Kritiskās infrastruktūras sardzē: kā no avārijām un diversijām tiek pasargāti gāzesvadi Latvijā? 9
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gāzesvada sprādziens Lietuvā liek uzdot jautājumu – kā no avārijām un diversijām tiek pasargāti gāzesvadi Latvijā?
Izvērtējot dažādus kritiskās infrastruktūras “X” stundas scenārijus, pārsvarā tiek piesauktas teorētiski iespējamās problēmas Daugavas hidroelektrostaciju kaskādē, kuras trīs elektrostacijās tiek saražota liela daļa valsts elektroenerģijas.
Taču pēc 13. janvārī notikušās eksplozijas uzņēmuma “Amber Grid” apkalpotajā maģistrālajā gāzesvadā Lietuvā, Pasvales rajonā, pa kuru gāze tiek transportēta arī uz Latviju, daudzi sāka aizdomāties par Latvijā esošo gāzesvadu sprādzienbīstamības iespējām un pārvades sistēmas apdraudējuma riskiem. Īpaši jau tie, kuri dzīvo dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūras tuvumā.
Gatavi avārijas situācijai
Par gāzesvadu sistēmas drošu ekspluatāciju, uzturēšanu un vadību Latvijā atbild dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) struktūrvienības Gāzes pārvades speciālisti.
To uzraudzībā ir Latvijā esošā 1190 km gara gāzesvadu sistēma ar 156 krānu mezgliem, 40 gāzes regulēšanas stacijām, diviem gāzes regulēšanas mezgliem, 12 gāzes kvalitātes noteikšanas punktiem un gāzes komercuzskaites staciju. “Lai nodrošinātu drošu pārvades gāzesvadu sistēmas ekspluatāciju, regulāri tiek veikti apsekošanas, apkopes un diagnostikas darbi, kā arī plānveidīgi remonti un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves pasākumi,” stāsta AS “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis.
Reizi piecos gados tiek veikts cauruļvadu diagnostikas pasākumu komplekss ar mērķi noteikt cauruļvadu faktisko stāvokli, salīdzinot to ar iepriekšējos diagnostikas pasākumos iegūtajiem rezultātiem.
Pēc saņemto rezultātu apstrādes attiecīgi tiek veikti nepieciešamie gāzesvadu remontdarbi, kas katru gadu tiek plānoti visa reģiona līmenī – lai pēc iespējas samazinātu remontdarbu ietekmi uz gāzes tirgus darbību. I. Cibuļskis atzīst, ka pārvades gāzesvadu sistēma ir sarežģīts inženiertehnisko risinājumu komplekss, kas prasa regulāru ekspluatācijas, remontu un attīstības pasākumu īstenošanu ar augstu veikto darbu kvalitāti, kā arī rūpīgu sistēmas vadību.
“Kā jebkurai sarežģītai sistēmai, arī pārvades gāzesvadu sistēmai ir iespējami darbības traucējumi, taču “Conexus” Gāzes pārvades galvenais uzdevums ir samazināt šādu sistēmas mezglu atteices iespējamību un tās potenciālās sekas,” klāsta I. Cibuļskis. Šim mērķim “Conexus” regulāri organizē pretavārijas treniņus, avārijas gatavības mācības, kā arī citus darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumus ar mērķi sagatavoties jebkādiem nelabvēlīgiem notikumiem.
“Avārijas gadījumā saskaņā ar spēkā esošu “Conexus” ārkārtas situāciju pārvaldības un apziņošanas kārtību tiktu izveidota avārijas pārvaldības grupa, kuras uzdevumos būtu avārijas vietas lokalizēšana, drošības pasākumu īstenošanas kontrole un plānošana, saziņas koordinācija, kā arī sadarbība ar citām iesaistītajām pusēm, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts policiju,” skaidro I. Cibuļskis.
Šobrīd vēl nav zināms, kas izraisīja gāzesvada eksploziju Lietuvā, tiek veikta izmeklēšana par notikušo.
Iespējams, tās rezultāti palīdzēs arī mūsu valsts enerģētikas nozares ekspertiem labāk apzināt potenciālos riskus un jau savlaicīgi veikt preventīvus pasākumus to novēršanai.
Stiprinās kiberdrošību
Ar mērķi stiprināt Latvijas enerģētiskās infrastruktūras kiberdrošību “Conexus”, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstspriegumu tīkls” (AST) un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” parakstījuši savstarpējās saprašanās memorandu par enerģētikas infrastruktūras operatoru kiberdrošības centra izveidi un pārvaldību, tādējādi arī attīstot visu institūciju savstarpējo sadarbību. Enerģētikas infrastruktūras operatoru kiberdrošības centra izveidošana ir pirmais solis, lai veidotu kiberdrošības spējas, kas būtu specifiski vērstas uz enerģētikas sektoru.
Tas ir svarīgi apstākļos, kad visā valstī pieaug kiberdrošības incidentu skaits, īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Memorands paredz izstrādāt noteiktu kārtību, kā notiek informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm kiberdrošības incidentu gadījumos un to novēršanā, spējot operatīvi reaģēt uz šāda veida incidentiem.
“Dabasgāzes infrastruktūras drošība, nodrošinot nepārtrauktu dabasgāzes apgādi, nemainīgi ir mūsu augstākā prioritāte. Mūsu pienākums ir aizsargāt enerģētikas infrastruktūru pret pieaugošajiem un mainīgajiem kiberdraudiem ar augstāko atbildību, nodrošinot koordinētu starpinstitūciju sadarbību,” teic “Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Savukārt AST valdes loceklis Arnis Daugulis atgādina, ka enerģētikas infrastruktūra jau sen vairs nav tikai metāla objektu kopums, tā ir komplicēta sistēma, kurā arvien augstāku lomu ieņem dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi. “Jau šobrīd operatīvā līmenī notiek informācijas apmaiņa starp memoranda parakstītājiem, un ar šo plānots sadarbību formalizēt, lai noteiktu katras iesaistītās puses iesaisti, tiesības, pienākumus un atbildību, novēršot kiberdrošības draudus gan preventīvi un proaktīvi, gan saskaroties ar reāliem uzbrukumiem,” informē A. Daugulis.
