Lielie pelnītāji – tikai daži 3
Biezāks autoru pārstāvju maciņš gan nenozīmē, ka arī Latvijas radošie ļaudis saņemtu vairāk, un arī publiski pieejamie skaitļi liecina, ka tiešas proporcijas starp lietojumu un autoriem izmaksātajām atlīdzībām nav. Toties reizē ar AKKA/LAA iekasēto atlīdzību summām aug arī pārstāvamo autoru un viņu darbu skaits – ik darba dienu ar biedrību līgumu noslēdz vidēji viens autors, kas arī pretendē uz savu daļu.
Starp aizvadītā gada lietotāko darbu autoriem ir Maestro Raimonds Pauls, grupas “Prāta vētra” līderis Renārs Kaupers, dzejniece Inese Zandere, fotogrāfe Māra Brašmane, mūzikas un teksta autors Reinis Briģis, jaunā grupa “Carnival Youth”, scenārists Tālivaldis Margevičs un kinooperators, režisors Ivars Seleckis, gleznotāja Maija Nora Tabaka. Līdz šim visvairāk (septiņreiz) autortiesību Bezgalības balvu saņēmusi dzejniece Māra Zālīte.
Tas gan, kā jau minēts, nenozīmē, ka minētie autori būtu arī naudīgākie. “Atlīdzība ir tieši atkarīga no darbu izmantojuma biežuma un daudzveidības, nevis no tā, kāds autors tu esi,” teic AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
Salīdzinoši lielāko atlīdzības summu saņēmēju skaits ir mazāks par 1% no AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem. No visiem AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem (gada sākumā līgumu ar organizāciju bija noslēguši 5448 Latvijas autori) tikai 45 saņēmuši vairāk nekā 6000 eiro gadā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja šiem autoriem nebūtu citu veidu ienākumu, viņiem būtu nodrošināti ikmēneša ienākumi, kas ir nedaudz mazāki par vidējo algu valstī. Teju uz pusi mazāk jeb minimālajai algai pielīdzināma summa mēneša izteiksmē izmaksāta 44 autoriem (vidēji 3600 eiro gadā), bet pārējiem, sadalot atlīdzības visa gada griezumā, autoratlīdzību summa pat neveido mēneša iztikas minimumu (121 autoram – 1836 eiro, 360 autoriem – 600 eiro, 262 autoriem – 360 eiro, 250 autoriem – 240 eiro, bet pārējiem – mazāk vai nemaz).
Laikā, kad kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administrācijas izdevumi (tiesvedības, telpu uzturēšana, komandējumi, algas, uzskaites programmatūra u. c.) ir ievērojami – aptuveni 20% atlīdzību ieņēmumu (19,94% – AKKA/LAA, 21% Latvijas producentu un izpildītāju apvienībai – (LaIPA)), nav brīnums, ka daļa pašu autoru joprojām ar aizdomām raugās uz tiesību pārstāvju saukli, kas apgalvo, ka organizācija – tie esot autori paši.
Kā norāda AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, tā kā šī organizācija nav valsts iestāde, darbinieku (skaitā 33) atalgojumi netiek publiskoti. Savukārt organizācijas biedrus pārstāvošās padomes locekļi (Lauris Gundars, Jānis Holšteins–Upmanis, Kārlis Kazāks, Kārlis Lācis, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valdis Rūmnieks, Ingus Ulmanis) algu nesaņem, viņiem tiek piešķirta atlīdzība par dalību katrā padomes sēdē.
Dziesminieks un mākslinieks Valdis Atāls atzīst, ka, par spīti salīdzinoši biežajam atskaņojumam, viņa autora atlīdzības esot nelielas, turklāt arī to sadales princips esot neskaidrs. “Kā cilvēks, kas aktīvi darbojas mūzikas laukā, nevaru nopelnīt tikpat kā neko – par cigaretēm izdodu vairāk nekā nopelnu autortiesībās. Ja padomā, cik ieguldu muzikālā projektā un cik saņemu beigās autortiesībās, tad tā pat nav viena trešdaļa. Es pat nezinu, pēc kādiem principiem viņi aprēķina autortiesības, ja gadā, kad mana mūzika skan mazāk, saņemu tikpat daudz kā tad, kad tā skan stipri vairāk? Uz jautājumu, kādu algu saņem aģentūras vadība un administrācija, man neatbild, tomēr nedomāju, ka aģentūrai klājas tikpat slikti kā man,” skarbs ir dziesminieks.
