“Hanzas maiznīcu” ražotne Rīgā, Pildas ielā 10, kuru paredzēts slēgt.
“Hanzas maiznīcu” ražotne Rīgā, Pildas ielā 10, kuru paredzēts slēgt.
Foto: Karīna Miezāja

Latvija zaudē igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc “Kuršu” maizi turpmāk ražos kaimiņvalstī? 49

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Šonedēļ viena no lielākajām Latvijas maizes ceptuvēm AS “Hanzas maiznīcas” paziņoja par ražotnes izformēšanu un pārcelšanu uz abām kaimiņvalstīm. Tādējādi bez darba paliks aptuveni 90 strādājošo.

GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 49
22 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 113
1 diena
Lasīt citas ziņas

Vai šim solim var sekot citi ražotāji un kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, “Latvijas Avīze” pēta šodienas realitāti un vēsturiskos aspektus.

Atskatoties vēsturē, redzams, ka “Hanzas maiznīcu” vēsture vistiešākajā veidā saistāma ar ekspremjera Andra Šķēles vārdu. Proti, Šķēlem piederošā “Ave Lat” grupa, izmantojot denacionalizēto zemju īpašnieku pirmpirkuma tiesības, deviņdesmito gadu vidū iegādājās maizes ceptuvi Rīgā, kā arī “Rēzeknes maiznieku”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā iepriekš bija izpētījuši mediji, tieši Ventspils ielas ceptuves iegādes darījumā Šķēle bija ieķīlājis savu māju, lai varētu saņemt aizdevumu.

Šī bija vienīgā reize, kad bijušais lauksaimniecības ministrijas darbinieks Šķēle kļuva par kāda bijušā valsts uzņēmuma tiešo īpašnieku, kas vēlāk nonāca “Ave Lat” paspārnē.

Vēlāk apvienojot divus uzņēmumus ar vienu “Baltmaiznieka” privatizēto ceptuvi un bijušo valsts uzņēmumu “Abra”, uzņēmumu akcijas 1994. gadā tika pārdotas Somijas vadošajam maizes ražotājam “Vaasan&Vaasan” un visi uzņēmumi tika apvienoti ar vienotu zīmolu “Hanzas maiznīca”.

Pēc 20 gadu darbības Latvijas tirgū 2015. gadā uzņēmuma īpašnieki paziņoja, ka slēdz savu filiāli Rēzeknē, līdz gada beigām atlaižot visus 84 darbiniekus.

Īpašnieku skaidrojums – Rēzeknes rūpnīcā nolemts samazināt ražošanu pēc tirgus izvērtēšanas un secinājumiem par kopējā maizes tirgus samazināšanās un smago konkurenci Latvijā. Turklāt Rēzeknes ražotne kļuvusi neefektīva, tajā pašā laikā Rīgas ražotne tiek modernizēta.

Zīmīgi, ka tieši 2015. gadā “Vaasan” nonāca Zviedrijas koncerna “Lantmännen” paspārnē. “Lantmännen” Latvijā pazīstams kā bijušais “Rīgas dzirnavnieka” īpašnieks – zviedri Latvijas uzņēmumu 2013. gadā pārdeva lietuviešiem, savu lēmumu pamatojot ar koncentrēšanos uz darbību Skandināvijā.

Par labu kaimiņiem

Tagad “Hanzas maiznīcu” vadītājs Uģis Mihņevičs skaidro, ka Zviedrijas koncerns nolēmis reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, lai veiksmīgāk pielāgotos patērētāju paradumiem un pieprasījuma izmaiņām. Pavisam Baltijā koncernam ir četras ceptuves, no tām tieši Latvijā plānots slēgt ražotni, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju.

Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas pārmaiņas, tādēļ uzņēmumam nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti.

Spriežot pēc publiskajiem pārskatiem, redzams, ka “Hanzas maiznīcas” pēdējo piecu gadu laikā strādāja ar zaudējumiem, kur lielākie – vairāk nekā viens miljons eiro – bija 2017. gadā, bet mazākie – 380 tūkstoši eiro – 2019. gadā.

Pēdējā vadības ziņojumā teikts, ka neto apgrozījums pieaudzis par 6%, sasniedzot 18,5 miljonus eiro, taču 2020. gadā stājās spēkā Covid-19 ierobežojumi, kas ievērojami samazina ekonomisko attīstību valstī, taču “uzņēmums neredz būtisku ietekmi uz svaigas maizes pieprasījumu, ir sagatavots pamatīgs riska mazināšanas plāns un veikti pasākumi ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai”.

Šis attiecas uz pagājušo gadu, un, ņemot vērā jaunāko informāciju, varam secināt, ka plāns nav strādājis.

Tikmēr “Lantmännen Unibake” sola turpināt komercdarbību Latvijā, apkalpojot klientus un maizes produktu patērētājus tāpat kā līdz šim. Pircējiem tas nozīmē, ka no nākamā gada, pērkot “Hanzas maiznīcu” produkciju, jāapzinās, ka tā būs ražota Lietuvā vai Igaunijā.

