Lieki piebilst, ka OMD vienības šādas prasības nespēj izpildīt. Tātad, lai šādus mērķus sasniegtu, pēc NATO Prāgas samita, kur noteica, ka prioritāri jāattīsta Ātrās reaģēšanas spēki un militāro nišas spējas, NBS komandieris viceadmirālis G.A.Zeibots 2003.gada maijā nāca ar loģisku priekšlikumu – minimizēt mobilizācijas mērķus, tātad jebko, kas saistās ar rezervistiem. Prioritāri tika nolemts koncentrēties uz NATO prasībām atbilstoši augsti profesionālu vienību – kājnieku brigādes, militāro nišu spēju un Zemessardzes novadu attīstību, Zemessardzes bataljonu specializāciju. Vienlaicīgi bija jāturpina atsevišķu Jūras un Gaisa spēku spēju paaugstināšana. Bija jāspēj atbildēt uz jautājumu – cik līdzekļu no valsts budžeta šo spēju sasniegšanā ir jāiegulda turpmākajos gados? 12
Aizsardzības ministra un NBS komandiera starpā bija vienota pārliecība, ka tā ir pareizā pieeja. Lai rastu atbildes, jau no 1999.gada, būdams aizsardzības ministrs, pieprasīju izstrādāt vidēja (4 gadu) un ilgtermiņa (12 gadu) NBS attīstības plānus, ar savu pieaicināto ASV, Lielbritānijas un atsevišķu latviešu izcelsmes atvaļinātu Rietumu militāro ekspertu palīdzību vairāku gadu garumā pakāpeniski tika ieviesta Plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas un izpildes kontroles sistēma. Tieši šie instrumenti NATO valstu ekspertu redzējumā, uz citu kandidātvalstu fona tika atzīti par Latvijas unikālā progresa stūrakmeņiem ceļā uz dalību NATO pamatu.
Rezultātā saskaņā ar NBS štāba aprēķiniem 2003.gada nogalē tika lēsts, ka sākot no 2005.gada līdz 2020.gadam jāinvestē aptuveni 1 miljards EUR iepriekš minētās Latvijas NBS komandvadības un komunikāciju sistēmu, izlūkošanas un gaisa telpas novērošanas, prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmu, mobilitātes un bruņu transporta, atbalsta ieroču sistēmu, strēlnieku bruņojuma un ekipējuma, citu materiālu iegādēm, kas ir NBS jaunā struktūras kaujas spēju pamats. Lai investīciju finansējums 1 miljarda EUR apjomā būtu pieejams, Latvijas valsts aizsardzības vajadzībām sākot no 2005.gada līdz 2020.gadam būtu bijis jāatvēl vismaz 2% no IKP, kā četras valdības, kurās biju aizsardzības ministrs, ieskaitot 7. un 8.Saeimas deputātus, solīja NATO kopš 1999.gada.
Tādējādi 15 gadu garumā, veicot minētās investīcijas būtu bijis iespējams Latvijas aizsardzības sistēmas pamatstruktūru, tas ir profesionālo daļu un lielu daļu Zemessardzes vienību pienācīgi apbruņot un apmācīt. Tādējādi Latvijas jaunā struktūra būtu ievērojams spēks, kas NATO ietvarā attur no iebrukuma agresīvu politiku piekopjošas kaimiņvalstis.
Pašreiz mēs zinām, ka tādu vai citādu iemeslu dēļ līdzekļi plānotajā apjomā Latvijas NBS struktūras regulāro vienību un pamatspēju attīstībai vairāk kā desmit gadu laikā nav investēti. Ekonomiskās krīzes gados NBS ir bijuši tikai uzturēšanas, nevis attīstības procesā. Kāds no tā ir secinājums OMD kontekstā?
Ja NBS struktūras aprēķinos 2003.gadā būtu paredzētas OMD principos sakņotas rezervistu vienības, tad to bruņojuma un ekipējuma uzkrāšanai to vajadzībām būtu bijis papildus jāinvestē finansējums un līdzekļi. Cik daudz? Tas ir atkarībā no tā cik kaujas spējīgas mobilizējamās vienības Latvija vēlētos izveidot. Šodienas kaujas apstākļos mēs vairs nevaram domāt I pasaules kara strēlnieku bataljonu kategorijās, kad pietika ar trīs komponentēm – Tēvzemes mīlestību, pašpuiku bezbailību un izsniegtu karabīni. Nekā cita latviešu strēlnieku rīcībā nebija. Tomēr no vēstures zinām, ka kaujās, kad Sibīrijas strēlnieki nedeva artilērijas atbalsta uguni, simtiem mūsu varonīgo puiku un vīru palika kritušo kara laukā. Tātad bruņojumam un atbalsta vienībām jau toreiz bija fundamentāla nozīme.
