tā ietver tiesiskumu un neatkarīgu tiesu sistēmu, etnisko, reliģisko, seksuālo un citu minoritāšu aizsardzību. Tā ietver brīvību un iecietību sabiedrībā.
Savā pasaules daļā mēs bieži runājam par vērtībām – Rietumu vērtībām vai ziemeļvalstu vērtībām. Šīs vērtības, kā arī starptautiskās normas, piemēram, ANO Harta, ir svarīgas, lai uzturētu un attīstītu mūsu sabiedrību un valstis pareizajā virzienā.
Diemžēl mēs redzam, ka daudzas valstis mēģina graut un pat atcelt šīs normas, arī Eiropā. Daži politiskie līderi mēģina ierobežot pilsonisko sabiedrību un veicināt tā dēvētās neliberālās demokrātijas. Vārda brīvība un organizēšanās brīvība ir svarīgi jebkuras demokrātijas elementi.
Mēs redzam, ka Baltkrievijas tautai šīs brīvības nav piešķirtas, un neliberālās demokrātijās līderi cenšas tās ierobežot. Tam jārūp mums visiem. Tādas pašas bažas mums ir jāizsaka, kad runa ir par kādas valdības mēģinājumu ierobežot tiesu sistēmas neatkarību vai brīvu, neatkarīgu mediju darbību.
Funkcionējošajā demokrātijā valdībai ir jādod balss opozīcijai, kritiskiem vai alternatīviem uzskatiem un “sabiedrības sargsuņiem”.
Šīs uzraudzības funkcijas ir neatkarīgai žurnālistikai, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un dinamiskai un aktīvai pilsoniskai sabiedrībai. Norvēģija ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalsta šīs funkcijas lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu.
Mums nevajadzētu būt akliem pret vēsturi, kaut arī vēsture neatkārtojas tieši tāpat. Trīsdesmitajos gados daudzās Eiropas valstīs ļoti polarizētā politiskajā vidē demokrātiskie principi un vērtības tika atstātas novārtā. Galēji fašistiskā un nacionālistiskā politiskā kustība auga un nāca pie varas.
Rezultāts bija katastrofāls. Šodienas situācija ir atšķirīga, bet mēs varam vērot līdzīgas tendences – pieaugošu popularitāti galēji populistiskām un ultranacionālistiskām kustībām un partijām. Dažas no tām sauc pēc “stipra līdera”.
Ziemeļvalstīs un Latvijā mums ir paveicies dzīvot sabiedrībās, kur mēs baudām demokrātiskās brīvības. Mums ir paveicies ar politiskajiem līderiem, kuri saprot, ko nozīmē demokrātija un kas ir nepieciešams, lai uzturētu un attīstītu mūsu politiskās sistēmas.
Taču mums jābūt saprātīgiem. Kad mēs paskatāmies apkārt, arī uz kaimiņvalstīm, tad redzam, ka šīs demokrātiskās vērtības nav nodrošinātas uz visiem laikiem.
Ir jāatgādina un pastāvīgi jāveicina pārbaudes un līdzsvars, pilnvaru dalījums un neatkarīgas publiskās iestādes. Šajās dienās mēs jūtam līdzi Baltkrievijas tautai. Tūkstoši un tūkstoši ir izgājuši ielās un pieprasījuši pārmaiņas vadībā un brīvas vēlēšanas. Viņi ir saskārušies ar vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu no valdošā režīma, kas jau ir zaudējis leģitimitāti iedzīvotāju vidū.
Varētu šķist, ka prezidents Lukašenko turas pie varas pilnīgi pretēji tautas gribai. Norvēģija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir mudinājusi Baltkrievijas valdību pārtraukt vardarbību pret protestētājiem un sākt dialogu ar opozīciju.
Mūsu baltkrievu kaimiņiem ir tiesības. Viņiem ir tiesības paust savu viedokli, netiekot vajātiem, spīdzinātiem vai aizturētiem. Viņiem vajadzētu būt tiesībām brīvi ievēlēt savus līderus. Viņiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā mums – dzīvot demokrātijā. Viņiem pienākas mūsu atbalsts.
Ir svarīgi, kā mēs varam sniegt šo atbalstu. Diplomātijas princips ir tāds, ka mēs nedrīkstam iesaistīties iekšējās politiskajās diskusijās. No otras puses, mēs nedrīkstam klusēt, kad redzam, ka valstis neievēro starptautiskās saistības un līgumus, ko tās ir apņēmušās. Kā norvēģu diplomāts es jūtu, ka tas ir viens no maniem pienākumiem veicināt demokrātijas idejas gan Latvijā, gan kādā citā valstī.
Galvenie starptautiskie cilvēktiesību līgumi sniedz vienotu atsauci par to, kas ir vai kam būtu jābūt pieņemamam starptautiskā līmenī. ANO, EDSO, NATO, Eiropas Padome, Eiropas Savienība visas ir balstītas uz demokrātijas vērtību un principu idejām. Mums vajag vairāk šo vērtību, nevis mazāk! Tā tam jābūt ir Baltkrievijā, kā arī Polijā, Ungārijā un Turcijā.