Latvija kaimiņiem zaudē ar nodokļiem

Kā notikušo vērtē nozares pārzinātāji? Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs uzsver, ka notiekošais lielu ietekmi neatstās un tirgū joprojām būs pieejami šī zīmola produkti, kas gan būs ražoti citviet.

“Kur tas būs ražots, nezināsim, jo arī tagad ir maizes ražotāji, kas tirgo preci, ražotu ārpus Latvijas, un maziem burtiem rakstīta to izcelsme. Attālumi Baltijā nav lieli, un tas notiek jau tagad, runājot par diviem citiem lieliem tirgus spēlētājiem,” teic Zemešs.

Der piebilst, ka lielākie maizes ražotāji ir ārvalstu kapitālam piederošie “Latvijas maiznieks” un “Fazer Latvija”, kas pēdējo desmit gadu laikā ieņēmumus ir būtiski palielinājuši, vienlaikus ievērojamus līdzekļus investējot modernizācijā.

“Hanzas maiznīcu” ražotnes slēgšana ir īpašnieku lēmums, un, visticamāk, tas nav spontāns, bet pamatā ir sīki un detalizēti aprēķini, vērtē Zemešs.

Viņaprāt, Latvijas biznesa vide salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav konkurētspējīga, un te būtu jārunā gan par augsto energoresursu cenu, nekonkurētspējīgiem nodokļiem un citiem faktoriem.

Turklāt tas attiecas ne tikai uz maizes, bet citām nozarēm, kur investori strikti vērtē, vai saglabāt ražošanu, investēt vai aiziet. Arī pandēmija dara savu.

Par to satraukumu pauž arī gaļas pārstrādes uzņēmuma “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš. “Latvija zaudē Igaunijai un Lietuvai darbaspēka izmaksu ziņā.

Par augstajām elektrības cenām, kas ir svarīgas ražotājiem, runāts ir daudz, taču nekas nemainās. Problēmas ir arī ar darbaspēka pieejamību, jo Latvijā ne tikai trūkst augstas kvalifikācijas speciālistu, bet arī grūti atrast mazkvalificētu darbaspēku.

Baltijas valstis cīnās par investīcijām, un mūsu kaimiņi mums ir priekšā. Piemēram, Lietuvas jaunā valdība cenšas pozicionēt savu valsti par investīcijām pievilcīgāko Baltijā, īstenot agresīvu investīciju piesaistes stratēģiju, cenšoties investīciju plūsmu, kas ienāk Baltijas valstīs, novirzīt uz Lietuvu. Latvijai nav ambiciozas stratēģijas,” sacīja H. Lapiņš.

Viņš aicina valdību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un citas institūcijas, kas atbild par investīciju piesaisti, šo “Hanzas maiznīcu” brīdinājumu uztvert nopietni, nevis izlikties, ka tas ir tikai izņēmuma gadījums, kā tas ticis darīts laikā, kad Latvijā ražošanu likvidēja, piemēram, “Aldaris”.

Pretējā gadījumā mēs pēc dažiem gadiem varam nonākt situācijā, kad pārtiku lielākoties ražos Lietuvā un Igaunijā, bet Latvija paliks tikai kā noieta tirgus.

Turklāt loģistika 300 km radiusā starptautiskām kompānijām neesot liela problēma. Latvijā pārtikas ražošanas pašpietiekamība strauji samazinās, un apgādes ar pārtiku drošība var sasniegt kritisku līmeni, brīdina Lapiņš.

Velkamas paralēles

Vai brīdinājumiem ir pamats un var vilkt paralēles ar citiem Latvijas uzņēmumiem? Pašlaik lielākā daļa vadošo Latvijas pārtikas rūpniecības uzņēmumu atrodas ārvalstu kapitāla rokās.

Jau pieminētais “Aldaris” ražošanu daļēji pārcēla uz kaimiņvalstīm ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. Šādu rīcību tolaik uzņēmuma vadība skaidroja ar nepieciešamību optimizēt izmaksas un uzlabot efektivitāti.

Tolaik uzņēmums bija līderis Latvijas alus tirgū ar 41% tirgus daļu, kur lielākā daļa alus tika saražota Latvijā, savukārt, pēc VID datiem, jau 2016. gada nogalē “Aldarim” tika piešķirts mazās alus darītavas statuss.

Pašlaik “Latvijā” uzņēmums ražo “Mežpils” alu. “Aldara” īpašnieka “Carlsberg” vadītājs Baltijas valstīs Rolands Viršils iepriekš neslēpa, ka loģisks solis bijis apvienot trīs valstis un uzņēmējdarbību, jo tik mazos tirgos kā Lietuva, Latvija un Igaunija sinerģija un efektivitāte ir būtiska.

Nomainoties īpašniekiem, “Lāčplēša alus” ražošanu no Latvijas uz Lietuvu savulaik pārcēla arī dāņiem piederošā “Cido Grupa”.

