ZS “Mežacīruļi” izveidotais mitrājs, kas ieguva galveno balvu 2014. gada starptautiskajā konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.
ZS “Mežacīruļi” izveidotais mitrājs, kas ieguva galveno balvu 2014. gada starptautiskajā konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.
Foto: Karīna Miezāja

Labās prakses Baltijas jūras glābšanai 2

Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 182
Lasīt citas ziņas

 

Rokrokā ar bioloģiskās daudzveidības vairošanu risināms arī jautājums par Baltijas jūras eitrofikācijas procesa apturēšanu. Eitrofikācija jeb ūdenstilpju aizaugšana lielā mērā ir saistīta ar lauksaimniecisko darbību – dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora tieši no lauksaimniecības nonāk jūrā, kur šīs barības vielas top par aļģu ēdienkartes sastāvdaļu.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Pasaules dabas fondā (PDF), kas ir konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” rosinātājs, uzskata, ka nepieciešams mainīt lauksaimniecības politiku, lai tā apturētu masveida vides degradāciju.

Pašreizējā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) sniedz nozīmīgu finansējuma daļu lauksaimniekiem, faktiski neprasot no tiem īpašu ieguldījumu vides saglabāšanā. PDF Latvijas pārstāvniecībā ir viedoklis, ka subsīdijas jāizsniedz tikai tiem zemniekiem, kuri veic konkrētas darbības, lai samazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos, un saimnieko ilgtspējīgi.

 

Kā kļūt par gada lauksaimnieku

Starptautiskais konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” radies, lai izceltu Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses un veicinātu apriti starp Baltijas jūras reģi­ona valstīm.

Konkursa gaitā katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm žūrija izvirza finālistu, kurš pārstāv valsti reģi­onālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro un gada lauksaimnieka titulu.

Magda Jentgena, PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Katru gadu mēģinām atvieglot pieteikšanās procesu dalībai konkursā. Sākumā pretendentam bija jāaizpilda vairākas anketas, bet tagad pietiek tikai ar motivācijas vēstuli. Mums tiešām gribētos, lai lauksaimnieki nav tik kūtri, pieticīgi un paši piesakās. Esam izcēluši 12 labās prakses, kas saistītas ar Baltijas jūru un barības vielu noteču mazināšanu. Tostarp ir augu seka, starpkultūras, buferjoslas, precīzā lauksaimniecība, bezaršanas tehnoloģijas, tiešā sēja u. c. – viss, kas mazina barības vielu noplūdi. Ja lauksaimnieks dara jebko no nosauktajām lietām, viņš jau var kvalificēties dalībai konkursā.”

Kritēriji ir gana atvērti – par uzvarētāju var kļūt gan konvencionālais, gan bioloģiskais, gan liels, gan mazs jebkuru lauksaimniecības nozari pārstāvošs lauksaimnieks.

Līdz šim esam atraduši izcilus piemērus dažādām labajām praksēm tepat, Latvijā. Piemēram, ZS “Mežacīruļi”, izveidojot pirmo mākslīgo mitrzemi Baltijā, 2014. gadā kļuva par pagaidām vienīgo visa Baltijas reģiona konkursa uzvarētāju no Latvijas. Rihards Kadirovs no ZS “Jaunozoli” izmanto “strip-till” jeb augsnes joslveida apstrādi, tādējādi uzlabojot augsnes kvalitāti, un Latvijas līmenī uzvarēja 2019. gadā. Savukārt ZS “Kotiņi” katrā rīcībā piedomā pie tā, kā tiks ietekmēta daba.

M. Jentgena uzsver, ka Latvijas finālisti, kuri aizbrauc uz reģionālo konkursu, ne ar ko neatpaliek no citu valstu finālistiem. Turklāt labāko lauksaimnieku satikšanās finālā ir ļoti laba iespēja, lai zemnieki iepazītos un apmainītos arī ar savu redzējumu par lauksaimniecības nozarē notiekošiem procesiem.

2020. gada Latvijas konkursa uzvarētājs A. Ločmelis no ZS “Kotiņi”: “Es darbojos tā, lai man pašam būtu vieglāk un ekonomiskāk strādāt. Ilgtermiņā man kā lauksaimniekam ir jārīkojas tālredzīgāk, gudrāk, jāstrādā saskaņā ar dabu, saudzīgākām metodēm, jo tad arī no dabas varu paņemt vairāk.”

 

Konkurss ir mainījies

Konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ. Kovidpandēmijas ietekmē konkurss piedzīvojis vienu no lielākajām izmaiņām – tas vairs netiek organizēts kā ikgadējs konkurss, bet notiks katru otro gadu.

Pasaules dabas fonds 2023. gadā sāks meklēt nākamos konkursa dalībniekus, kurus nominēt reģionālajam konkursam. M. Jentgena informē, ka tikusi arī izveidota mājaslapa (“www.balticfarmer.org”), kur tiek publicēta informācija ne tikai par konkursu, bet arī par labajām praksēm.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 182
Lietuva valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauj populāru Latvijā dzīvojošu dziedātāju 28
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 29
Lasīt citas ziņas
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā
Vai Rīgas dome ir gatava ziemai un vai ir rezerves stipras snigšanas gadījumiem? 36
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Zelenskis: Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu
Tevi šodien gaidīs visur! Horoskopi 27.novembrim
18:27
Pēkšņi miris Baltkrievijas ārlietu ministrs
18:15
Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu?
18:13
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Pēkšņi miris Baltkrievijas ārlietu ministrs
Londona: Krievija pret Ukrainu izmanto vecas raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 29
VIDEO. Armands Simsons atklājis, ka ziemas peldēm ir viena ļoti patīkama blakusparādība
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 16
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam
Īne Morenga: Nav tādu normālo cilvēku
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
VIDEO. Uz līnijas atkal Moskvičs – Krievija atjauno šā auto ražošanu 14
“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 97
“Iesaldēts ceļojums” – tas ir variants. Zaudēt rezervāciju naudu ir sāpīgāk
“Tas būtu milzīgs Ukrainas sasniegums.” Slaidiņš par operāciju, kas varētu būt daudz svarīgāka pat par Hersonas atgūšanu 22
Krievijā mobilizētajam par “lekšanu acīs” komandieriem draud 15 gadi kolonijā
ES un Irāna – uz nesatikšanos? Irāna nav tikai iespējas, tie ir arī milzīgi riski
Naktī uz svētdienu turpinās snigt. Kad snigšana mitēsies?
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu?
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
Pavēro krācēju! Miega apnoja var izraisīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas
Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu?
Nemierīgos laikos – vairāk krāpnieku. Saruna ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jāni Skrastiņu
Tevi šodien gaidīs visur! Horoskopi 27.novembrim
NEPLP locekle: Latvijā 20% iedzīvotāju ir tendence patērēt kaut ko nelegāli