Latvijā

Kristovskis: Obligātais militārais dienests kā panaceja?12

Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Foto – LETA

Ģirts Valdis Kristovskis; Aizsardzības ministrs (1998-2004); Zemessardzes pirmais komandieris (1991-1993)

Žurnālista Ģ.Vikmaņa Latvijas avīzes 5.janvāra rakstā Desmit gadi bez obligātā dienesta tika apskatīti dažādi viedokļi par obligātā militārā dienesta lietderību un tā pārtraukšanas desmitgadi. Cita starpā tika minēts, ka 2003.gadā, kad biju aizsardzības ministrs, Ģirts Valdis Kristovskis NBS profesionalizācijas plānu kontekstā it kā ir uzsvēris, ka neredzot iespēju atteikties no OMD. Nezinu, no kāda avota* cienījamais žurnālists ir šādu, it kā manu tā laika viedokli guvis, taču vēlos uzsvērt, ka manu pārliecību raksturo fakts, ka 2003.gada 8.jūlija Ministru kabineta sēdē, atbalstot manu viedokli, valdība pieņēma lēmumu par NBS vienību sastāvā esošo OMD karavīru aizstāšanu ar profesionāliem personālu nākamo 3-4 gadu laikā. Tā paša gada rudenī 8.Saeimas deputāti apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kurā NBS aizstāšana bija paredzēta. Savukārt 2007.gadā, kad aizsardzības ministrs bija A.Slakteris, šis process noslēdzās. Tik daudz precizējot notikumu gaitu OMD slēgšanas sakarā.

Tomēr dažās rindkopās vēlos paskaidrot, ka NBS regulāro vienību profesionalizēšana nebija kāds politisks untums vai NBS vadības tuvredzība, kā no atsevišķiem publiskās debates dalībnieku viedokļiem izskan. Lēmums radās un nobrieda 3-4 gadu garumā neskaitāmu domu apmaiņu, argumentu un aprēķinu procesā, kurā piedalījās, kā Latvijas, tā arī citu valstu profesionāli pieredzējuši speciālisti. Lai argumentēti spriestu par OMD lietderību bija un ir jāievērtē daudz un dažādu aspektu, taču paši galvenie fakti, kas runā par labu profesionālām regulāro spēku vienībām ir:

– Latvijas piederība pasaules varenākajai kolektīvās aizsardzības sistēmai NATO;
mūsdienu kaujas vešanas doktrīna un augstais tehnoloģiskais, bruņojuma, ekipējuma, vadības sistēmu, mehanizācijas, nodrošinājuma līmenis;
– karavīru profesionālā sagatavotība efektīvai darbībai modernos kaujas apstākļos
šo komponenšu izmaksas.

Dažos teikumos pavērtējot šos kritērijus redzam, ka augstākā prioritāte un ieguvums ir Latvijas dalība kolektīvās drošības sistēmā NATO, kas tika sasniegta 2004.gada sākumā. Tās kopējais spēks, nevis OMD vienību skaits Igaunijā, attur un savalda šo valstu potenciālo pretinieku, kuram ir gan fizisks, gan bruņojuma veidu un jaudas nospiedošs pārsvars jebkurā bruņoto spēku veidu komponentē un elementā. Ikvienam politiķim un militārajam stratēģim bija skaidrs, ka jākoncentrējas uz to mērķu sasniegšanu, kas sola lielāku drošību.

Ja to garantē dalība NATO, tas ir kolektīvās drošības sistēma, tad šim neapšaubāmi augstākajam mērķim, tika pakārtota ikviena cita šķietami svarīga militārā komponente, ieskaitot regulāro vienību komplektēšanas principus. Taču tas uzlika arī pienākumus, kopā ar sabiedrotajiem iesaistīties cīņā pret starptautisko terorismu. Līdz ar to pēc 11.septembra terora aktiem ASV sabiedroto kopējo spēju kontekstā NATO neapšaubāmi interesēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību:
– kaujas gatavības paaugstināšana;
– ekipējuma un bruņojuma atbilstību modernām mūsdienu prasībām;
– spēja sadarboties ar NATO vienībām, ka savā teritorijā, tā arī piedaloties starptautiskās militārās operācijās.

Lieki piebilst, ka OMD vienības šādas prasības nespēj izpildīt. Tātad, lai šādus mērķus sasniegtu, pēc NATO Prāgas samita, kur noteica, ka prioritāri jāattīsta Ātrās reaģēšanas spēki un militāro nišas spējas, NBS komandieris viceadmirālis G.A.Zeibots 2003.gada maijā nāca ar loģisku priekšlikumu – minimizēt mobilizācijas mērķus, tātad jebko, kas saistās ar rezervistiem. Prioritāri tika nolemts koncentrēties uz NATO prasībām atbilstoši augsti profesionālu vienību – kājnieku brigādes, militāro nišu spēju un Zemessardzes novadu attīstību, Zemessardzes bataljonu specializāciju. Vienlaicīgi bija jāturpina atsevišķu Jūras un Gaisa spēku spēju paaugstināšana. Bija jāspēj atbildēt uz jautājumu – cik līdzekļu no valsts budžeta šo spēju sasniegšanā ir jāiegulda turpmākajos gados?