Pēc īpašnieku maiņas pirms vairākiem gadiem ražošanu no Latvijas uz Igauniju pārcēla arī SIA “Jaunalko” jaunais īpašnieks “Altia”. Arī šajā gadījumā lēmums apvienot ražotnes bija saistīts ar kopējo izmaksas samazināšanas stratēģiju.

Īsāk sakot, jaunajam īpašniekam neatmaksājās uzturēt divas līdzīga profila ražotnes Baltijā.

Ražošanas pārbīdes pēc īpašnieku maiņas 2014. gadā notikušas arī saldumu ražotāju “Laima” un “Staburadze” mātesuzņēmuma “Orkla” grupā.

Proti, spriežot pēc produkcijas iepakojuma, daļa saldumu pašlaik tiek ražoti gan Igaunijā, gan Zviedrijā un Norvēģijā. Taču pēc abu jauno ražotņu darbības uzsākšanas Ādažos daļu ražošanas no citām valstīm varēs pārcelt uz Latviju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāatgādina, ka “Laimas” jaunā ražotne jau pērn nodota ekspluatācijā, savukārt cepumu un vafeļu ražotni iecerēts pabeigt nākamgad.

Pagaidām nav ziņu, ka vēl kāds pārtikas ražotājs grasītos slēgt vai pārcelt ražošanu uz kaimiņvalstīm, taču, biznesa vides apstākļiem neuzlabojoties, diemžēl tas ir iespējams.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Lauki turpina iztukšoties: saimniecību skaits sarucis pat divkārt 35
2 dienas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 53
3 dienas
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 18
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Aptauja: Vai atbalsti pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā? 20
5 dienas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 49
21 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 113
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Ieklausies tajā, ko tev saka tavi draugi! Horoskopi 16.maijs 1
13 stundas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ dosi priekšroku vienatnei vai attiecībām ar pašiem tuvākajiem! Horoskopi no 17. līdz 23. maijam
11 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Ukstiņu sīpolpīnes: pārcelšanās uz laukiem jaunu ģimeni rosina sākt sīpolu audzēšanu 4
Nedēļa
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Var nākties atbildēt ar savu maku!” “Rīgas mežu” bijušajai valdei prasīs atmaksāt miljonus 12
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Atbildīgi pret vidi? Skaidrojam elektrovelosipēda priekšrocības 8
5. maijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6
3. maijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Vietējo ābolu un ogu nepietiek. Kāpēc uzņēmēji nespēj nodrošināt pieprasījumu? 14
3. maijs, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
“Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība.” Vai antibiotiku ēras beigas? 8
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielākais drauds ir mutācijas, kas rodas tādās vietās kā Indija!” Rēvalds par maigo kovidu un vakcīnu efektivitāti pret jaunajiem Covid-19 veidiem 25
12 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Veicot vairāku lielveikalu stāvvietu apsekošanu, konstatēts, ka tās ir par šauru. Cik ilgi vēl skrambāsim savas un kaimiņu durvis?
13 stundas
LA
LA.LV
Medības
Vilku sāga turpinās! Meža kamerā uzfilmēts, kā sivēnmāte aizstāv sivēnus, kad uzbrūk vilki 15
14 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Viņš ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts!” Profesors Grēns, kurš trīsreiz atteicies no Triju Zvaigžņu ordeņa
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latviete Telavivā nofilmē baisu skatu un ziņo par kāda vīrieša nāvi 29
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šovasar ieviesīs maksu par iebraukšanu bijušajā padomju armijas raķešu bāzē Zeltiņu pagastā 22
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Zināms, kā izskatīsies Samantas Tīnas uzstāšanās “Eirovīzijas” dziesmu konkursā 12
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt vajag vairāk līderības no premjera puses?” Pūce domā, ka Kariņš valdībā varētu izrādīt lielāku drosmi 5
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņas pacientiem jāparaksta īpaši sagatavots dokuments. Ārste iesaka pret vakcinēšanos izturēties ļoti nopietni un ziņot par blakusparādībām 62
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 113
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kurā novadā visvairāk inficēto? Publicē karti ar visām pašvaldībam 4
21 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 307
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Sofija, Taiga, Arita un Airita 1
23 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 106
2 dienas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Vardarbības pereklis vai civilizācijas pēdējais bastions? 120
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs intervijā paziņo, ka, dzīvojot britu karaliskajā ģimenē, esot juties kā “dzīvnieks zooloģiskajā dārzā” 38
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 15. līdz 21. maijam: kādas vēlmes piepildīsies
1 diena
LE
LETA
Uncategorized
Ķekavas novada pašvaldība pieteiksies uz valsts līdzfinansējumu veloceliņa izbūvei gar Bauskas šoseju 2
22:48
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt vajag vairāk līderības no premjera puses?” Pūce domā, ka Kariņš valdībā varētu izrādīt lielāku drosmi 5
22:21
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Iepirkumu uzraudzības birojs pārbaudīs iepirkumus saistībā ar Jēkabpils domnieka Gavrilova būvuzņēmumu
21:57