Kuru mikroelementu un vitamīnu trūkst latviešiem. Atklāj zinātniece 0
Esmu dzirdējusi, ka ziemeļvalstīs dzīvojošajiem, sevišķi tumšajā ziemas laikā, trūkst dažādu vitamīnu. Saprotu, ka saules maz, bet vai tas atkarīgs arī no augsnes sastāva? Vai tiešām vajadzētu lietot kaut kādas piedevas, un kā tās izvēlēties? ANITA TALSOS
Ludmila Kartunova, kura vada zinātniski pētniecisko uzņēmumu “Urboekoloģija plus”, stāsta: – Pasaulē ir izstrādāta bioģeoķīmiskās rajonēšanas karte jeb Kovaļska karte, kurā atspoguļots augsnes sastāvs un izdarīti secinājumi, kādu elementu konkrētā reģionā ir daudz un kādu trūkst.
Elementiem, kurus pastarpināti saņemam no augsnes un ūdens, ir ļoti liela nozīme cilvēka veselībā. Varbūt pat pilnībā neapzināmies, cik tā ir nozīmīga.
Ziemeļos trūkst daudzu elementu
Uzskatāms piemērs ir Igaunijā, Muhu salas zoodārzā, dzimušie albīni ķenguri. To dabiskās dzīvesvietas platuma grādos šāda parādība ir liels retums. Tas izskaidrojams tādējādi, ka ziemeļu puslodē augušā barībā trūkst šim Austrālijas dzīvnieciņam nepieciešamo vielu. Līdzīgi rodas baltie lauvas un citi dzīvnieki. To skaidro ar mūsu reģionam izteikto kobalta un B5 vitamīna trūkumu.
Šos procesus pēta zinātnes nozare ģeoķīmija. Viens no tās pamatlicējiem ir Frenks Klārks. Vienā zemeslodes platuma joslā augsnes sastāvs ir līdzīgs, bet, jo tuvāk poliem, jo lielāks elementu trūkums. Jo tuvāk ekvatoram, jo bagātīgāka augsne – tur sastopama visa Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula.
Latvijā trūkst cilvēka organismam nepieciešamo 12 elementu, bet Skandināvijas valstīs, Krievijas ziemeļu daļā un Kanādā to deficīts ir vēl lielāks. Arī Ventspils un Talsu pusē ir vietas, kur trūkst vairāk elementu nekā valstī kopumā. Viena no nepatīkamākajām sekām ir dzimstības samazināšanās vietējo iedzīvotāju vidū. Kāda ir izeja? Zinātniece iesaka ik pa laikam pamainīt dzīvesvietu.
Jālieto tikai trūkstošais
Rudens un ziemas periodā cilvēki vēlas lietot dažādu vitamīnu kombinācijas, taču Ludmila Kartunova uzskata, ka to vērts darīt tikai tad, ja zina, kas konkrēti vajadzīgs. Piemēram, ziemeļvalstu iedzīvotājiem nederēs vitamīni, kas izstrādāti dzīvojošajiem dienvidzemēs. Tiem, kuri mīt tuvāk ekvatoram, dabā uzņemamās vielas atšķiras no tām, kas pieejamas un vajadzīgas mums.
Ja Latvijas iedzīvotāji vairāk lietotu trūkstošās vielas, mazāk vajadzētu dzert dažādas zāles, ar kurām ārstē to deficīta izraisīto slimību simptomus.
Pārbagātība ne vienmēr laba
Pat ja augsnē kāda elementa ir daudz, organisms to ne vienmēr uzņem tiešā veidā. Latvijā, piemēram, ir dzelzs, kalcija un silīcija pārbagātība, bet dzelzs tādā formā, kādā tas atrodas krāna vai akas ūdenī, organismam nav izmantojams un nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Dzeramajā ūdenī esošais dzelzs sevišķi kaitē grūtniecēm, jo var bojāt aknas, novājināt organismu. Latvija ir bagāta arī ar silīciju. Problēmas ar šo elementu ir vietās, kur ūdens iegūts no smalkgraudainu smilšu slāņiem, tāpēc jāizmanto tā sauktie Džonsona filtri.