Aizsardzības ministra un NBS komandiera starpā bija vienota pārliecība, ka tā ir pareizā pieeja. Lai rastu atbildes, jau no 1999.gada, būdams aizsardzības ministrs, pieprasīju izstrādāt vidēja (4 gadu) un ilgtermiņa (12 gadu) NBS attīstības plānus, ar savu pieaicināto ASV, Lielbritānijas un atsevišķu latviešu izcelsmes atvaļinātu Rietumu militāro ekspertu palīdzību vairāku gadu garumā pakāpeniski tika ieviesta Plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas un izpildes kontroles sistēma. Tieši šie instrumenti NATO valstu ekspertu redzējumā, uz citu kandidātvalstu fona tika atzīti par Latvijas unikālā progresa stūrakmeņiem ceļā uz dalību NATO pamatu.

Rezultātā saskaņā ar NBS štāba aprēķiniem 2003.gada nogalē tika lēsts, ka sākot no 2005.gada līdz 2020.gadam jāinvestē aptuveni 1 miljards EUR iepriekš minētās Latvijas NBS komandvadības un komunikāciju sistēmu, izlūkošanas un gaisa telpas novērošanas, prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmu, mobilitātes un bruņu transporta, atbalsta ieroču sistēmu, strēlnieku bruņojuma un ekipējuma, citu materiālu iegādēm, kas ir NBS jaunā struktūras kaujas spēju pamats. Lai investīciju finansējums 1 miljarda EUR apjomā būtu pieejams, Latvijas valsts aizsardzības vajadzībām sākot no 2005.gada līdz 2020.gadam būtu bijis jāatvēl vismaz 2% no IKP, kā četras valdības, kurās biju aizsardzības ministrs, ieskaitot 7. un 8.Saeimas deputātus, solīja NATO kopš 1999.gada.

Tādējādi 15 gadu garumā, veicot minētās investīcijas būtu bijis iespējams Latvijas aizsardzības sistēmas pamatstruktūru, tas ir profesionālo daļu un lielu daļu Zemessardzes vienību pienācīgi apbruņot un apmācīt. Tādējādi Latvijas jaunā struktūra būtu ievērojams spēks, kas NATO ietvarā attur no iebrukuma agresīvu politiku piekopjošas kaimiņvalstis.

Pašreiz mēs zinām, ka tādu vai citādu iemeslu dēļ līdzekļi plānotajā apjomā Latvijas NBS struktūras regulāro vienību un pamatspēju attīstībai vairāk kā desmit gadu laikā nav investēti. Ekonomiskās krīzes gados NBS ir bijuši tikai uzturēšanas, nevis attīstības procesā. Kāds no tā ir secinājums OMD kontekstā?

Ja NBS struktūras aprēķinos 2003.gadā būtu paredzētas OMD principos sakņotas rezervistu vienības, tad to bruņojuma un ekipējuma uzkrāšanai to vajadzībām būtu bijis papildus jāinvestē finansējums un līdzekļi. Cik daudz? Tas ir atkarībā no tā cik kaujas spējīgas mobilizējamās vienības Latvija vēlētos izveidot. Šodienas kaujas apstākļos mēs vairs nevaram domāt I pasaules kara strēlnieku bataljonu kategorijās, kad pietika ar trīs komponentēm – Tēvzemes mīlestību, pašpuiku bezbailību un izsniegtu karabīni. Nekā cita latviešu strēlnieku rīcībā nebija. Tomēr no vēstures zinām, ka kaujās, kad Sibīrijas strēlnieki nedeva artilērijas atbalsta uguni, simtiem mūsu varonīgo puiku un vīru palika kritušo kara laukā. Tātad bruņojumam un atbalsta vienībām jau toreiz bija fundamentāla nozīme.

Tieši tāpēc, būdams aizsardzības ministrs, sākot no 1998.gada nogales skaidri un gaiši nodeklarēju, ka apšaubu NBS štāba priekšnieka plkv. Kārļa Krēsliņa vadītās darba grupas plānus ik gadu no OMD karavīriem izveidot pa rezervistu bataljonam, līdz tie veidos 50 000 rezervistu Latvijā. Viņa vadītā darba grupa 3-4 gadu laikā tā arī nespēja sniegt atbildi, cik šāda rezervistu sistēma izmaksās. Taču bez aprēķiniem, ar neapbruņotu aci bija skaidrs, ka laiks parādīs, ka šādai plkv. K.Krēsliņa iecerei modernā kara un Latvijas budžeta ierobežoto finansiālo un materiālo iespēju apstākļos, tas ir neracionāls risinājums Latvijas situācijā.

