Bāriņtiesu darbinieku asociācija absolūti nepiekrīt tiesībsardzes kritikai par novecojušo sistēmu un darba kvalitāti 0
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) nepiekrīt tiesībsardzes Karinas Palkovas kritiskajam skatījumam par bāriņtiesu sistēmas darba kvalitāti un aicinājumam lēmumu pieņemšanu pārnest uz tiesu sistēmu, jo uzskata, ka kopumā bāriņtiesu lēmumu kvalitāte esot augsta.
Kā aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāve Ginta Subbota, tiesībsardzes publiskie izteikumi par bāriņtiesu sistēmu raisījuši bažas. Asociācijas ieskatā, šāda veida vēstījumi “ne vien grauj uzticību, bet arī nepalīdz veidot profesionālu dialogu par iespējamiem uzlabojumiem”.
LBDA skaidro, ka bāriņtiesas Latvijā darbojoties skaidra normatīvā regulējuma ietvaros – tās ir lemjošas institūcijas, kuru funkcijas noteiktas Bāriņtiesu likumā, Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā par aizbildnību, aizgādnību, adopciju un citiem būtiskiem jautājumiem.
Lēmumu pieņemšanai nepieciešama institucionāla neatkarība un tiesiskas pilnvaras, ko sociālie dienesti nespēj aizvietot, jo tiem ir citi uzdevumi – sniegt sociālo atbalstu ģimenēm un veikt sociālo darbu.
“Tādēļ diskusijas par funkciju pārdali prasa rūpīgu analīzi, nevis vienkāršotu “likvidēšanas” retoriku,” pauž asociācija.
LBDA uzskata, ka apgalvojumi par iespējamu pašvaldību ietekmi lēmumu pieņemšanā ir nopietni un būtu jāpamato ar konkrētiem faktiem. Izskanējusī kritika un dati nav atklāti kontekstā ar termiņiem, analīzi vai faktiskajiem rezultātiem, kas liedz objektīvi novērtēt situāciju, uzskata asociācija.
Asociācija min, ka 2024. gadā visās Latvijas bāriņtiesās kopumā tika pieņemti 11 860 lēmumi, no kuriem pārsūdzēti tikai 98 jeb 0,83%. No izskatītajām lietām šajā gadā atcelti vien pieci lēmumi, kas apliecinot, ka lielākā daļa Bāriņtiesu lēmumu tiesu praksē tiek atzīti par tiesiski pamatotiem un tiek atstāti spēkā.
LBDA skaidro, ka bāriņtiesas lēmumi tiek pieņemti, balstoties bērna interesēs, un tas varot radīt iespaidu par “favorīta” izvēli situācijās, kad vecāki savstarpējo domstarpību dēļ lēmumus uztver emocionāli.
Šādos apstākļos vecākiem nereti rodas sajūta, ka pret viņiem attieksme nav vienlīdzīga, lai gan bāriņtiesas pienākums ir “vērtēt faktus, nevis vecāku subjektīvās izjūtas”. Turklāt bērna uzklausīšana notiek atbilstoši noteiktai procedūrai, lai nodrošinātu, ka tas tiek darīts drošā un bērna vecumam atbilstošā veidā, klāsta asociācija.
Asociācija atzīmē, ka publiski izteikumi par bāriņtiesu likvidēšanu vai sistēmisku nespēju negatīvi ietekmē gan jaunu speciālistu piesaisti, gan jau esošo darbinieku motivāciju, jo “rada sajūtu par sava darba nopēlumu”.
Asociācija uzsver, ka vienmēr bijusi atvērta sarunām, profesionālām diskusijām un kopīgiem risinājumiem, jo tikai ciešā sadarbībā iespējams nodrošināt ilgtspējīgu un bērnu interesēm atbilstošu darbu visā valstī.
“Strukturālas pārmaiņas var apsvērt, ja tās balstītas kopīgā izvērtējumā, ir rasti atbilstoši finanšu resursi un nodrošināts ilgtspējīgs atbalsts, kas sniegs reālu ieguvumu bērniem un ģimenēm”, pauž LBDA.
Asociācija norāda, ka “bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti nodrošina nevis skaļi paziņojumi par strukturālām pārmaiņām, bet gan stabila, profesionāla vide, adekvāti finanšu resursi un stiprināta sabiedrības uzticība”.
Kā ziņots, pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši kritiski viedokļi par bāriņtiesu darbu. Tiesībsardze Karina Palkova intervijā aģentūrai LETA paudusi, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.
