Ēdienreizes mazajiem krimuldiešiem sākas ar kopīgu skaitāmpantiņu “Mēs sēžam pie galda, kur kārtība valda!” un labas apetītes vēlējumu.
Ēdienreizes mazajiem krimuldiešiem sākas ar kopīgu skaitāmpantiņu “Mēs sēžam pie galda, kur kārtība valda!” un labas apetītes vēlējumu.
Foto: Ilze Pētersone

Kur kompots? Izglītības iestādes pamazām atsakās no cukurotajiem dzērieniem 44

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Lasīt citas ziņas

Lai ko gatavotu Krimuldas bērnudārza pavāres, makaroni ar sieru visu sit pušu. Par mazo krimuldiešu ēdināšanu no pagājušā gada decembra vairs negādā pati pirmsskolas izglītības iestāde, bet uzņēmums “Žaks-2”. Vai viņiem izdodas celt galdā bērniem veselīgu pārtiku?

Šoks ar dārzeņiem

“Mēs sēžam pie galda, kur kārtība valda!” ar kopīgu skaitāmpantiņu un labas apetītes vēlējumu sākas ēdienreize pirmsskolas izglītības iestādē “Krimulda”. Lielās bļodās uz galda kūp makaroni ar sieru, un tas nozīmē, ka šodien visiem šķīvji būs izēsti, smaidot nosaka šefpavāre Egita Keiša.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem bagātajam ēdienam līdzās tikpat lieli trauki gan ar rīvētu kāpostu, ābolu un redīsu salātiem, gan daivās sadalītiem apelsīniem, kas vairāk satur vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Kad bērni pēc maltītes savus šķīvjus nes mazgāšanai šefpavāres palīdzei Līgai Celmiņai, tiešām tie visi ir tukši.

Par ēdinātāja maiņu bērnudārzā valdījis liels satraukums, stāsta iestādes vadītāja Solvita Dreimane. Kā tas būs, ka virtuvē saimniekos svešs uzņēmums? “Kad izpētīju jaunās iknedēļas ēdienkartes, tās patika labāk nekā mūsu pašu taisītās, jo maltītes ir gruntīgākas un bagātīgākas,” spriež vadītāja.

Tiesa, bērnu ēdienkarte pamainījusies jau 2021. gadā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par uztura normām, kurā ievērojami palielinājies dārzeņu un augļu īpatsvars.

“Kad ieraudzījām, cik daudz bērniem jāēd dārzeņu un augļu, bijām šokā gan mēs, gan vecāki – kā to visu viņiem dabūsim iekšā?” atceras vadītāja. Vētra sacelta ūdensglāzē, viņa atzīst ar šodienas pieredzi, jo, izvēloties atbilstošas receptes un pagatavošanas veidus, dārzeņu salāti un augļi kļuvuši par iecienītu maltītes sastāvdaļu.

Ja kādu dienu galdā nav ābolu, bērni jautā – vai tad auglītis nebūs? Dārzeņus un augļus viņi saņem arī plātsmaizēs ar āboliem, burkāniem vai ķirbi, ko pasniedz launagā, brokastīs pavāres tos iecep omletē vai pievieno putrām.

Līdz ar jauno ēdinātāju Krimuldas bērnudārzā iepriekš ierastā pusdienu komplekta – pamatēdiena un saldā – vietā tagad lielākoties ir zupa un pamatēdiens ar gaļu un reizi nedēļā – zivīm.

Vairs nav cieņā saldie ar putukrējuma cepurēm ķīseļa bļodās, jo laikā, kad bērniem ir tieksme uz lieko svaru un aptaukošanos, tāds papildu enerģijas lādiņš viņiem nav vajadzīgs, atzīst S. Dreimane.

Ūdens vai saldais dzēriens

Nesen vecākiem radies jautājums, kāpēc viņu atvasēm dod dzert tikai citron­ūdeni. Vadītāja pavaicājusi, kas slikts ir citronūdenim un vai bērniem par maz cukura, ka būtu vēl jādod saldinātie dzērieni.

Mammas un tēvus tomēr izdevies pārliecināt, ka jaunā paaudze jau kopš mazotnes jāradina pie ūdens, nevis saldajiem padzērieniem.

No skolu un bērnudārzu ēdienkartēm ēdināšanas uzņēmums “Žaks-2” cenšoties izskaust divus produktus – sīrupus un ievārījumus, stāsta pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane. “Septembrī, kad sastādām ēdienkarti, izsūtām to izglītības iestādēm ar pavadvēstuli, ļaujot vecāku padomēm un vadībai izlemt, vai viņi saviem bērniem izvēlas ūdeni vai kompotu vai kādu cukuru saturošu dzērienu Ministru kabineta pieļaujamajās normās.

Reklāma
Reklāma

Lielākā daļa izvēlējās ūdeni, bet bija dažas skolas, kas deva priekšroku kompotam vai dzērienam.” Kompots kļuvis par tik ierastu maltītes sastāvdaļu, ka Pierīgas skolā, kur ieviests zviedru jeb bufetes galda klājums bez saldiem dzērieniem, kāda mamma pikti pajautājusi: “A kur kompots?” Savukārt putrām ierasto ievārījumu viņi aizstāj ar ogām.

Ēdinātājs skolām un bērnudārziem cenšas piedāvāt mūsdienām atbilstošu ēdienkarti, iekļaujot arī bērniem iecienītus ēdienus.

“Protams, nedosim frī kartupeļus un burgerus, bet jaunajā ēdienkartē, kuras mainām katru sezonu, gribam, piemēram, iekļaut sendvičmaizīti – starp divām maizes šķēlēm ievietot salātus, tomātu, sieru, biezpienu vai vēl ko citu, ierastos produktus pasniedzot citā noformējumā. Jau esam ieviesuši bērniem tik iecienītos smūtijus,” stāsta uzņēmuma pārtikas tehnoloģe.

Pārtikas produkti, ko izmanto ēdinātājs, lielākoties ir Latvijas izcelsmes, tajā skaitā arī bioloģiski audzēti vai ražoti. Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības zaļā iepirkuma prasībām Krimuldas bērnudārzā ēdienu gatavošanā pienu, sviestu, auzu pārslas un miltus lieto tikai bioloģiskus.

Tomēr pieredze rāda, ka vietējo produktu var pietrūkt, piemēram, tas pavasaros notiek ar kartupeļiem un augļiem. “Pagājušajā gadā Latvijā audzētie kartupeļi beidzās aprīlī, arī šogad tūlīt būs cauri. Viss atkarīgs no ražas,” spriež I. Dreimane un piebilst, ka tad nākas iepirkt no Polijas vai Somijas.

Kā Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvi un pieredzējušu speciālisti viņu aicina izvērtēt pašvaldību izglītības iestāžu ēdienkartes. Nesen pieredzētais Daugavpilī ar piemēriem, ka brokastīs, pusdienās un launagā bērniem pasniedz bulciņas, saldos sieriņus, cepumus, liek domāt, ka ne visur Latvijā ēdinātājiem ir skaidra izpratne par veselīgu pārtiku.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.