Laiks un NBS 2005.gada līdz 2020.gada struktūras izmaksu aprēķini to ir apstiprinājis pārliecinoši. Joprojām nav bijis līdzekļu kājnieku brigādes pienācīgai mehanizācijai, prettanku, pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādēm un virknei citu spēju, kur nu vēl 50 000 rezervistu mobilizēšanas nodrošināšanai. Ja tas būtu jāpaveic, tad visus šos gadus valsts aizsardzībai būtu bijis jāatvēl 2-3% no IKP, iespējams pat vairāk. Ir vērts atgādināt, ko 1998.gadā Latvijas valsts totālās aizsardzības sistēmas kontekstā ASV ģenerālmajors Henrijs Kievenārs uzsvēra, ja mobilizācija neizdodas, tad aizsardzība izgāžas. To lieliski papildināja mans izcilais padomnieks Egons Goldšmits no Vašingtonas darba grupas, kurš nekad neaizmirsa atgādināt, ka loģistika un nodrošinājums ir dārgākā aizsardzības sistēmas daļa.

Tomēr finanšu un materiāltehniskā nodrošinājuma trūkums nav vienīgā Latvijas problēma. Ir vērts aizdomāties, ko pēc vairāku gadu darbības Starptautiskās Baltijas valstu militāro padomnieku grupas sastāvā, konferencē Rīgā vēl 1997.gadā uzsvēra Vācijas ģenerālmajors Dītrihs Genšels. Viņaprāt totālā aizsardzība valstī, kurā ir plus/mīnus 30% iedzīvotāju opozīcija nav iespējama. To, runājot par OMD, par rezerves spēkiem, par mobilizāciju var vienkārši ignorēt, ja plāni tiek gatavoti tikai plānu pēc. Tomēr, ja ir pienākums šo faktoru ievērtēt, tad skaidri redzams, ka šādā situācijā ir jābalstās tieši uz regulārām profesionālām un labi apmācītām, ekipētām, motivētu zemessargu teritoriālās aizsardzības vienībām. Ir joprojām nopietni jārūpējas par to kaujas spēju, apmācību un nodrošinājuma kvalitātes paaugstināšanu.

Un visbeidzot, lai pavisam skaidri saprastu, kāds bija aizsardzības sistēmas finansējuma trūkums 1999.gadā, ir vērts pieminēt valsts sekretāra Edgara Rinkēviča atgādinājumu man, kad kā aizsardzības ministrs devos tikties ar OMD karavīriem un viņu vecākiem Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā. Man tika piekodināts neaizmirst vecākiem palūgt iegādāties čības, lai viņu dēliem, kuri dien OMD vienībās, pēc dienas pavadītas armijas zābakos būtu iespējams atpūtināt kājas istabas čībās un nebūtu pa kazarmu jāstaigā basām kājām.

Reaģējot uz šādu absurdu, nekavējoties izdevu rīkojumu šādu deviņdesmito gadu nabadzības apliecinājumu pārtraukt un sākt iegādāties OMD karavīriem čības par valsts līdzekļiem. Taču par NATO dalībvalsti Latvija nekļuva tāpēc, ka spēja atrisināt minēto čību problēmu, bet gan tāpēc, ka sāka katru gadu piešķirtā finansējuma palielinājuma pirmos pāris, tad piecus, tad desmit miljonus latu ieguldīt NBS infrastruktūrā un atsevišķu prioritāro spēju attīstībā, nosakot mērķtiecīgu valsts aizsardzības stratēģiju un NBS attīstības prioritātes, kas deva iemeslu NATO ekspertiem noticēt, ka Latvija dara visu iespējamo, lai mērķtiecīgi un racionāli lietojot ārkārtīgi ierobežotos resursus, kļūtu par uzticamu NATO dalībvalsti.

Vai Aizsardzības ministrija un NBS vadība ir darījusi un dara visu iespējamo? Ja man kāds šodien vaicātu, kas NBS ir prioritāte, tad es noteikti teiktu to pašu, ko laikā kad biju aizsardzības ministrs – augsti profesionāls militārais virsnieku, instruktoru un karavīru, civilo darbinieku personāls. Nav nekā svarīgāka. Bez šīs komponentes zema lietderība ir apmācību sistēmai un neefektīvi tiek lietotas pieejamās bruņojuma sistēmas. Ja man būtu jāizvēlas atjaunot OMD un panākt visu iedzīvotāju pakļaušanu totālai mobilizācijas sistēmai vai nodrošināt pretgaisa aizsardzību esošajām NBS profesionālajām vienībām, es izvēlētos modernas pretgaisa aizsardzību un prettanku ieroču sistēmas. Ar tām mūsu potenciālie pretinieki būtu spiesti rēķināties daudz lielākā mērā kā ar OMD vai rezervistu vienībām.

Redakcijas piebilde

*Bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis 2003. gada 21.februārī preses konferencē uzsvēris, ka tolaik Latvijas aizsardzības sistēmā valdošie apstākļi un priekšnosacījumi neļaujot atteikties no obligātā militārā dienesta.

AVOTS: LETA

Kristovskis: šobrīd nevaram atteikties no obligātā militārā dienesta

Šobrīd Latvijas aizsardzības sistēmā valdošie apstākļi un priekšnosacījumi neļauj atteikties no obligātā militārā dienesta, taču pašlaik norit arī debates par obligātā militārā dienesta nākotni Latvijā, tā šodien preses konferencē atzina aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pēc Kristovska domām, obligātajam militārajam dienestam ir vairākas priekšrocības un jautājums par to, vai Latvijai nākotnē būtu no tā jāatsakās, apsverams nesteidzīgi un risināms kompleksi. Kā informēja aizsardzības ministrs, šobrīd ir izveidota darba grupa par obligātā militārā nākotni atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam uzdevumam. Ministrs ir uzdevis Latvijas militārajiem atašejiem un Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Dzinataram Rasnačam vadīt darba grupu, kuras uzdevums ir apkopot informāciju par dažādu valstu pieredzi, atsakoties no obligātā militārā dienesta vai to paturot.

“Jāsaka, ka tendences un atziņas šinī jautājumā nav viennozīmīgas. Vācijas un Skandināvijas valstu militārie speciālisti ļoti cieši turas pie pārliecības, ka obligātais militārais dienests ir nepieciešams, no otras puses, vesela virkne valstu jau agrāk atteikušās no šī dienesta dažādu apspriežu rezultātā,” sacīja Kristovskis.

Pēc ministra vārdiem, Latvijai vispirms jautājums jāizpēta un no valstīm, kuru rīcībā ir profesionālas armijas, jāsaņem atziņas par to, kādi bijuši tie apstākļi un priekšnoteikumi, kādēļ šīs valstis atteikušās no obligātā militārā dienesta un kādas tam ir bijušas sekas.

Ministrs arī sacīja, ka aizsardzības struktūras ir saņēmušas norādījumus no ārvalstu partneriem par to, ka gadījumā, ja Latvija atteiksies no obligātā militārā dienesta, tai nebūs iespējams pie tā atgriezties.

“Mēs nevaram sasteigt šo jautājumu,” uzsvēra ministrs. Pēc Kristovska vārdiem, šobrīd obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukts katrs ceturtais Latvijas jaunietis, turklāt iesaukumu skaits samazinās, līdz ar to “rodas apstākļi pārskatīt obligāto militāro dienestu tīri objektīvu iemeslu dēļ”. Kā sacīja ministrs, šis jautājums jārisina kompleksi un jautājums “vēl jāizpēta”. Šī gada laikā paredzams iepazīstināt sabiedrību ar Rasnača vadītās darba grupas secinājumiem.

“Es pats turos pie pārliecības, ka obligātajam militārajam dienestam ir vesela virkne pozitīvu aspektu, un uz šī vispārējā profesionalizācijas tendenču fona būtu slikti, ja mēs zaudētu šīs priekšrocības,” sacīja Kristovskis. Kā vienu no pozitīvajiem aspektiem ministrs minēja to, ka no obligātajā dienestā dienošajiem karavīriem rodas iespēja atsijāt personas, kas vēlas tālāk izglītoties militārajā sfērā, kļūt par instruktoriem un veidot militāru karjeru.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Vasaras tveicē valdība samazina tempu
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
VIDEO. Pārdaugavā izcēlies ugunsgrēks šautuvē. Evakuējušies seši cilvēki
14 stundas
FG
Franks Gordons
Latvijā
Franks Gordons: Koronavīruss, rasisms un Donalds Tramps – padrūms šogad ir 4. jūlijs 1
14 stundas

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi
Intervija 13 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Eiropas Komisija apstiprinājusi 250 miljonu eiro ieguldīšanu “airBaltic” kapitālā
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Levits darbojas tik pasīvi, lai nesašūpotu valdību. Profesore Kreituse par prezidenta darbu gada griezumā 2
11 stundas
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Kā VID izbeidz no sabiedrības acīm slēpto kriminālprocesu pret “savu” degvielas zagli 5
18 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Diktators, kurš kļūst smieklīgs, vairs nav bīstams. Viņa dienas ir skaitītas
10 stundas